Foto: Elita
Tajos brīžos, kad pazūd mīlestības pavediens, tad atceries, cik daudzi brīnumi notikuši, lai Tu taptu... Lai dzīvības vārti atvērtos, dvēseles satiktos un ķermenis brīnumaini veidotos... Tas ka Tu esi, tas ir viss, kas vajadzīgs, lai Tava pasaule taptu, rastos un veidotos...un no mūžības sākumiem Tu biji tieši tāds/a šajā laikā un vietā, iecerēts... Tici, Tevi ļoti gaidīja te visi tie, kas ir Tava dvēseļu ģimene uz zemes un pat ja tie nav Tavi vecāki...tās ir mīlestības mājas Tavas, un Tu esi te, lai ar tiem satiktos...
Tad kad pazūd gaismas, ticības un mīlestības pavediens, Tu paskaties debesīs un pateicies par to, ka Tu tās redzi un ka tās ir, jo tas nozīmē - Tu ESI! Un tici, tas ir saskaņots un ilgi veidots notikums, lai Tu satiktos ar tiem, kuri Tavā liktenī vīti...
Un Tu tikai sev apsolies, mīlestību turpināt meklēt iet...pie tām durvīm, kas vaļā, kurās Tevi silti un mīļi gaida kaut kur pasaulē...
Un Tu tikai pateicies par visu kas Tev ir, un mīlestības pavedieni sirdī atgriezīsies atkal, iemirdzēsies un jaunā ticībā un gaismā tālāk Tavs ceļš ies ...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru