Sevi pazaudējot un no jauna atrodot
Vai esi padomājis, cik daudz sava laika un resursu Tu esi veltījis citu iepriecināšanai. Paturot prātā domu, ka šādā veidā Tu esi labs un derigs priekš otra. Viss, ko Tu lūdz no citiem ir mīlestība, pieņemšana un Tevis neatraidīšana. Cik reizes Tu esi noliedzis pats savu būtību, to, ko Tu jūti? Pielāgojies un izdabājis tikai, lai piepildītu otra gaidas, noteikumus vai pieņēmumus?
Pajautā pats sev, cik ļoti Tu paļaujies pats uz savām sajūtām un vēlmēm. Vai arī Tu spēlē spēli, kurā Tev ir jāuzmin, ko vēlas otrs. Kā būtu, ja Tu šo dienu iesāktu, pajautājot “ko ES vēlos?”.
Kā būtu, ja to mīlestību, iekšējo spēku un enerģiju Tu novirzītu pats sev? Vai esi reiz to izdarījis?
Tu vari būt cilvēcīgs starp cilvēkiem, neaizmirstot pats par sevi. Piedot sev par savām kļūdām. Kļūda nav apzināta rīcība, nodarot pāri sev vai otram. Kļūda ir rīcība, ko Tu neesi apzinājies. Aizmirst par sevi – vai tā ir bijusi Tava kļūda vai apzināta rīcība?
Kurp Tu šodien steidzies? Pie pienākumiem un pieņēmumiem, tuvāk eksistencei, vai arī pats sev – dzīvībai un dzīvīgumam, priekam un piepildījumam? Vai Tu esi gatavs būt pasaulē, kurā esi arī Tu? Pajautā šodien pats sev – cik daudz brīvības Tu esi gatavs atdot, lai pielāgotos. Spēles noteikumi mainās ik dienu, ienāk jauni spēlētāji. Kamēr Tu apgūsti sākotnējos noteikumus, tie jau ir mainījušies. Un tā Tu skrien uz visām pusēm, cenšoties saprast, kā tas ir būt labam un pareizam, tādam, kurš atbilst noteikumiem.
Izkāp no spēles un paskaties, kā tas ir dzīvot.
Indu 
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru