Pēc simts gadiem

Pēc simts gadiem, 2126. gadā, ikviens no mums būs aizgājis.
Mēs gulēsim blakām savām ģimenēm, draugiem un paaudzēm, kuras bija pirms mums.
Mājokļi, kuru iegādei smagi strādājām, piederēs svešiniekiem. Lietas, kuras šobrīd šķiet tik dārgas un nepiešamas, vairs nenēsās mūsu vārdus un stāstus. Viss, par ko mēs cīnāmies šodien, vienkārši kļūs par kāda cita ikdienu.
Vairums mūsu pēcnācēju nekad īsti nezinās, kas mēs īsti bijām. Cik daudzi no mums var ko pastāstīt par savu vectēvu vai vecvectēvu?
Cilvēki mūs atcerēties tikai īsu brīdi pēc tam, kad mēs pametīsim šo pasauli. Mūsu fotogrāfijas paliks atvilknēs un vārdi lēnām izbalēs. Un gadiem ejot, mūsu stāsti pazudīs vēstures klusumā.
Kad par šo pārdomājam, mēs sākam apzināties, cik mazas un īslaicīgas patiesībā ir tik daudzas šodienas rūpes. Nebeidzamā dzīšanās pēc naudas, statusa, īpašumumiem — pēkšņi tas šķiet nesvarīgi.
Patiesi svarīgi ir brīži, kurus mēs bieži atstājam novārtā:
pastaigas, kurās mēs neaizgājām,
apskāvieni, kurus neveicām,
smiekli, kurus atlikām, laiks, ko mums neizdevās pavadīt kopā ar cilvēkiem, kurus mīlam.
Galu galā, šie vienkāršie mirkļi var kļūt par mūsu dzīves īsto bagātību.
Tās būs atmiņas, kas ienesīs siltumu sirdīs un piedos nozīmi mūsu eksistencei.
Tomēr dienu no dienas daudzi no mums maina šos dārgos brīžus pret alkatību, stresu, lepnumu un neiecietību.
Iespējams, dzīvei nekad nav bijis plāns, lai jums piederētu viss.
Varbūt dzīve ir domāta, lai mēs mīlētu dziļi, dzīvotu sapratnē un novērtētu gaistošo skaistumu - atrasties vispār šeit.

Pārpublicēts no FB. Sarmīte Pīka

MŪSU SENČI NEĀRSTĒJA SLIMĪBAS — VIŅI ĀRSTĒJA ENERĢIJU

Kāpēc senie cilvēki par veselību zināja vairāk nekā jūs – un nekā ārsts? Tu domā, ka veselība ir tabletes, vitamīni un atpūta.
Tu uzskati, ka saaukstēšanās ir no aukstuma, nogurums – no stresa, bet galvassāpes – no miega trūkuma.
Tagad iedomājieties: tas viss ir sekas, nevis cēloņi.
Senie cilvēki neārstēja simptomus.
Viņi atjaunoja enerģiju.
Un viņi zināja: ja cilvēka lauks tiek iznīcināts, viss tiks iznīcināts.
"Kad enerģija plūst brīvi, slimība neatrod patvērumu ķermenī."
- ķīniešu sakāmvārds
Slimība sākas, kad tu neredzi
Viņi negaidīja testus un diagnozes.
Viņi negaidīja, kamēr ķermenis "sadalīsies".
Senie cilvēki ārstēja pirms slimības - izmantojot enerģijas līdzsvaru.
Qi- Ķīnā. Prāna - Indijā. Ka- Ēģiptē.
Katrai civilizācijai bija savs vārds.
Bet būtība ir viena: viss ir enerģija.
Un, ja tas plūst nepareizi, cieš ķermenis, psihe un liktenis.
Jūs varat lietot vitamīnus, veikt ultraskaņu, ēst pareizi.
Bet, ja visa tava enerģija tiks tērēta nemieram, aizvainojumam, bailēm, skriešanai pa apli, tu saslimsi.
Ķermenis ir kā ekrāns. Bet kino tajā nav.
Čakras. Kanāli. Lauks. Viņi zināja, ka esi aizmirsis.
Mūsdienās vārds “čakras” izklausās ezotēriski.
Bet senās priesterienes un dziednieces strādāja ar tām kā precīza sistēma.
7 centri. Katram savs dzīves līmenis.
Ja cilvēks tiek bloķēts, dzīve sāk brukt.
— Vai saknes čakra ir slēgta? Tu baidies, ka neizdzīvosi.
— BOJĀTS VAI SĀPOŠ kakls? Tu klusē, kad tev vajadzētu kliegt.
— Vai sirds ir saspiesta? Tu nevari pieņemt mīlestību.
Senie cilvēki neārstēja sirdi — viņi atvēra anahatu.
Viņi neuzklāja ziedi muguras lejasdaļai – viņi atbrīvoja saknes čakru.
Viņi strādāja ar esenci/ cēloni, nevis ar simptomu.
Biolauks ir jūsu īstā imūnsistēma.
Ārēji tu vari būt vesels, bet iekšēji noguris.
Jo visu dienu tavu biolauku “ēd” citu cilvēku emocijas, sociālie tīkli un stress.
Senie cilvēki regulāri atjaunoja lauku: ar elpošanas, zāļu, attīrīšanās rituālu, mantru, skaņām, deju/ kustību palīdzību.
Tā nav “maģija” – tā ir enerģijas higiēna.
Tu katru dienu mazgā savu ķermeni, bet kad pēdējo reizi mazgāji savu auru?
Kad jūs attīrījāties no citu cilvēku bailēm, vecām sūdzībām un enerģētiskiem putekļiem?
Tu neesi tikai ķermenis. Tu esi antena
Tu lasi pasauli. Tu jūti cilvēkus. Tu redzi sapņus.
Un tas viss notiek biolaukā.
Kad tas ir vājš, tu uzsūc svešo un zaudē to, kas ir tavs.
Kad tas ir spēcīga, tu radi realitāti, nevis reaģē uz to.
Senie ļaudis zināja: dziedināšana nav cīņa pret slimību, bet atjaunošanās.
Tā ir sevis atjaunošana kā plūsma, vējš, virzība.
Un, kamēr jūs ārstējat ar medikamentiem ķermeni, aizmirstot par enerģiju, jūs esat kā cilvēks, kurš krāso sienas, kad sijas pūst.
Tava enerģija ir tava likteņa mājvieta.
Slimība nav ienaidnieks, tas ir signāls: šeit ir noplūde. Šeit ir noplūde. Šeit sāp.
Esiet laimīgi!

Kopēts fb no Inese Isa Lapiņa

Vingrinājums “100 Es”

Psihoterapeite no Amsterdamas strādā ar cilvēkiem, kuri saka: “Es nezinu, kas es esmu. Nezinu, ko vēlos. Dzīvoju autopilotā.” Ir viens vingrinājums, ko viņa vienmēr dod. Tas saucas “100 Es”.
Kas ir vingrinājums “100 Es”?
Tu paņem lapu. Uzraksti 100 teikumus, kas sākas ar vārdu “Es…”. Kas tu esi? Ko jūti? Ko mīli? Ko ienīsti? Ko vēlies? No kā baidies?
Piemēram:
“Es mīlu klusumu.”
“Es baidos pievilt mammu.”
“Es gribu dzīvot pie jūras.”
Kā tas strādā?
1–20 teikumi:
Tu raksti: “Es esmu laba meita.” “Es esmu atbildīga.” “Es strādāju par juristi.” Tas ir tas, ko esi pieradusi par sevi domāt. Sociālā loma.
20–50 teikumi:
Tu raksti: “Es esmu nogurusi būt laba.” “Es negribu būt juriste.” “Es baidos pievilt vecākus.”
Sākas godīgums. Tu atzīsti to, ko slēp.
50–100 teikumi:
Tu raksti: “Es gribu visu pamest un aizbraukt.” “Es sapņoju dzīvot pie jūras un rakstīt grāmatas.” “Es ienīstu izlikties.” “Es gribu būt brīva.”
Tā ir īstā tu. Tā, kuru esi aizmirsusi. Vai baidījusies atzīt.
Kāpēc tas strādā
Kad raksti 10–20 teikumus — prāts dod sociāli pieņemamas atbildes: “Es esmu laba”, “Es esmu atbildīga”.
Kad raksti 50–100 — prāts nogurst melot. Tas sāk teikt patiesību. Jo vienkārši vairs nav spēka turpināt staigāt ar masku.
Ko darīt ar rezultātu?
Izlasi visus 100 teikumus. Atrodi atkārtojošās tēmas.
Atkārtojumi — tās ir tavas patiesās sajūtas un vēlmes.
Paskaties uz teikumiem no 50 līdz 100. Tā esi īstā tu. Tā, kuru tu slēp.
Ja uzrakstīji “es gribu dzīvot pie jūras” — sāc plānot. Mazus soļus. Bet virzienā uz savu patieso es.
Kāpēc šo vingrinājumu dod kā pirmo?
Cilvēki saka: “Es nezinu, kas es esmu.” Bet tā nav taisnība. Viņi zina. Viņi vienkārši baidās to atzīt. Jo īstā “es” neatbilst vecāku, sabiedrības vai partnera gaidām.
Līdz 100. teikumam prāts nogurst baidīties. Un paliek tikai izvēle: turpināt dzīvot svešu dzīvi vai sākt dzīvot savu.

Autors: Mīļteka ar Lionu

Prakse mīlestības plūsmas atvēršanai

Foto - Elita

Pēc 7 dienām sāks parādīties silti skatieni un nozīmīgi vārdi. To var saukt par noskaņošanos, enerģiju vai vienkārši psiholoģiju — bet tas strādā:
1. “Mīlestība caur sirdi”.
Uzliec labo roku uz krūtīm, kreiso — uz vēdera. Pasaki skaļi: “Mana sirds ir atvērta. Es ļauju sevi mīlēt un mīlēt vienkārši tāpat.” Sajūti, kā starp plaukstām izplūst siltums — maigs, kā nedaudz padzisusi tēja. Dari to 2 minūtes katru vakaru. Pēc tam sapņi kļūst patīkamāki, un dienā cilvēki biežāk atbildēs ar smaidu.
2. “Kompliments pasaulei”.
Katru rītu paskaties pa logu un skaļi nosauc pirmo skaisto lietu, ko redzi: “Cik skaists koks”, “Kāda gaisma”. Noteikti pievieno: “Un es esmu daļa no tā.” Tas darbojas caur “atspoguļojumu” — pasaule sāk atbildēt tev ar to pašu. Pāris dienu laikā kāds tev izteiks patiesu, dziļu komplimentu — varu derēt!
3. Trakākā prakse, bet arī maigākā.
Paņem papīra lapu un uzraksti: “Mani var mīlēt.” Pēc tam sāc glāstīt šo lapu ar pirkstu galiem, it kā tas būtu kaķēns. Lēni, ar smaidu. Sākumā tas šķiet muļķīgi, bet pēc minūtes ķermenis atslābst un notic. Šis taktilais enkurs palīdz atlaist vecos sasprindzinājumus… “es to neesmu pelnījis”. Dari to pirms iziešanas no mājas — un tu neapzināti uzvedīsies atvērtāk.
4. “Ledainā atklāsme”.
Nostājies zem siltas dušas, un beigās uz 5 sekundēm ieslēdz vēsāku ūdeni. Tajā brīdī, kad ķermenis nodreb, pasaki: “Es esmu pelnījis(-usi) vis­siltāko mīlestību.” Kontrasts šo frāzi atstāj tieši zemapziņā. Pēc šādas prakses tu neapzināti sāksi izvēlēties cilvēkus, kuri spēj dot SILTUMU, nevis aukstumu.
(Tulkots)

Avots: Mīļteka ar Lionu

Tu esi pats sev un Tev ir Visuma aizmugure

Foto: Elita

Ja cilvēks ir spējīgs dzīvot no iekšējā stāvokļa: “viss ir tā, kā tas ir”, viņš atver sev durvis uz iekšēju mieru.

Un tikai tad cilvekam var sākties dzīvošana caur interesi uz dzīvi un sevi pašu. Un pēkšņi notiek tā, ka pastāvīgi atveras jaunas iespējas, piedāvàjumi, ienāk jauni cilvēki dzīvē. Ir prieks, ir piedzīvojums, ir svētki, ir gribēšana dzīvot!

Jo stāvoklis - “viss ir tā, kā tas ir”, atspoguļo cilvēka viedumu un sadarbību ar Visumu. Savukart, Visumam ir interesanti dot tam, kurš muguru iztaisnojis, acis tur uz augšu un sirds tic, ka viņu sargā un viņam tik jādzīvo interesantu dzīvi.

Pretējs stāvoklis ir dzīvošana caur pretenzijām, nepiekrišanu, dusmošanos, salīdzināšanos. Šajā gadījumā cilvēkā ir neuzticība, tas ir pastāvīgi pretenziozs stāvoklis. Protams, ka tas piesaista mazturību, nelaimīgumu, nodevības. Kā cilvēks skatās uz pasauli, kādu to uzskata, - tāda pasaule viņam pretim atbild.

Dzīvojot neuzticībā Visumam cilvēkā daudz dažādu bažu un baiļu. Ir sajūta, ka ar visu jatiek galā pašam, ka neviens nespēj pasargāt, izglābt, atbalstīt, mīlēt. Tā ir dzīvošana cīņā, sevis žēlošanā, iekšējā grūtumā.

Pavērojot cilvēkus, kuri dzīvo viegli, viņos nav novērojama nenovīdība, skaudība, velme dzīvot citu dzīves, salīdzināšanās, velme dabūt to, kas ir citiem.

Jo šie cilvēki dzīvo nevis skatu vēršot uz citiem, bet uz sevi un savu nodibināto uzticības saikni ar Visumu.

Jo cilvēks ir pilnāks pretestību, pretenziju, neapmierinātības, dusmu, agresijas, aizvainojuma, jo tas izteiktsk norāda uz to, ka viņš ir zaudējis kontaktu pats ar sevi un dzīvo tikai skatoties uz citiem.

Cilvēks, kurš spēj pārvarēt savu ievainoto Ego un atvērties dzīvei pieņemot pavisam vienkāršu faktu: “viss ir tā, kā tas ir”, viņš vairāk netērē enerģiju pretestībai un brīnumainā kārtā spēj sajust ārpasaulīgu mieru, spēku, iedvesmu..

Tu esi pats sev un Tev ir Visuma aizmugure.

Skaties sevī, piedzīvo sevi, mācies sevi, jūti sevi, esi sev pats tuvākais un labākais cilvēks pasaulē. Un tikai tad, kad būsi sev tuvs, Tu visus redzēsi sev tuvus un labus esam. Iekšejs miers un atvērtība, - tā ir izvēle ieņemt stāvokli: “viss ir tā, kā tas ir” un visam ir sava vieta, nozīme, laiks.

Viss ir tā, kā tas ir. Un ne vienmer tā, kā Tu esi spējīgs to redzēt.

Kristīne Paberza

MANĀ VECUMĀ...

Saka, ka man vairs nevajadzētu valkāt šauras bikses, jo “tās ir jauniešiem. ”
Saka, ka man vajadzētu nogriezt īsus matus, jo gari mati "liek man izskatīties pārāk nenopietnai. ”
Runā, ka manam grimam jābūt neuzkrītošam un ka vairs nevajadzētu lietot sarkanu lūpu krāsu, jo “manam vecumam tā vairs nepiestāv. ”
Ka man vajadzētu ģērbties gaišās krāsās, lai izskatītos "stilīgi", un izvairītos no melnas, jo "izskatos pārāk drūma.”
Ak, un es pat nedrīkstot domāt par selfija uzņemšanu taisot sejas tuvplānus, jo “manā vecumā tas vairs nepiedienot. ”
Un es... es smejos!
Jo savā vecumā jau esmu sapratusi,ka dzīve paiet acumirklī, un ko cilvēki par mani domā, tas nenomaksā manus rēķinus, nemazina manas grumbiņas un nenes papildus prieku.
Savā vecumā es daru to, ko vēlos.
Ja gribu dejot viena pati savā nodabā — es dejoju.
Ja vēlos valkāt šauras bikses — es tās valkāju.
Ja vēlos sarkanu lūpukrāsu — es to lietoju.
Savā vecumā es vairs neievēroju citu izdomātus muļķīgus noteikumus, kas domāti, lai kontrolētu citu cilvēku prieku.
Savā vecumā es izbaudu “būt smieklīgai”, jo gardākie smiekli nāk tad, kad esmu patiesa.
Savā vecumā es ģērbjos sev, smaidu sev, dzīvoju sev.
Jo brīvība nesākas tad, kad tev paliek 18, bet gan tā sākas tad, kad pārstāj citiem prasīt atļauju būt laimīgai un apmierinātai.
Un manā vecumā būt laimīgai ir viss, kam patiesībā dzīvē ir jēga.

No i-neta

8 PAZĪMES, KA TU ESI GATAVA NOBRIEDUŠĀM PARTNERATTIECĪBĀM

‌
Tu vari viņu satikt jebkur: veikalā, rindā pēc kafijas, pārgājienā vai konferencē.
Tikšanās vietai nav nozīmes. Svarīgākais — kas tu esi šajā brīdī.
Nobrieduši vīrieši neparādās pēc pieprasījuma. Viņus pievelk tavs stāvoklis. Gaisma, ko tu izstaro. Enerģija, kas rezonē ar viņu pašu. Jo patiesa saikne rodas tur, kur satiekas dziļums un kvalitāte.
‌
Lūk, 8 orientieri, kas veido šo piesaisti:
‌
NOSLĒGTA PAGĀTNE
– Tu vairs neatgriezies pie bijušajiem ne domās, ne emocijās.
– Esi pieņēmusi pieredzi, noslēgusi nepabeigtos procesus, atlaidusi aizvainojumus.
– Tevī ir vieta jaunam stāstam — tīra un brīva.
‌
ATBILDĪBA PAR SAVU DZĪVI
– Tu nemeklē vainīgos — tu izvēlies rīkoties.
– Vairs negaidi glābēju vai “to, kurš padarīs laimīgu”.
– Tu skaidri apzinies: savu realitāti tu veido pati.
‌
IEKŠĒJS PIEPILDĪJUMS
– Tu nedzīvo trūkumā: tev ir resursi, ar kuriem dalīties.
– Tu rūpējies par sevi — fiziski, emocionāli, enerģētiski.
– Tu nemeklē partneri, lai aizpildītu tukšumu.
‌
EMOCIONĀLĀ NOBRIEŠANA
– Tu izproti savas jūtas bez nosodījuma.
– Tu nebaidies no emocionāliem stāvokļiem — ne savējiem, ne citu.
– Tu esi atvērta patiesumam, pat ja tas ne vienmēr ir ērts.
‌
PRASME VEIDOT DIALOGU
– Tu proti runāt par svarīgo bez pārmetumiem un manipulācijām.
– Tu patiesi dzirdi otru.
– Konfliktu tu uztver kā ceļu uz izpratni, nevis kā draudu.
‌
ROBEŽAS UN VĒRTĪBAS
– Tu cieni savu un citu telpu.
– Tu skaidri zini, kas tev der un kas — nē.
– Tu nepieņem ko mazāku, nekā esi pelnījusi.
‌
IZAUGSME UN PAŠATTĪSTĪBA
– Tu apgūsti jauno: radošumu, prasmes, mācības — ārēji un iekšēji.
– Tu uzturi interesi par dzīvi, pasauli un sevi.
– Tu atklāj savu potenciālu caur izvēli, kustību un pašrealizāciju.
‌
SEVIS PIEŅEMŠANA UN MĪLESTĪBA PRET SEVI
– Tu rūpējies par sevi kā par tuvāko cilvēku.
– Tu pieņem savas stiprās puses un nepilnības — bez cīņas.
– Tu tiecies uz labāko sevis versiju no mīlestības, nevis spiediena.
‌
Patiesa brieduma sākums esi tu pati.
Tava iekšējā stāvokļa kvalitāte piesaistīs tieši tādu pašu partneri.
‌
Briedums nerodas no vajadzības, glābšanas vai mēģinājuma aizlāpīt tukšumu.
Tas nāk kā dāvana.
Kā atbilde uz tavu veselumu.
Kā savienība starp diviem cilvēkiem, kuri nemeklē sev otru pusi —
bet vienkārši atpazīst viens otrā savējo.
‌
PsiholoģijaFormularbegin/ Mīļteka ar Lionu