Pienenes mūžam mēs esam liecinieki. Cik ātri no mazām lapiņām pavasarī izspraucas ziediņš, uzzied un tūlīt arī ātri nosirmo, izkaisot sēklas un iesakņojoties tur, kur vēja plūsma ir aiznesusi...Bet ne par to šoreiz ir manas pārdomas. Bet par to - cik skaisti var mirdzēt arī noziedot. No košas, dzelteni sulīgas krāsas pārvēršoties vieglā sirmā pieneņu pūkā. VIEGLĀ, MIRDZOŠĀ un AUGLĪGĀ. Ar to domājot, cik svarīgi mums ir mācēt mirdzēt, būt viegliem un dodošiem arī vecumā. Bet, lai tādi mēs būtu, mums jau šobrīd ir par to jāaizdomājas un jāstrādā ar sevi. Mēģināju bildē nodot savas sajūtas, ko es ieraudzīju šajā sirmajā pieneņu pūkā. Lai silta un saulaina diena sajūtās!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru