piektdiena, 2023. gada 3. februāris
Tu vari būt tas, kas vēlies būt
pirmdiena, 2022. gada 20. jūnijs
Lai Saules, Enerģijas un Gaismas bagāti Saulgrieži!
Jau pavisam tuvu, 21. jūnijā Vasaras Saulgrieži. Tieši šis ir tas posms, kad daba ir pilnbriedā un gatava mums dāvāt visu to labāko, ko ir sarūpējusi! Noteikti 21. jūnijā veltiet laiku, lai atrastos dabā un ņemtu tās labumus. Šī ir labākā diena gadā, lai vāktu ārstniecības augus gan veselības uzlabošanai, gan enerģijas iegūšanai, jo tie visa gada garumā saglabā savu maģisko spēku.
Saulgriežu laiks – maģisks laiks, noteikti veiciet rituālus, esiet kopā ar tuvajiem un dodiet svētību dabai un tās veltēm.
Tradīcijas Saulgriežus gaidot (iepriekšējās dienas)
Ir daudz nozīmīgu lietu, ko tradicionāli dara, gaidot nozīmīgo laiku:
Tradīcijas Saulgriežus gaidot (Saulgriežu dienā)
Tradīcijas mūsdienās ir katrs vairāk pielāgo savai ikdienai, vēlmēm un izjūtām. Galvenais ir novērtēt dabas doto spēku un ņemt no tā visu, ko tā sniedz, būt pateicīgiem par to un izbaudīt nozīmīgus momentus.trešdiena, 2022. gada 11. maijs
Viss notiek uz labu
ceturtdiena, 2022. gada 31. marts
Dzīves atziņas
💚Tā nav mugura, kas Tev sāp, bet gan tā nasta, kuru Tev nav pa spēkam nest līdzi pa dzīvi! Pietiek. Noliec.
sestdiena, 2022. gada 26. februāris
Realitāte
Nav manā dabā publiski runāt par savām emocijām, sajūtām, bet šoreiz vēlējos padalīties.
Jo, varbūt kādai tas var palīdzēt. Es šoreiz vairāk domāju par mums - sievietēm.
Sievietes ir vairāk emocionālas un dzīvo, pārdzīvo caur sevi un savām sajūtām.
Arī es līdz pēdējam cerēju, ka nenotiks tas, kas ir noticis.
Tad uzzināju, ka sācies karš. Es nesapratu, kas ar mani notiek. Naids, niknums, dusmas mijās ar līdzcietību, mīlestību. Katra to mums to uztvēra savādāk. Kā zināt, kad ir kāda trauksme, kāds agresors uz mums, nostrādā mūsu aizsardzības instinkts -- Sist, Bēgt, Sastingt, bet katram tas ir savādāk. Piefiksē, kāda bija Tava pirmā reakcija. Mūsu hormons adrenalīns dod reakciju - Sist vai bēgt, bet noradrenalīns - sastingt. Es sastingu, jo nesapratu, kas šobrīd notiek ar mani, kas notiek apkārt, kas notiek pasaulē. Es biju šokā, bailēs un negribēju ticēt tam, kas notiek. Es nesapratu sava ķermeņa reakciju, jo ik pa laikam raudāju. Vienkārši, lēni un smeldzoši mana dvēsele raudāja. Un es ļāvu tecēt asarām.
Mūsos katrā ir iekšējais bērns, kas baidās, iekšējais vecāks, kas rūpējas un iekšējais pieaugušais, kurš apzināti rīkojas. Vispirms saproti kā jūties, izkliedz, izrunā to, no kā Tev bail. Saproti, kur ir Tava vājā vieta. Ko vari darīt? Elpo! Mūsu elpa nomierina mūs. Smelies spēku un mieru tajā, kur Tu parasti to atrod - dabā, meditācijās, Dievā. Katrai savs avots. Kad saproti un pieņem, jā, man ir bailes, man sāp, tad iestājas miers. Vispirms samīļo, nomierini sevi, savu iekšējo bērnu.
Mūsu bērni ir nobijušies. Mēs esam mātes. Mātes, kurām ir dēli, ir lielākās bailēs, bet mātes spēks, enerģija ir milzīga. Šeit vari smelties savu resursu. Šeit ir daudz siltuma, mīļuma. Elpo, jūti. Ja esi mierīga, tad arī bērns ir mierīgs. Mēs kā sievietes varam dot milzīgu spēku un atbalstu caur mīlestības enerģiju. Tu vari nomierināt un samīļot savus bērnus, ar savu resursu samīļot savu vīrieti, ģimeni, tuvākos un sniegt palīdzību citiem. Šobrīd nepieciešams miers, sapratne un mīlestība visiem.
Mēs esam sievietes. Mums viena otrai jāatbalsta. Kāda ir stiprāka, kāda ir vājāka, bet cenšamies noturēties harmonijā, mierā un līdzcietībā. Atrodi sevi, samīļo un realizējies. Tu vari palīdzēt sev un vari palīdzēt citiem. Esi apzinātības enerģijā. Un nodod šo savu mīlestības enerģiju vīriešiem.
Mēs savā sieviešu laukā, kurā esam jau vairāk kā 1000 sieviešu, palīdzam kā varam sievietēm no Ukrainas. Bet galvenais sieviešu spēks ir mīlestībā un lūgšanā.
Ja Tu neesi tā, kas meditē vai zina citas prakses, tad paņem domās mūsu planētu, kā bērnu un samīļo. Ja nespēj dot gaismu un mīlestību citiem, tad vismaz sevī ielaid mīlestību.
Šo nerakstīju, lai atvērtu diskusiju. Nerakstīju, lai te komentē tie, kas meklē vainīgos. Rakstīju, lai saprastu sevi, palīdzētu sev un citiem. Nekādus komentārus, lūdzu, šeit nerakstīt par politiku. Ja vēlies ko rakstīt, tad noskaiti līdz 10, nomierinies un raksti ar mīlestību. Raksti to, kas vairo gaismu un mīlestību!
Lai mierīga nakts!
Jūsu sirsniņas būs kā atbalsts💕
Mandala: Elita
otrdiena, 2021. gada 21. decembris
10 patiesas laimes noslēpumi
1. Centies mainīt savu domu gaitu. Visā, kas mums apkārt notiek jāprot ieraudzīt pozitīvu jēgu. Jācenšas atrast tādu skatījuma punktu, no kura jebkuram notikumam, jebkuram pārdzīvojumam un pat slimībai var būt pozitīva nozīme.
2. Rūpējies par ķermeni. Ķermeņa kustības ietekmē mūsu sajūtas! Fiziski vingrojumi iedarbojas uz mūsu ķermeni, notiek ķīmiskas reakcijas, pateicoties kurām, mēs izjūtam laimi. Tieši šobrīd, šai mirklī, tūlīt pat pamēģini iztaisnot muguru un plecus un tu sajutīsi, kā tava stāja iedarbojas uz tavām sajūtām.
3. Dzīvo te un tagad. Domājot par laimi, sapņo ne par „laimīgu gadu” vai „laimīgu dienu”, bet par mirkli, kurš ir „te un tagad”. Laime ir tieši tajā. Saki sev: „Lūk, tagad man viss ir labi. Esmu sveika un vesela. Es dzirdu un redzu, es varu smieties, man viss ir labi!” Un tavs mirklis kļūs laimīgs.
4. Domā par sevi labu. Mēs katrs esam unikāls! Katrs ir uzvarētājs! Tu tikai iedomājies ainu: miljoniem spermatozoīdu steidzās, lai satiktos ar olšūnu un tikai vienam no šī pūļa tas izdevās – tev.
5. Nostādi sev mērķi. Mērķis mūsu dzīvei sniedz jēgu un saturu. Galvenais ir sakoncentrēties uz sava sapņa piepildīšanu, bet ne uz atbrīvošanos no pārdzīvojumiem un ciešanām. Mērķis – tas ir tas, kā dēļ ir vērts no rīta mosties un celties no gultas.
6. Smejies. Smiekli atbrīvo no stresa un izstrādā laimes hormonus! Smejies uz veselību un nepārdzīvo par visādiem sīkumiem. Visas mūsu dzīves problēmas ir sīkumi.
7. Iemācies piedot. Prasme piedot ir Patiesas Laimes durvju atslēdziņa. Tu nevari būt laimīga, ja tevī mājo naids un aizvainojums. Atceries: no taviem aizvainojumiem necieš neviens cits, izņemot tevi pašu.
8. Dod un dalies. Laime nav tajā, ka tev kaut kas pieder, laime ir prasmē dot, dāvināt, palīdzēt tuvākajam un tam, kuram tobrīd ir vajadzība. Jo vairāk prieka un laimes tu davāsi citiem, jo vairāk gūsi pati.
9. Dalies ar pozitīvām emocijām ar citiem. Dzīves kvalitāti nosaka cilvēku attiecību kvalitāte. Ir TIK svarīgi otram pasniegt roku. Dalīšanās priekā – tas ir dubults prieks, bet dalīta problēma – tā jau ir problēmas puse.
10. Tici. Ticība ir laimes pamats. Tā nomierina tavu prātu, atbrīvo dvēseli no pārdzīvojumiem, šaubām, bažām un rūpēm.
svētdiena, 2021. gada 12. decembris
Dienas enerģija
Lai silta, radoša un gaiša 3.Advente! 💖
svētdiena, 2021. gada 5. decembris
Dienas enerģija
Šodien svarīgi apzināties, kādi mērķi tev dzīvē ir, un kas jāiemācās, lai tos realizētu pēc iespējas efektīvāk.
Izvairies no stereotipiskām domām, pie kurām esi pieradis – pasaule nestāv uz vietas. Lai neatpaliktu no laika, jāiegūst jaunas zināšanas.
Šodien cilvēkos var izcelties kāds dumpis, ko var raksturot ar vienu frāzi: "Es nezinu kāpēc, bet esmu pret."
Tā šajā dienā nav intuīcijas pazīme, tas ir tikai iekšējs protests pret pārmaiņām. Bet ir svarīgi apzināties, ka pārmaiņas vienalga notiks neatkarīgi no tā, vai jūs to vēlaties vai nē.
Tu varitikai pieņemt lēmumu: būt tiem gatavs, vai tērēt spēkus un enerģiju bezjēdzīgai cīņai par pagātni un pretoties.
Nepretojies, izpratne par pārmaiņu nozīmīgumu ir daļa no tava likteņa apzināšanās.
Dienas mērķis
Šodien tevi var klāt lietu lavīna, taču, ja šo uzņemsi bez iekšēja stresa, tad viss ritēs viegli, rotaļīgi.
Šī diena prasa radošumu un neobjektīvas kritikas noraidīšanu. Izvairies no tā vispār vai esi godīgs līdz pēdējam.
trešdiena, 2021. gada 22. septembris
KOKU ENERĢĒTIKA
otrdiena, 2021. gada 21. septembris
AIZSMAKUMS KAKLĀ
AIZSMAKUMS KAKLĀ – tās ir gadiem NEATSKAŅOTAS sāpes, tās ir iesprūdušas izjustas, bet nepateiktas sajūtas
Balss un raksturs
Mūsu balss nāk caur kaklu. Un tas ir mūsu ķermeņa segments, kurā var veidoties dažādi muskuļu saspringumi, kas traucē runāt skaidri un pārliecināti.
Daudz biežāk kā no slimībām un pārslodzes, balss cieš tieši no saspringuma. Un tad ir sajūta, ka balss aizsmakusi, kakls sauss, pat var izjust sāpes, krekšķi.
Saspringums kaklā, aizsmakums, sauss klepus – tā ir ķermeņa psiholoģiska reakcija uz stresu. Bet, ja jūsu kakls ir saspringts visu laiku, tas nozīmē, ka jūs izjūtat stresu nepārtraukti, pat, ja to neapzināties.
Saspringums kaklā arī var būt izstrādāta cilvēka aizsargreakcija. Mūsu ķermenis var iesprūst kādā no aizsargreakcijām. Un tad mēs pārstājam just šo ķermeņa daļu.
Diemžel, tikai tad, kad viss pārējais ķermenis ir atslābis, kļūst skaidri pamanāmi saspringumi, spazmas konkrētā ķermeņa daļā.
Lūk, kāpēc mēs tik bieži slimojam atvaļinājumā.. jo beidzot atslābstam.
Pievēršam uzmanību, kā mēs (pieaugušie) audzināti cilvēki, reaģējam uz sāpēm – gan fiziskām, gan Dvēseles. Kad sāp sirds un gribas iekliegties no sāpēm, dusmām, aizvainojuma, naida – mēs nereti sakožam zobus, sakniebjam lūpas, aizspiežam sev ciet kaklu. Impuls ķermenim reaģēt ir, taču reālu reakciju mēs ar prātu (bailēm vai drosmes trūkumu) apslāpējam.
Atšķirībā no bērniem, kuri reaģē uzreiz un atklāti, ar skaļu kliedzienu. Bērna reakcija ir zibenīga, tai nav klāt kauna sajūta: impulss – reakcija!
Pieaudzis cilvēks – vērsts uz to, ko par viņu padomās (pieklājīgi vai nepieklājīgi tā reaģēt).
Tāpēc bērns izspļauj emocijas caur kaklu un ātri aizmirst savu bēdu. Bet mēs, pieaugušie, turam savu dabīgo reakciju un gadiem..pārdzīvojam savu “neatskaņoto” sāpi, pārdzīvojumu, aizvainojumu, netaisnības sajūtu, dusmas par pārkāptām robežām.
Viss, kas ir sāpīgs un netiek pateikts, atskaņots, uzkrājas..un klusi saēd ķermeni no iekšpuses.
Un vēl viens likums: “Raudāt” – tas nav pieklājīgi.
Un mēs, tā vietā, lai raudātu, kā to dara bērni – norijam asaras, apspiežam tās, pat kaunamies izskatīties vāji. No sevis arī kaunamies.
Tu zini, žāvāties arī nav pieklājīgi..
Un stenēt un kunstēt aiz baudas – arī..jo, ja nu kaimiņi sadzird.
Kakla muskuļi pārstaj strādāt, rīkle aizveras un balss, neatrodot citu ceļu, iziet vai nu caur degunu (cilvēks runā caur degunu) vai “iesprūst kaklā” (klusa, slāpēts skaņa, sāpes kaklā, aizsmakums..). Tā rodas cilvēki ar “asu mēli”.
Un kā mēs smējāmies? Lūpas mākslīgi iestiepjas smaidā tad, kad smaidīt nemaz negribas. Tas ir saucamais – sociālais smaids.
Tā ir aizsargreakcija trauksmes brīdī. Zvēriem tādu “smaidu” dēvē par brīdinājumu – “labāk netuvojies, es esmu stiprs, man ir asi zobi”.
Bet mums tāds izstiepts smaids neapzināti signalizē: “es – esmu stiprs..tomēr nenāciet pārāk tuvu.”
Šis smaids nodod mūsu bailes: bailes no patiesuma, atvērties, no sava dabīguma. Tas patiesībā – atspoguļo mūsu vājumu.
Balss, cilvēkam, kurš šādi smaida, kļūst falša, salkana vai griezīgi asa.
IETEIKUMI:
lai atslābina Tu un atvērtu saspringumu kaklā, patrenejies atvērt muti tā, lai apakšējais žoklis it kā atkārtos no augšējā un atslābtu.
turi roku uz zoda un lasi balsī skaļo jebkuru tekstu.
uz katru patskani A, O, E atlaid žokli (ar roku!) pēc iespējas zemāk, seko, lai mute pa vertikāli veras vaļā pēc iespējas platāk – Tu būsi izbrīnīts, cik skaļa un brīva var skanet Tava balss.
Mācies žāvāties skaļi balsī, kā to dara bērni, kaķi, suņi. Pamēģini izsaukt sev žagošanos mākslīgi un paskaties, kā žagošanās laikā kustās Tavs kakls, rīkle un kur atrodas mēle.
ceļ viens vingrinājums – smiekli.
Pamēģini atcerēties, kad Tu smējies tā, ja nevarēji apstāties. Kas Tev sāpēja? Pareizi – vēders! Bet, precīzāk, diafragma, kura aktīvi strādā pie balss piepūles. Bet kakls tajā mirklī izdod skaņu, – apjomīgu, skaļu skaņu.
Ja Tu iemācīsies smieties uz pasūtījuma, Tu spēsi monentāli noņemt saspringumu kaklā un ātri pacelt sev noskaņojumu.
Neliels noslēpums – patiesībā skan ne jau kakls un arī ne rīkle, balss rezonē visā ķermenī..
Lai kur arī Tavā ķermenī nebūtu sasprindzinājums, tas momentāli atspoguļosies uz Tavu balss skanējumu.
Brīvā ķermenī – brīva balss..
/Ирина Созонова/
Tulkoja: Kristīne Om Shanti
ceturtdiena, 2021. gada 2. septembris
Septembris
Septembris ir visdāsnākais, bagātīgākais un skaistākais rudens mēnesis😍.
9 - (9. mēnesis) nes pabeigšanas, ražas novākšanas un
atjaunošanas enerģiju.
Septembrī varam apkopot visa gada starprezultātus. Kādi
mērķi un nodomi tika īstenoti, un kas palika nepabeigts.
Šajā mēnesī ir svarīgi pabeigt un pabeigt visu, kas
jāpabeidz.
Ir nerealizētie sapņi un vēlmes, kuras nepieciešams palaist,
nepārblīvējot ar tām savu dzīves telpu. Bet pirms tam paņemiet enerģiju no šīm
vēlmēm un sapņiem un atvadieties ar pateicību. Varat pat tās pierakstīt uz papīra lapas, pārlasīt, dziļi paelpot
ar nodomu – atgriezt šajos projektos savu
ieguldīto enerģiju un beigās - sadedzināt šo lapu.
Viss pasaulē ir enerģija. Ja kaut kas jūsu dzīvē nav
pabeigts, uzmanīgi paskatieties - kā jūs to varat pabeigt tuvākajā nākotnē.
Ir svarīgi iemācīties pielikt punktu, pareizi pabeigt
projektus, attiecības, ciklus, lietas un dažādus procesus. Par šo ir 9.
Un kaut kas gluži pretēji pieaugs un vairosies, tas, ko jūs
esat darījis, kopš šī gada sākuma, un tas, ko esat radījis.
Pieņemiet un pateicaties 🙏
Tagad ir pienācis laiks gūt labumu un novākt dažādu ražu.
Visu, kas ir izaudzis (pārnestā nozīmē) - jūsu attiecībās, finanšu sfērā,
izskatā, dzīvē kopumā, jūs paši “iestādījāt”. Tāpēc, novācot ražu, esiet
atvērts tām mācībām, kuras jums sniedz jums jūsu RAŽU.
Kaut kur jūs pazaudējāt laiku un sistemātiski neparūpējāties
par savu augu, kāds iestādīja vienu, bet gribēja izaudzēt citu 😜
.. tā gadās, kad kaut ko stāda un nedomā, kas no tā izaugs.
Jebkurā gadījumā mēs esam iegājuši periodā, kad pati dzīve
mums atdod mūsu ražu. Kaut ko mēs paturēsim sev un kaut ko atstāsim uz visiem
laikiem, kā sev nederīgu.
Es noteikti zinu, ka katrs no jums savā dzīvē ir kaut ko
izaudzējis, ar ko jūs varat lepoties.
Paslavējiet un pateicieties sev par to!
Sviniet savas uzvaras, sasniegumus, panākumus ... pat
vismazākos! 🤗😊
Ar ko tu dosies tālāk un ko esi gatavs atstāt? Šie jautājumi
būs aktuāli šomēnes.
Un vēl 9 ir uzmanības maiņa no ārējās pasaules uz jūsu
iekšējo pasauli. It sevišķi sievietes dvēsele ļoti labi jūt dabas ritmus un
kopā ar to pāriet citā ciklā.
Ir sācies izziņas, izpratnes, pakāpeniskas iegremdēšanās
cikls sevī. Jā, mēs visi paliekam ārpasaulē un sabiedrībā. Tajā pašā laikā
iekšējie procesi nedaudz palēninās. Mūsu dvēsele katru dienu lūgs klusumu un
harmoniju.
Līdz 22. septembrim - Rudens ekvinokcijas dienai - mums ir
laiks un iespēja sakārtot lietas un atteikties no tā, kas traucē harmonijai.
Esi atvērts visiem procesiem, visām Visuma dāvanām
septembrī, “nonullē” un atlaid visu, kas nav tavs🤗.
Priecājieties, piepildieties ar jaunām zināšanām - arī 9 ir
par šo😊😉, atklāj savus talantus un spējas,
parādi tos ar gudrību😇.
Lai brīnišķīgs rudens sākums un lai jūsu dzīvē notiek
vislabvēlīgākās pārmaiņas, un tikai uz labo pusi!
Tulkots no krievu valodas. Avots: https://www.facebook.com/groups/229452561869676/user/100001176199157/
trešdiena, 2021. gada 14. jūlijs
ARTŪRS ĶIRPS – DZĪVĪBAS PĒTNIEKS.
Jūn 27, 2021 |
Interviju sagatavoja: Sanita Lontone – Machyna
Pēdējā laika notikumi ne vienam vien ir likuši pārskatīt savu dzīvi un vērtības tajā. Bieži ikdienas steigā piemirstam, kas tad pa īstam ir svarīgi, neaizdomājamies par to, kas esam un vai tas, ko darām ir mūsu aicinājums. Bet tad, kad domas par šiem jautājumiem tomēr apciemo, sākam sevis meklējumus kaut kur tur – ārējā pasaulē, cilvēkos un notikumos. Galu galā saprotam, ka, ja mūsos ir miers, nekāda vētra ārpusē nespēj ietekmēt. Par to arī šī saruna ar Artūru – par atgriešanos pie sevis un to, cik svarīgi ir klausīties sirds balsī un sajūtās, jo tad, kad pa īstam sekojam aicinājumam, mūsu priekšā atveras durvis, tur, kur kādreiz bijusi siena. Artūram ir vesela virkne ar izglītības iegūtiem dokumentiem. 2016. gadā viņš ir ieguvis bakalaura grādu veselības aprūpē un fizioterapeita kvalifikāciju ar specializāciju sporta jomā. Tam seko dažādi semināri un mācības pie ārstiem, kur viņš ir apguvis visceriālo terapiju, psihodinamiku, pēcdzemdību terapiju, rekonekcijas terapiju, manuālo terapiju. Daudz ieguvis no Mareka Osovska, kur daudz praktizējis fizioterapiju profesionālajā sportā. Artūrs ir arī Latvijas izlases šorttreka fizioterapeits. Visu šo izglītības virkni viņš sauc par instrumentiem ar kuriem viņš strādā un palīdz cilvēkiem.
Pēc sarunas varu pateikt, ka Artūrs fascinē ar savu spēju just un redzēt apkārtējo pasauli īpaši dziļā un smalkā līmenī. Veseluma terapeits, dzīvības pētnieks un gaišjūtīgs cilvēks. Pēc manām domām viņš ir jaunas formācijas cilvēks, kā tilts starp divām pasaulēm, kurš ne vienmēr tiek saprasts tagad, bet es ceru, ka pienāks laiks, kad būs arvien vairāk tādu cilvēku, kas cenšas izprast likumsakarības starp cilvēka fizisko ķermeni un dvēseli.
Kas ir Artūrs un vai Artūrs publiskajā telpā ir tas pats cilvēks, kas viņš ir paliekot vienatnē ar savām domām, jūtām, skatījumu uz šo pasauli?
Tas joprojām ir tāds sevis atklāšanas stāvoklis. Es noteikti redzu, ka man ir ļoti gudrs, spēcīgs, izturīgs, pateicīgs, elastīgs fiziskais ķermenis. To es esmu izkopis līdz ļoti smalkam inteliģences līmenim.
MAN AR MANU ĶERMENI IR “NOSLĒGTA VIENOŠANĀS”, KA ES TAM NEKAD NEKAITĒŠU UN DOŠU VISLABĀKO VIENMĒR, IEKLAUSĪŠOS, SAJUTĪŠU, KAS IR VAJADZĪGS UN NEKAD NEAPŠAUBĪŠU TĀS DABISKO INTELIĢENCI.
Un tad ir tā iekšējā pasaule: Es pats, kas jūt, redz un dzird. Es sevi saucu par gaišjūtīgu cilvēku. Iekšā ir ļoti daudz smalkā, trauslā un es dotajā brīdī mācos sev atļaut kļūt atkal ievainojamam, jo caur to smalko ievainojamību mēs veram vaļā savu plašumu un viedumu. Mūsu plašums un jauda ir attiecīgi proporcionāli mūsu smalkumam. Diemžēl to smalkumu bieži aizslēdzam ciet caur dažādām sāpīgām pieredzēm, kas liedz mums dzīvot autentisku, skaistu un dzīvesprieka pilnu dzīvi.
Artūrs redz, dzird un jūt šo pasauli ar visām savām maņām, ar visu savu ķermeni un iekšējo pasauli. Šis ir laiks, kad es eju apzināti uz to, lai mans „Es” sociumā būtu tas pats, kas „Es”, esot vienatnē ar sevi, ka esmu savienots. Līdz šim tās ir bijušas ļoti dažādas pasaules. Reti kurš zina, kas es esmu un kā es jūtos, jo man pašam tas ir katru dienu atklājums, pietrūkst vārdu to izstāstīt un pamatot. Tie dziļumi ir reizēm ļoti biedējoši, bet reizē arī aicinoši izpētīt.
Tā ārējā sociālā maska ir izveidota mums visiem, lai mēs izdzīvotu un pieredzētu, lai mēs veidotu tēlu, karjeru, titulus. Taču lielākajai daļai šodien, arī man, tas ir kļuvis par nastu. Nav nekā smagāka, kā izlikties par to, kas Tu neesi. Tas prasa ļoti daudz enerģijas – būt sociumā, tādam, kā tevi grib redzēt, dzirdēt citi – pieņemtam un atzītam. Aizvien vairāk saprotu to, ja es uz āru būšu vairāk tāds, kāds esmu iekšēji, es kļūšu brīvāks, plašāks, mierīgāks, bet vērtētāks, kritizētāks un nepieņemtāks, bet tas ir tā vērts.
Bieži vien , ja cilvēku sāk augstā līmenī ievainot, pazemināt, tad būtu jāsašaurinās, jākļūst atkal ērtam. Man šis laiks ir par to, ka es ērts vairs negribu būt nevienam, es gribu būt patiess pats pret sevi. Šis ir patiesuma, brīva vārda izpausmes laiks, kur cilvēks tiek aicināts noņemt visas maskas, līdz šim zināmo un pieņemto kā normu un sākt iet savu ceļu. Man šķiet es arvien vairāk spēju iznest savu jūtu un smalkuma pasauli uz āru, kas daudziem varbūt liekas “baigi ezotēriski”, bet patiesība tas ir tas, pēc kā liela daļa cilvēku ilgojas… pēc smalkuma, patiesuma, tuvības, sajūtām un intimitātes.
ES SPĒJU PATEIKT ARĪ NE TO FORŠĀKO, VARU BŪT ASS UN TIEŠS, VARBŪT KĀDU TAS VAR IEVAINOT, BET TĀ VIETA, KO UZPLĒŠU, IR LIELISKA BEDRĪTE, LAI IESTĀDĪTU SĒKLIŅU, KUR AR LAIKU VAR IZAUGT SKAISTS ZIEDS UN AR LAIKU IZVEIDOTIES DĀRZS. TE IR BŪTISKI, VAI MĒS REDZAM ŠO IEVAINOJUMU. KĀ VĒRTĪBU UN SPĒJAM IZMANOT TO LIETDERĪGI.
Šis ir mans transformācijas laiks. Ne velti es tagad dzīvoju viens, mazā vasarnīcā, askēzē, kur es lēnām iepazīstu sevi. Šis ir vērtēšanas laiks un esmu sapratis, ka mana vienīgā vērtēšana ir tikai pašam par sevi, cik labi, komfortabli jūtos pats sev un ka neviens cits viedoklis no malas neietekmēs manas izvēles izpausmes veidus šajā pasaulē.
Kā ir ar cilvēkiem, kuri sevis izzināšanas ceļā atklāj to, ka viņos vairāk mīt tumšais nekā gaišais?
Nav tādā tumšā un gaišā.. viss ir viens..diena-nakts, ieelpa – izelpa… viss, ko esam piedzīvojuši laika līnijās – tie esam mēs, es to saucu par pilno spektru.
POZITĪVĀS DOMĀŠANAS KULTS PĒDĒJOS SIMTS GADOS IR SAČAKARĒJIS CILVĒKUS.
Itkā visi jau vēlas to veselību un garīgumu, bet tas sevi atklāj un iemieso brīdī, kad atzīstam sevī visu. Daudzi baidās justies depresīvi, pateikt STOP, dusmoties, kliegt, bļaut un izreaģēt uz āru savas emocijas. Tas viss ir mūsos, mēs visi esam bijuši slepkavas tādā vai citādā veidā un to noliegt sevī nozīmē apstāties savos iekšējos meklējumos. Mums ir arī kreisā roka, ir stulbi teikt, ka kaut kam ir tikai viena puse. Ja cilvēki baidās no savām tumšajām pusēm, viņi baidās paši no sevis un tieši tur slēpjas tās vērtīgās atslēgas.
NEGATĪVAJĀS, TUMŠAJĀS, DEPRESĪVAJĀS SITUĀCIJĀS UN STĀVOKĻOS SLĒPJAS TAS SMALKUMS, IEVAINOJAMĪBA, TĀS JŪTAS. MAN DEPRESĪVIE STĀVOKĻI IR KĀ INSTRUMENTS, DĒĻ TIEM ES VARU IENIRT SEVĪ VĒL DZIĻĀK.
Bieži vien tas ir reāli sāpīgi. Bet tad es varu ieraudzīt to, ka es kā vīrietis reāli arī raudu, es jūtu, man sāp, es atkal kļūstu par cilvēku, par to mazo bērnu savā viedumā, kurā ir viss spektrs, kurš neko netiesā, nevērtē un vadās pēc saviem impulsiem, lai pieredzētu savu dzīvi autentiski un brīvi.
Mūs savā ziņā „čakarē” no pirmās skolas dienas. Redzot to, kas tagad atklājas un notiek industriālajā veselības un zinātnes jomā, es vispār sāku pārdomāt, kas tad īsti no skolu “ programmām” ir bijis patiess un dots mums, lai mēs būtu veseli, laimīgi un spēcīgi! Tajā pašā laikā skolās ir bijis daudz vērtīgā, kas parasti ir nācis caur fantastiskiem vērtību skolotājiem un te man ir paveicies. Ja cilvēks ir akli sekojis apzināti dotām patērētāju ideoloģijām, tad tur tikai sanāk tāds paklausīgs bioloģiskais produkts – pilsonis patērētājs! Mūs apzināti ved tajā, ka vienmēr ir jābūt pozitīvajam un smaidīgajam tēlam. Paskatamies sociālajos tīklos, kur viss ir tik pozitīvi, bet tajā pašā laikā pie manis atnāk blogere, kura kultivē pozitīvismu, katru dienu hipertrofēti spiež ārā no sevis smaidu, bet manā kabinetā viņa salūzt un izplūst asarās, jo patiesībā viņa ir dikti nelaimīga un katru dienu apspiež savas mazās sāpes. Ja šādi cilvēki vairāk padalītos par savām tumsas dienām, jo vairāk citiem cilvēkiem atvērtos sevis pieņemšana un viņi apjaustu, ka viss ar viņiem forši.
Abas puses ir jāpieņem. Pieņemšana ir atslēga, ko pats joprojām sevī dziedinu. Tā ir daļa no mīlestības. Mīlestība mūsdienās saistās ar drošību, vajadzību apmierināšanu, prasībām, viss man. Atgādina tādas darba attiecības. Bet mīlestības pamatā ir pirmkārt pieņemšana un spēja atlaist un nepieķerties.
Pasaule pēdējā pusotra gada laikā ir izgājusi cauri kam tādam, ko mēs nevarējām iedomāties notiekam. Pastāsti lūdzu, ar kādiem jautājumiem cilvēki vēršas pie Tevis, kas ir aktuāli cilvēkiem šajā periodā, kad esam šajā pārmaiņu laikā?
Pie manis tagad ļoti reti nāk cilvēki, kuriem kaut kas sāp. Vienmēr atgādinu, ka neesmu ārsts un ar ārstēšanu nedodarbojos- nedodu zelta tabletīti, kas visu sakārtos. Tagad vairāk nāk aiz iekšējas vilkmes, impulsa sevi iepazīt, atbildēt pašiem uz saviem jautājumiem, ieraudzīt pašiem sevi caur mani. No tāda smalkākā plāna es teiktu, ka viņu pavadoņi liek ceļu kopā ar manējo, lai es viņos uzrunātu šo dvēselisko aspektu, kurš gaida sevi pieredzēt, izvēloties to ceļu, kas ir radošais piepildījums dzīvesprieka izpausmē. Te ir šī beznosacījuma mijiedarbība, došana, radīšana. Es teiktu 90 procenti cilvēku, atnākot pie manis, pēc pāris minūtēm, sāk raudāt. Es, ieskatoties acīs, uzrunāju šos smalkos ķermeņus, viņi ir pamanīti. Viens no maniem galvenajiem darba likumiem ir neiejaukties dabiskajā procesā, kam cilvēks iet cauri, tieši tā, kā tas ir dabā.
BIEŽI CILVĒKI PAR MĒRĶI IR UZLIKUŠI KARJERU, NAUDU, MĀJU UN TAD PIECDESMIT GADOS SAPROT, KA NEKAD NAV JUTUŠIES PATIESI LAIMĪGI UN PIEPILDĪTI.
Viņiem ir iekšējais aicinājums mainīt savu pasaules redzējumu un būvēt sevi no jauna. Ir reāls izmisums, viņi ir sapratuši, ka kaut kas nav. Šī dzīve nav tikai par ēst, gulēt, strādāt, bet ir kaut kas vēl, viņi saprot, ka viņi ir kaut kas vairāk. Ka ir ne tikai šis fiziskais ķermenis, bet ir arī šī smalkā pasaule. Caur šo terapiju, praksi un sagatavošanos, noņemot stimulantus, es spēju ievest ķermeni un apziņu tādā stāvoklī, kur cilvēks sajūt sava prāta un ķermeņa tīrību, skaidrumu un plašumu, kas ir dabiskais stāvoklis. Bet pamata jautājums vienmēr ir viens – kā būt laimīgam, kā atrast sevī mieru, kā es jūtos, kas man jāmaina? Cilvēkos ir izmisums, bailes, nedrošība un ķermenis kā lampiņas signalizē par visiem iekšējiem konfliktiem. Divas dienas pirms vizītes parasti daudz kas iznāk uz āru, sāpju, pumpu veidā. Varētu domāt, kas Veseluma stāvoklis ir jāmeklē, jādara dažādas prakses, bet tā nav. atliek tikai nomainīt iekšējo un ārējo vidi, atteikties no visām drazām un viss pats atkāpjas.
Cilvēki ir pārstājuši just, jo regulāri „aizbāž” sevi ar stimulantiem. No rīta izdzer kafiju, vakarā miega zāles. Visu laiku gāze ir grīdā un tad bremzē. Citi sēž uz antidepresantiem un dzīvo kā zombiji, ja tad pilnībā ķermenis tiek atdalīts no mums pašiem. Viens no absurdākajiem pieņēmumiem uzturzinātnē ir tas, ka jāēd ir bieži un vajag uzkodas,bet kad cilvēks gremo, viņš nedzīvo dzīvi un kļust nejūtīgs, jāēd būtu retāk, nekā tas tiek propagandēts. Ja cilvēks noņem stimulantus, sakārto vēdera pūšanos un sāk sevī vairāk ieklausīties, tad pilnībā izmainās produktu izvēle un domu kvalitāte. Gremošanas sistēma ir tiešā veidā saistīta ar mūsu smadzeņu darbību.
JA BARDAKS VĒDERĀ, TAD BARDAKS GALVĀ UN OTRĀDI, PAR KO RUNĀ BEIDZOT ARĪ ZINĀTNE.
Tās nāves bailes, kas tagad tiek sētas cilvēkos, aizved cilvēkus pie nejūtības. Kad cilvēks baidās, viņam atslēdzas saprātīga domāšana un cilvēks automātiski kļūst par vadāmu biomasu un pat ir gatavs savu ķermeni upurēt. Kurš ēd, ko viņam dod, saka un dara, ko viņam liek, neuzdodot jautājumus un neaizdomājas, kam tas viss ir vajadzīgs. Saprātīgs cilvēks apšauba un uzdod jautājumus.
Darvins ir teicis, ka ne spēcīgākais vai intelektuālākais cilvēks izdzīvo, bet cilvēks, kurš spēj pielāgoties pārmaiņām. Ko Tu domā par šo apgalvojumu?
Šim laikam ļoti atbilstoša teorija. Es teiktu, precīzi pateikts. Spēja pārslēgties, spēja pielāgoties, spēja mainīt, ieraudzīt risinājumu, neatdodot savu iekšējo brīvību ir izšķiroša.
Cilvēki bieži sajauc – viņiem ir talants un prasme un tam nav nekāda sakara ar instrumentiem, ar kādiem var realizēties dzīvē. Ja cilvēks zina savu prasmi un talantu, tad instrumenti atnāk paši. Cilvēkam ir ļoti žēl nolikt vecos instrumentus un ļaut ienākt jaunajam, uzticēties savam talantam, ko nav iespējams atņemt. Ir tūkstošiem cilvēku, kas tagad ir izmainījuši savu dzīvi, jo ir vajadzējis pielāgoties, bet ir arī tūkstošiem tādu, kuri salūza, bailēs un emocijās izdarīja ātrās izvēles, nespēja tikt pāri, salūza.
Es par šo pasaules stāvokli šobrīd esmu pateicīgs, jo cilvēkiem ir iespēja attīstīt adaptāciju, pielāgošanos, tur slēpjas paplašinājums. Dabā arī viss adaptējas un pielāgojas, bet mēs dzīvojam tādā komfortā visu laiku, ka šī prasme ir pazudusi.
Mūsdienās bieži dzirdu, ka cilvēka vērtību sistēma un uzskati mainās no līdzās esošajiem. Šis ir laiks, kad var būt tāda situācija, kad vistuvākie var kļūt par vistālākajiem un otrādi. Spēja draudzēties un cilvēki ar līdzīgām vērtībām būs kā dārgums.
Duālisma laikmets nav beidzies. Tas beigsies cilvēkos, kuri spēs pieņemt. Bet duālisms sabiedrībā kā sociumā starp indivīdiem – tas kļūs vēl lielāks, vēl spēcīgāks.
Kāda Tavuprāt ir spēcīga cilvēka mentalitāte un kā tas izpaužas ikdienā?
Stipra mentalitāte ir tāda, kura spēj domāt, pieņemt, analizēt patstāvīgi. Asi, skaidri, precīzi, racionāli domāt, sajust un redzēt. Spēja domāt pašiem un apšaubīt to, ko redzam televīzijā – tā ir spēcīgas mentalitātes pazīme. Tāpat kā drosme būt citādākam, atšķirīgam, būt ar savu mugurkaulu un savu viedokli, uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, savu dzīvi, par to, ko es daru, runāju, ēdu, kam es pieskaros un kā es pieskaros.
Ir svarīgi saprast, ka daļa mūsu mentalitātes ir mūsos ielikta kā apzināti izveidots ērts produkts. Un tad ir jautājums, kas ir mana mentalitāte? Vai es veidoju savu vērtību, viedokļu, redzējumu mentalitāti, kad esmu spējīgs atdalīties no tās mentalitātes, kas jau ir ielikta manī. Tāpat kā ar tumšo pusi mūsos, arī šī ieliktā, ieaudzinātā mentalitāte mums ir jāpieņem, jo tur ir daudz laba. Kad cilvēks, sāk sevi iepazīt un apzināties, viņam ir jāspēj veidot sava mentalitāte blakus jau esošajai. Tas var būt sāpīgi un te atkal sākas vērtējums un nepieņemšana. Bet cita ceļa pie sevis nav, būs cilvēki, kas sapratīs, bet būs arī tie, kas nosodīs un nepieņems. Arī lietus ik pa laikam līst, kas ir normāla dabas parādība.
Ar ko atšķiras sirdsgudrība no inteliģences? Un vai empātija ir inteliģences pazīme?
Potenciālais intelekts ir zināšanu apjoms, bet kustīgais intelekts ir tas, kā tu to izmanto. Un te ir tā izsķirošā problēma, viens ir, ka tu kaut ko zini, bet nozīme ir tam, ko tu ar to dari.
Mēs esam viens vesels, viens veselums. Prāta un sirds koherence var tikt panākta ar lēnu elpošanu, kad mēs savienojam sirdi ar prātu. Sirds mums dod impulsu, lai sajustu, ko mēs vēlamies un prātam savukārt ir zināšanas par to, kā to panākt. Sirds ir domājoša un sūta signālus ar smadzenēm – dabas fantastiska.
Empātija ir dvēseles pamatizpausme. Jāsaka gan, ka empātiem reizēm ir ļoti grūta dzīve, jo viņi ir uz robežas ar glābēju, viņus bieži izmanto kā resursu un pie viņiem pievelkas upuri. Empātiju vajadzētu uztvert kā instrumentu, kā informācijas lasīšanas mehānismu. Bieži vien empāti kļūst vientuļi un depresīvi, jo viņi nezina, ko ar to darīt. Bieži vien viss, kas šādiem cilvēkiem ir bijis vajadzīgs, ir instrukcija, kā šo gaišjūtību vadīt un sapratne, ka viņu redzētais, justais ir pilnīgi normāli.
Bieži dzirdam, ka bērns ir piedzimis jau inteliģents, ka ir kaut kāda ieliktā inteliģence. Kad mēs spējam sirdī meklēt atbildes, mēs saslēdzamies ar milzīgu informācijas resursu apjomu.
ES VAIRS GRĀMATAS NELASU, JO ES SAPROTU, TIKLĪDZ ES IELAIŽU SEVĪ INFORMĀCIJU, KAS IR KĀDA CITA INTERPRETĀCIJA UN MAN NAV BIJIS SIRDS PIEPRASĪJUMS, ES SEV NODARU PĀRI.
Citādāk ir ar praktisko literatūru, ja jūtu, ka vēlos kaut ko izdarīt, praktiskā literatūra sniedz zināšanas iemaņām. Daudzi, kuri izlasījuši visu iespējamo garīgo literatūu, tagad ir depresijā, jo viņi ir ielaiduši sevī rakstītāja redzējuma potenciālu, ko viņi nav realizējuši. Vērtība visam, kam pieskaramies vai uzrakstam ir tajā, kā mēs jutāmies tajā brīdī, kad to darījām vai rakstījām. Ja paņemšu parastu lauka akmeni un paturēšu savās rokās ar mīlestības sajūtu, tad šis akmens kļūst par mīlestības akmeni un tas, kas to turēs, to sajutīs. Tā ir ar visu.
Valda uzskats, ka cilvēks var būt pa īstam laimīgs tikai dzīvojot sociumā un tie, kas norobežojas, tā pa īstam nav laimīgi. Vai Tu tam piekrīti? Vai ir atšķirība starp „būt vienam” un „būt vientuļam”?
Te varam uzdot jautājumu, kas tad ir laime un kas ir laimīgs cilvēks gan attiecībās, gan pats ar sevi. Mūsu laimes un prieka avots ir mūsos pašos, neatkarīgi no neviena cita. Es ieteiktu katram cilvēkam šodien ieiet vientulības askēzē un uzdot jautājumu, „kā es jūtos” vai „kā man trūkst”. Tad var saprast, no kā esam atkarīgi. Var izrādīties, ka, jā, trūkst otra cilvēka atbalsta, drošības, tad var nonākt pie slēdziena, ka savā veidā parazitējam uz otra cilvēka un var saprast, ka īstenībā tā nav īsti mīlestība, tas ir tāds izstrādes posms pašam sev ar otru cilvēku, jautājums, vai es to esmu pamanījis. Kad cilvēks nonāk pats ar sevi, ierauga to un spēj atrast sevī laimi, prieku un piepildījumu, tas ir citādāk.
Bet Viena no dzīves jēgām un piepildījuma daļām ir attiecības. Dvēseles piedzimšanas veids ir tikai caur attiecībām. Attiecības ar sevi, ar savu ķermeni, ar dievišķo sevī, ar otru cilvēku, ar bērniem, ar dabu, ar visu. Caur šīm attiecībām mēs pamanām sevi.
TAJĀ PAŠĀ LAIKĀ TĀ IR MĀKSLA AIZIET SAVĀ VIENTULĪBĀ UN ASKĒZĒ, TAD, KAD ESAM VIENI, MĒS SEVI IEPAZĪSTAM.
Ir ļoti daudz cilvēku, kas nespēj būs vieni paši, kuriem ir grūti, savā ziņā viņi ir narkomāni. Cilvēki bieži ir starp citiem cilvēkiem, bet jūtas vientuļi, tā ir problēma. Bieži vien mums apkārt ir cilvēki ar citādākām vērtībām un uzskatiem. Bet kaut kāda atbildības un vainas sajūta neļauj pārraut attiecības, jo „tie taču ir draugi no bērnības”. Viņi vienkārši eksistē blakus un lēnām mirst savā attīstībā, sen jau vairs nemāk komunicēt savā starpā, jo ir tik atšķirīgi. Ir jāpalaiž, jāpieņem un jāpārslēdzas – bez nosodījuma un vainas sajūtas. Tas pats jautājums par adaptāciju. Tajā pašā laikā cilvēks var būt viens dabā un nejusties vientuļš.
BŪT VIENAM IR VESELĪGI, BET BŪT VIENTUĻAM, TAS IR CEĻŠ SLIMĪBĀM.
Džims Kerijs ir teicis, ka viņš vēlētos, kaut ikviens cilvēks piedzīvotu pasaules mēroga slavu un materiālo bagātību, lai saprastu, ka ne tur ir rodama laime un piepildījums. Kas Tavuprāt ir laime?
Ļoti labs apgalvojums. Es to redzu savā dzīvē, kad atnāk piecdesmit gadīgs cilvēks, viņam ir māja, trīs mašīnas, sieva, viss, bet viņš nekad nav bijis laimīgs un piepildīts. Tas ir ļoti skumji, vīrietis sēž un raud. Viņš nekad nav dzīvojis savu dzīvi sev, bet gan dzīvojis uzlikto sociuma vektoru būt veiksmīgam, titulētam, atmaksātam un bagātam, bet tas nekad nav viņu piepildījis. Bieži šādiem cilvēkiem ir bijis jau otrais insults, kas arī ir zīme, ka nav mīlestības pret sevi. Tāpēc es vienmēr novēlētu pēc iespējas ātrāk saprast to, kas cilvēku piepilda. Lai nepaiet mūžs, dzenoties pēc kaut kā, kas nav tavs. Cilvēkam materiālajā pasaulē ir alka, tad piesātinājums, tad pārsātinājums un tad ir riebums. Un tad cilvēks meklē nākamo un nākamo lietu pie kā pieķerties un vienmēr ir par maz. Un cilvēks dzīvo stresā, dzenoties pēc kaut kā. Sociālā vide un mediji mums ievieš domas, ka ir jābūt atzītam un veiksmīgam. Bet kas tad ir veiksmīgs cilvēks? Ja pajautātu bērnam, par ko viņš vēlās kļūt, atbildei vajadzētu būtu: „par laimīgu cilvēku”. Laimīgs cilvēks ir tas, kurš dara to, kas viņam patīk, kurš neskaita dienas, negaida sestdienu, svētdienu, lai piedzertos, atslēgtos un pirmdien atkal dotos principā trimdā. Kad svētdien jau sāk sāpēt galva un pirmdien izdzer trīs krūzes kafijas, jo ķermenis reāli negrib iet uz darbu. Laimīgs cilvēks dara sirds darbu, kurš vienmēr atnesīs arī vairāk naudas, nekā tas darbs, kur viņam ir konkrētā alga.
Un otrs aspekts – ka mēs esam kopā ar to cilvēku, kas mūs pieņem tādu, kādi esam. Cilvēki sastopas un viņiem ir gaidas un ilūzijas, kādas būs attiecības un tad viņi vēlās atbilst otra gaidām un ilūzijām, bet ja tā nav, tad sāpe un vilšanās. Var būt tā, ka otrā cilvēkā gribas izmainīt netīro zeķu mešanu uz grīdas, tādus paradumus, nevis prasīt, lai otrs transformējas, lai mums ir labi kopā. Attiecībās ir minimums jānodzīvo gads kopā, lai varētu pateikt, vai cilvēki vēlas palikt kopā vai tomēr nē. Divpadsmit mēnešos ir divpadsmit šķautnes un mēs varam iepazīt cilvēku pilnīgi visā spektrā ar nosacījumu, ka tajā laikā mums ir jābūt tādiem, kādi pa īstam esam, patiesi, godīgi, atklāti. Tad tur var uzziedēt kaut kas ļoti fundamentāls.
Mūsu sabiedrībā bieži varam dzirdēt to, cik nozīmīga ir ģimene. Vai cilvēki, kas izlemj par labu citādākam dzīves modelim un plāno dzīvi bez bērniem, vieni, Tavuprāt var būt laimīgi un pa īstam piepildīti?
Es noteikti ticu, ka ir cilvēki, kas nākuši šeit, kuriem nav jāpieredz ģimenes dzīve. Jebkurā gadījumā ģimene, kā valstiska un juridiska struktūra vēl nenozīmē, ka tur ir ģimeniskums un spēja draudzēties. Es katrā mātē redzu savu māti, katrā bērnā savu bērnu.
MANĀ IZPRATNĒ ĢIMENE UN ĢIMENISKUMS IR DIVU VESELUMU
MIJIEDARBĪBA, KUR TREŠAIS NĀK CAUR MĪLESTĪBU, NEVIS SIEVIETE GRIB BĒRNU, JO TAS, IESPĒJAMS, IZMAINĪS VIŅAS DZĪVI VAI PALĪDZĒS NOTURĒT VĪRU.
Protams, ne visās ģimenēs tā ir, esmu pamanījis arī, ka ir citādāk. Es nenosodu tos cilvēkus, kuri nerada pēcnācējus. Šis aspekts ir ļoti individuāls, katram savs, brīva izvēle.
Bieži cilvēki grib bērniņu, bet viņiem nesanāk, daba nedod, tad viņi taisa mākslīgo apaugļošanu un mēģina ar varu dabūt šo bērnu lejā, tajos gadījumos pie šiem vecākiem var atnākt karmiskās mācības. Tajā pašā laikā vīrietis, kam pateikts, ka bērnu nevar būt, satiek jaunu sievieti un pavisam drīz tiek pie bērniņa. Cik daba ir ģeniāla!
Bet par sevi varu pateikt, man ir dēls Austris un es esmu neizsakāmi pateicīgs par to. Viņš ir mans skolotājs.
Ja mūsu smadzenes ir ieprogrammētas uz pašsaglabāšanos, kā tas nākas, ka tik bieži esam tendēti piekopt tos neveselīgos ieradumus un esam naskāki pieturēties pie tiem?
Te bieži ir saistība ar emocionālo stāvokli. Pārtikas produktu izvēle ir precīzi pakārtota mūsu emocijām un otrādi – emocijas pakārtotas pārtikas produktiem. Visu laiku ir nemitīga komunikācija. Diemžēl 80tajos gados sākās low fat, high sugar un sēklu eļļu ēra, kas ir veidojusi to, kā slimo un par ko sūdzas cilvēki. Lielākā daļa veselības problēmu sākas tieši no šī aspekta. Liela daļa no mākslīgajiem produktiem ir veidoti tā, lai mēs kļūtu atkarīgi. Mēs esam dzīvas būtnes, kuras meklē gandarījumu un laimes hormonu. Principā tas nāk caur gandarījumu, kad mēs darāam kaut ko, kas mums sagādā prieku – tad arī cilvēkam nevajag substances no malas. Tā kā cilvēki šodien ir depresīvi un stresā, meklēj stimulantus no malas. Lielākā daļa no produktiem ir savā ziņā narkotiskās vielas – kazemorfīns – kazeīnu saturošie, glutemorfīns – glutēnu saturošie, cukurs – cukuru saturošie produkti, kā arī alkohols, cigaretes. Pavērojot reklāmas, varam redzēt, ka tabaka un alkohols ir top produkti. Ražotājs ļoti precīzi zina, ko un kā darīt, lai pelnītu.
Ko mēs ēdam, ļoti daudz nosaka tas, kas dzīvo mūsos iekšā. Un tas savukārt nosaka, ko mēs domājam. Mēs dzīvojam simbiozē un mums vienmēr ir iekšā dzīvojušas „būtnītes”, tas ir normāli, jautājums, kādos apmēros tas aiziet. Tāpat ar mūsu imunitāti un vīrusiem, mūsos iekšā un apkārt ir tūkstošiem vīrusu un mēs vienmēr esam sadzīvojuši un mijiedarbojušies – adaptējušies.
Man nesen bija interesanta pieredze ar serpent mucus plug, tas ir interesants veidojums mūsu zarnu traktā. Es domāju, ka man tādas nav. Ik gadu uztaisu mazu detoksu un izdomāju uztaisīt eksperimentu par to, vai arī manī kas tāds ir. Tā kā pēdējo desmit gadu laikā es ēdu ļoti veselīgi, biju pārliecināts, ka ar manī visam jābūt forši. Izlasīju informāciju par šo serpent un izlēmu izmēģināt. Pēc nedēļas iznāca ārā gumijveidīga 1.5 m “truba”. Tas veidojas mums jau bērnībā no produktiem, kurus nespējam sagremot līdz galam un nosaka, ko mēs domājam, jūtam, daram un ēdam- tāds kā zarnu mājdzīvnieks, kurš prasa ēst katru dienu. Tas ir salipis ar zarnu sieniņām un šis veidojums vienmēr paēd pirmais un to, kas paliek, atdod ķermenim, tāpēc cilvēkiem ļoti daudz kas neuzsūcās. Pēc šīs pieredzes jūtu, kā ir pamainījies jutīgums un prāta skaidrība.
Kas būtu pamatprincipi, ko Tu ieteiktu visiem darīt, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un atrastu veidu kā komunicēt ar sevi, atgrieztos pie sevis?
Atrast savu radošo izpausmi, talantu, prasmi, kas nozīmē, ka uz darbu var doties ar prieku. Kļūt par brīvu cilvēku, kurš dara to, kas viņam patīk un kurš nav atkarīgs no neviena cita.
BŪT KOPĀ AR CILVĒKIEM, KAS IR FORŠI, HARMONISKI, AR LĪDZĪGĀM VĒRTĪBĀM, UZSKATIEM, AR KURIEM KOPĀ IR VIEGLI UN VĒRTĪGI, PĒC KURU SATIKŠANAS NAV ENERĢIJAS IZSĪKUMS UN KURUS GRIBAS SATIKT ATKAL, AR KURIEM KOPĀ VAR PAT NERUNĀT, VIENKĀRŠI DARĪT FORŠAS LIETAS.
Izvākties no pilsētas, doties laukos un dabā. Sākt meklēt lauku īpašumus.
Ēst to, ko mums tiešām vajag, dabisku pārtiku, izvēlēties to apzināti. Neēst ātri, daudz, vēlu. Arī attieksmei, ar kādu mēs ēdam ir nozīme.
Būt labsirdīgiem, pieņemošiem. Tās ir mīlestības izpausmes.
Domāt, ar kādu enerģiju mēs darām lietas, kā mēs gatavojam, kā pieskaramies, vai spējam dot, neprasot pretī, bez nosacījuma.
Pieņemt visus, jo katram ir sava realitāte un savi uzskati un tas ir pilnīgi ok.
Spēja pateikt STOP un novilkt veselīgas robežas.
Izslēgt televīzijas programmu.
pirmdiena, 2021. gada 12. jūlijs
Piedzīvo pats sevi
pirmdiena, 2021. gada 29. marts
Viss IR iespējams









