Uz ko bāzējas Mīlestība..

Uz ko bāzējas Mīlestība..

Neuzspējuši tā kārtīgi viens otru tuvāk iepazīt un nonākt līdz sirds tuvībai, cilvēki bieži vien iekrīt emocionālā un seksuālā atkarībā viens no otra, ticot, ka, beidzot dzīvē ir ienākušas ilgi gaidītākās jūtas - mīlestība.

Ir liela atšķirība starp emocionālo atkarību un emocionālo tuvību. Emocionālā atkarība, - tas ir par iekšējo badu un bailēm palikt, būt vienam ar sevi. Tamdēļ emocionālā atkarība ir par ņemšanu, atkarību, verdzību, pastāvīgu kontroli, neapmierinātību, neuzticību un bailēm zaudēt savu pieķeršanās objektu.

Bet mīlestībai cilvēks ir gatavs aiz iekšējā piepildījuma, dziļa miera un prasmes dalīties, dot, uzticēties, atvērties. Tie ir divi pretēji stāvokļi. Emocionālo tuvību spēj uzbūvēt tikai sevī piesudzis un piepildīts cilvēks. Cik daudz mēs tādus zinām?

Iemīlēšanas var sākties no ārējas pievilcības, seksuālas pievilcības, ķīmijas un tās visas ir ļoti svarīgas komponentes skaistai partnerībai.

Taču Mīlestība nebāzējas uz prāta aprēķinu, uz velmēm vai vajadzībām. Mīlestība bāzējas uz iekšēju briedumu, drosmi un skaidru izvēli - es esmu gatavs akceptēt pats sevi tādu, kas es esmu un otru cilvēku ar visu tam līdzi esošo, - otra pagātni, raksturu, vērtības, intereses, personību un mīlēt to, kas ir, nevis kaut ko kas man der un patīk, bet pārēko izmainot, nogriežot, pielabojot..

Kaisle bez emocionālās tuvības ātri vien noplok, jo no rīta pamostoties taču gribas arī ar kādu parunāties. Bet ja runāt nav par ko? Ja abi vai viens no partneriem nav gatavs, nespēj atvērt savu sirdi un nelaiž sev klāt? Ja tuvība beidzas ar seksuālo tuvību un tuvāk nedrīkst..

Ja sirds ir ciet, tā vienmēr ir ciet arī uz sevi pašu, bet mīlestība caur prātu nav mīlestība. Tas var būt aprēķins, tā var būt patikšana vai bailes būt vienam un vajadzība pieķerties kādam.

Bailes no sevis, nespēja pieņemt sevi, kauns no sevis - tas liek nobloķēties un nelaist nevienu sev klāt. Tas liek tramīgi ieguldīties ārēkā maskā - kačāt, pumpēt, ķūningot savu ķermeni ar cerību, ka vismaz dēļ mana ķermeņa mani izvēlēsies.. Vai audzēt ārējo matēriālo tēlu, kā “āķi”, “ēsmu”. Jo ticības paša vērtīgumam un tam, ka mani ir iespējams mīlēt tādu, kas es esmu..sirds dziļumos nava.

Aizvērta sirds ir aizvērta sirds. Prāts nespēj izjust mīlestību. Prāts visu var aprēķināt, izdomāt, izplānot, kā panākt, kā pievilināt, kā noturēt. Un tad tas, kas pievilināts būs ar dažādiem paņēmieniem arī vēl jānotur - ar pakļaušanu, manipulēšanu, kontrolēšanu. Dzīvošana bailēs pazaudēt partneri, dzīvošana saspringumā, patiesā vientulībā un pastāvīgā konkurences sajūtā - tā ir augsta cena par atkarību un negatavību patiesi mīlēt.

Daudzi cilvēki apzināti izvēlas veidot partnerību ar noteiktām robežām, neatļaujot vai aizliedzot partnerim pārkāpt savas robežas vai tikko partneris gatavojas pietuvoties par tuvu, attālinās, atgrūž vai pat sāk krāpt. Tās ir bailes no emocionālās tuvības.

Mīlestība ir drosmīga un apzināta izvēle, - es Tevi izvēlos katru rītu, katru jaunu dienu. Izvēlēties otru apzināti ir iespējams tikai, ja cilvēks ir iemācījies akceptēt un izvēlēties pats sevi. Pretējā gadījumā var izveidoties tikai pieķeršanās un atkarība no sava apbrīna vai izvēles objekta, no iedomātā tēla.

Patiesībā mīlestība ir maz atkarīga no tā, kas to izsauc, izraisa otrā - patīkams smaids, raksturs vai seksuāla pievilcība. Mīlestība sākas ar mīlestību pret sevi un sevis pieņemšanu. Mīlestība turpinās ar reālu rīcību, attieksmi, ieguldījumu partnerībā, ne tikai skaistu sapņošanu un gatavību gūt savu labumu, ērtumu, drošību.

Mīlestība cilvēka Dvēselē dzīvo vienmērt. Tā ir prasme priecāties par dzīvi, mīlēt dzīvi visās tās izpausmēs, atrast tajā apmierinājumu un radošumu, būt piepildītam un pabeigtam. Taču mīlestībai ir sākumā jāatveras un tikai tad cilvēks ir spējīgs mīlēt. Jāatver sirdi, kurā jau dzīvo mīlestība, nevis jāmeklē kāds, no kura izdabūt sevī nejusto mīlestību. Un šī drosme piemīt retajam - būt atvērtam.

Bieži, maksimums, ko cilvēks var uzbūvēt attiecībās - tā ir atkarība.

Mīlestība - tā vienmēr ir apzināta izvēle.

Katra cilvēka mīlestība runā, uzvedas, rīkojas savādāk. Kāds mīl klusu, kāds skaļi. Bet mīlestība ir mīlestība, to ir iespējams tikai sajust, ne izdomāt ar prātu.

Es ļoti vēlos Tevi mīlēt, dzīvot zinot, jūtot, ka tajā esi Tu, taču gadījumā, ja mana mīlestība neatbalsojas Tevī un ja Tu neizvēlēsies mani, mana dzīve turpina būt spilgta, krāšņa, piesātināta un vērtīga.

Avots: Kristīne OmShanti