otrdiena, 2021. gada 21. decembris

10 patiesas laimes noslēpumi

Gleznojums- Elita

1. Centies mainīt savu domu gaitu. Visā, kas mums apkārt notiek jāprot ieraudzīt pozitīvu jēgu. Jācenšas atrast tādu skatījuma punktu, no kura jebkuram notikumam, jebkuram pārdzīvojumam un pat slimībai var būt pozitīva nozīme.

2. Rūpējies par ķermeni. Ķermeņa kustības ietekmē mūsu sajūtas! Fiziski vingrojumi iedarbojas uz mūsu ķermeni, notiek ķīmiskas reakcijas, pateicoties kurām, mēs izjūtam laimi. Tieši šobrīd, šai mirklī, tūlīt pat pamēģini iztaisnot muguru un plecus un tu sajutīsi, kā tava stāja iedarbojas uz tavām sajūtām.

3. Dzīvo te un tagad. Domājot par laimi, sapņo ne par „laimīgu gadu” vai „laimīgu dienu”, bet par mirkli, kurš ir „te un tagad”. Laime ir tieši tajā. Saki sev: „Lūk, tagad man viss ir labi. Esmu sveika un vesela. Es dzirdu un redzu, es varu smieties, man viss ir labi!” Un tavs mirklis kļūs laimīgs.

4. Domā par sevi labu. Mēs katrs esam unikāls! Katrs ir uzvarētājs! Tu tikai iedomājies ainu: miljoniem spermatozoīdu steidzās, lai satiktos ar olšūnu un tikai vienam no šī pūļa tas izdevās – tev.

5. Nostādi sev mērķi. Mērķis mūsu dzīvei sniedz jēgu un saturu. Galvenais ir sakoncentrēties uz sava sapņa piepildīšanu, bet ne uz atbrīvošanos no pārdzīvojumiem un ciešanām. Mērķis – tas ir tas, kā dēļ ir vērts no rīta mosties un celties no gultas.

6. Smejies. Smiekli atbrīvo no stresa un izstrādā laimes hormonus! Smejies uz veselību un nepārdzīvo par visādiem sīkumiem. Visas mūsu dzīves problēmas ir sīkumi.

7. Iemācies piedot. Prasme piedot ir Patiesas Laimes durvju atslēdziņa. Tu nevari būt laimīga, ja tevī mājo naids un aizvainojums. Atceries: no taviem aizvainojumiem necieš neviens cits, izņemot tevi pašu.

8. Dod un dalies. Laime nav tajā, ka tev kaut kas pieder, laime ir prasmē dot, dāvināt, palīdzēt tuvākajam un tam, kuram tobrīd ir vajadzība. Jo vairāk prieka un laimes tu davāsi citiem, jo vairāk gūsi pati.

9. Dalies ar pozitīvām emocijām ar citiem. Dzīves kvalitāti nosaka cilvēku attiecību kvalitāte. Ir TIK svarīgi otram pasniegt roku. Dalīšanās priekā – tas ir dubults prieks, bet dalīta problēma – tā jau ir problēmas puse.

10. Tici. Ticība ir laimes pamats. Tā nomierina tavu prātu, atbrīvo dvēseli no pārdzīvojumiem, šaubām, bažām un rūpēm.

Atradu savos krājumos...ņemts no interneta dzīlēm...  

Gleznojums: Elita

svētdiena, 2021. gada 12. decembris

Dienas enerģija


Foto - Elita


    Šodien Tev var nākties aizstāvēt savas robežas. Dari to lojāli un taktiski, bez agresijas un kareivības.

Izvēlies savu ceļu pats un esi godīgs pret sevi. Vai ar savām idejām, vēlmēm, dzīvo tu vai kāda cits.

Mūsdienās nav jēga manipulēt, spēlējot upura lomu. Ja Tev nepieciešama palīdzība, jautā tieši, bet nepiespied to Tev sniegt.

Šodien ir lieliska iespēja uz daudzām lietām paskatīties no citas puses. Informācijas plūsma būs ļoti spēcīga – uzticies un atveries saviem Eņģeļiem.

Ne vienmēr mūsu spēkos ir mainīt apkārt notiekošo, bet mūsu spēkos ir izvēlēties savu reakciju uz notiekošo. Izvēlies reakciju, attieksmi, kas padara Tavu dzīvi gaišāku un jautrāku.

Nav nepieciešams sevi ne ar vienu salīdzināt – Tev ir savs ceļš, savs Mērķis. Padari savu ceļojumu īpašu, un Tu iedvesmosi daudzus atkārtot tavu pieredzi.

Dienas mērķis:

Gatavojies kaut ko mainīt savā dzīvē. Ir svarīgi ļaut savam potenciālam un iekšējam spēkam darboties kā labā.

Tu nevari sasniegt būtiskas izmaiņas, neko nemainot savā domāšanā, iekšējā attieksmē un principos.

Dienas afirmācijas:

Mana dzīve man nepārtraukti sniedz norādes, un es tās redzu.

Es reaģēju uz Likteņa zīmēm, un mana dzīve mainās uz labo pusi.

Lai silta, radoša un gaiša 3.Advente! 💖

svētdiena, 2021. gada 5. decembris

Dienas enerģija

Foto - Elita

Dienas enerģija


Šodien svarīgi apzināties, kādi mērķi tev dzīvē ir, un kas jāiemācās, lai tos realizētu pēc iespējas efektīvāk.

Izvairies no stereotipiskām domām, pie kurām esi pieradis – pasaule nestāv uz vietas. Lai neatpaliktu no laika, jāiegūst jaunas zināšanas.

Šodien cilvēkos var izcelties kāds dumpis, ko var raksturot ar vienu frāzi: "Es nezinu kāpēc, bet esmu pret."

Tā šajā dienā nav intuīcijas pazīme, tas ir tikai iekšējs protests pret pārmaiņām. Bet ir svarīgi apzināties, ka pārmaiņas vienalga notiks neatkarīgi no tā, vai jūs to vēlaties vai nē.

Tu varitikai pieņemt lēmumu: būt tiem gatavs, vai tērēt spēkus un enerģiju bezjēdzīgai cīņai par pagātni un pretoties.

Nepretojies, izpratne par pārmaiņu nozīmīgumu ir daļa no tava likteņa apzināšanās.

Dienas mērķis

Šodien tevi var klāt lietu lavīna, taču, ja šo uzņemsi bez iekšēja stresa, tad viss ritēs viegli, rotaļīgi.

Šī diena prasa radošumu un neobjektīvas kritikas noraidīšanu. Izvairies no tā vispār vai esi godīgs līdz pēdējam.

Dienas afirmācijas:

Esmu harmonijā ar saviem mērķiem.
Es daru to, kas mani iedvesmo.
Ar katru dienu es kļūstu stiprāks, pārliecinātāks, veiksmīgāks.

Lai priecīga, radoša, gaiša 2.Advente! 💖



trešdiena, 2021. gada 22. septembris

KOKU ENERĢĒTIKA

Foto - Elita


Ābele.
Ir mīlestības, sievišķās enerģijas un seksualitātes koks. Tā ir dodoša, bet nav ļoti spēcīga, tomēr vienmēr parūpēsies, ja pie tās kāds nāks. Tāpēc folklorā ābele ir mātes simbols. Koks ir pretrunīgs un līdz galam nav atminēts. Ābelei patīk, ja par to rūpējas, ar to runā un novāc ražu. Ābele gaida jaunas meitenes, kurām tā liks apjaust sievišķību.
Alksnis.
Ir enerģiju dodošs kosmiskais skolotājs, pilnīga miera, patiesības koks. Tas ir ģimenes pavarda sargātājs, padara spēcīgākās radnieciskās saiknes un nostiprina laulību. Alkšņi „translē” Visuma informācijas lauka enerģiju un dod visu, ja vien tas ir nopelnīts. Pie alkšņa nedrīkst vērsties ar personiskiem lūgumiem, tikai ģimenes sakarā.
Egle.
Enerģiju tikpat kā nedod un īpaši nemīl cilvēkus, toties rūpējas par cilvēku darbības sekām un attīra pasauli. Kā mūžības un mātes koks egle palīdz kontrolēt emocijas, saglabāt nelokāmību un pacietību, taču padara mazliet skumju. Egļu zaru galiņi noņem iekaisumu un nogurumu, čiekuri palīdz pret stresu, mazina sāpes, attīra no negatīvās enerģijas. Gaiss egļu audzē ir sterils, bet ēteriskās eļļas un fitoncīdi, ko izdala koki, iedarbojas dziedinoši. Agrāk ar egļu dūmiem kvēpināja māju, atbrīvojot no kaitīgām enerģijām. Viena egle sētā nozīmē vientulību un noslēgtību, bet egļu žogs ir barjera pret sliktām kaimiņu un garāmgājēju domām un lāstiem.
Apse.
Nosūc un grauj enerģiju, taču tā nav slikta. Tai vienkārši piemīt paranormālu enerģiju vadītspēja , tāpēc arī apsi uzskata par maģisku koku. Agrāk ticēja, ka apses miets ir efektīvs līdzeklis pret vampīriem un vilkačiem. Apšu audzē var paslēpties no melnās maģijas, bet tai pašā laikā tur var pazaudēt ekstrasensorās spējas. Apse noņem sāpes un atbrīvo no liekā, kas sakrājies. Agrāk nereti spilvenus pildīja ar smalkiem apses zariņiem un lapām, lai pasargātu no ļaunas acs un nodrošinātu labu miegu.
Bumbiere.
Dod pievilcību, maigumu, mazina nepatikšanas un novērš bīstamas situācijas.
Goba.
Ir ļoti vīrišķīgs koks, kas dod enerģiju stipriem, par sevi pārliecinātiem cilvēkiem, taču atraida neveiksminiekus. No gobas darināja jumjus, kas aizsargāja mājas no ugunsgrēka un ļaunajiem gariem.
Ieva.
Ir maiga un draudzīga. Vilšanās gadījumā tā palīdzēs jauniešiem atgūt ticību un līdzsvaru. Ieva atveras tikai dažiem cilvēkiem, bet, ja uzticība ir iemantota, attīrīs auru, iemācīs piedot un līdzsvaros dvēseli. Ievas iedarbība turpināsies arī kaltētos augļos un ziedlapiņās.
Īve.
Ir spēcīgs dodošais koks ar cilvēkam grūti saprotamu raksturu. Tā palīdz stiprināt gribasspēku, paciest šķietamas netaisnības, dod spēku pārvarēt briesmas. Pie īves labāk neiet cieši klāt, bet pastaigāties tās tuvumā.
Kadiķis.
Ir gaismas koks, kas atbrīvo no visa tumšā un drīzāk iedarbojas uz visu apkārtējo vidi, nevis cilvēkiem, tāpēc tas jāizmanto telpas auras attīrīšanai kvēpinot. Lāsta, ļaunas acs, slimību gadījuma kadiķis der kā līdzeklis pret ļaunuma un tumšo spēku iedarbību.
Kastaņa.
Ir atņemošais koks, egoists, enerģiju no tā nevar gūt. Taču ziedēšanas laikā tā atbrīvos no stresa un nevajadzīgas enerģijas, ka arī palīdzēs tiem, kas dzīvo koka tuvumā. Savukārt kastaņu brūnajiem augļiem piemīt uzsūcoša enerģija, tāpēc tie jānēsā kabatās pret negācijām un jāizmet, kad auglis sačokurojies.
Bērzs.
Ir poēzijas koks, emocionāls un jūtīgs koks, bet enerģiju dodošs. Tas ir ļoti spēcīgs, nomierinās haotisku prātu un aizvedīs pie risinājuma. Bērzi labāk saprotas ar bērniem un sievietēm, veicina auglību un palīdz iegūt patstāvīgu vietu dzīvē. Pie bērza jājiet slimiem un novājinātiem cilvēkiem, jo tas gādā par atveseļošanos, dzīvesprieku, atbrīvo no bailēm par nākotni. Bērzs jāstāda mājas tuvumā, jo atvaira negatīvo enerģiju un dziedina mājiniekus.
Kļava.
Ir līdzsvaru un maigu enerģiju dodošs koks, kas nes mieru, palīdz mīlas un draudzības lietās, rosina harmoniju un mīlestību pašam pret sevi. Kļava arī palīdz sakārtot attiecības darbā un ģimenē.
Lazda.
Ir ne īsti dodošs , ne ņemošs koks. Tā tikai materializē domas, tāpēc pie lazdas var doties vienīgi ar skaidru rīcības plānu. Riekstkoki ir taisnīguma koki.
Liepa.
Nes vistīrāko zemes spēku un enerģiju, ir dodošs koks ar ļoti stipru biolauku. Tā cilvēkam iedveš vēlmi dzīvot un cīnīties, dziedē gandrīz visu. Liepa ir gādīga saimniece, tāpēc to stādīja lauku sētas vidū, lai viss veiktos un mājās būtu svētība. Sievišķīguma un maiguma simbols. Palīdz saglabāt veselību, sakārto domas, ka arī veicina panākumus biznesā.
Osis.
Ir sevišķi iecienīgs skandināvu mitoloģija. Tas izdala ne pārāk spēcīgu, bet īpašu enerģiju, ar kuru uzlādē un palīdz atvērt trešo aci. Osis arī palīdz saprast mērķi, ar kuru cilvēks nācis pasaulē, un veicina saskarsmes spējas. Tas apvieno pretstatus, novērš haosu, palīdz materializēt domas un piepildīt vēlmes. Tomēr jābūt uzmanīgiem, jo par piepildītām vēlmēm osis pretī prasa samaksu, kas var izpausties kā spēku zudums.
Ozols.
Tiek uzskatīts par Dieva koku (ķeltu, ģermāņu un baltu vissvētākais koks), jo vienīgais uztver kosmisko informāciju, kā arī dod enerģiju, spēku, domu skaidrību, sekmē karjeru, iedvesmo. Tas ir spēcīgs, vieds koks, kas pārstāv vīrišķo enerģiju. Pie ozola var vērsties jebkurā gadījumā, nav jābaidās no atraidījuma, vienīgi jāatceras, ka pie šī koka jāiet stipriem un pārliecinātiem par saviem spēkiem. Tas ir taisns un skarbs, tāpēc pie ozola var piedzīvot arī nepatīkamas atklāsmes. Aizsargās un uzlādēs drosmīgos.
Papeles.
Dzimtene nav Latvija, tāpēc koks te nejūtas labi. Tā ir kā sanitārs – lai izdzīvotu, papelēm jāuzņem apkārtējās vides negatīvā enerģija, tāpēc, no vienas puses, ir labi, ja tās aug pilsētās, taču tiešs kontakts nav vēlams, jo neko citu kā sliktu enerģiju papeles nespēs dot.
Pīlādzis.
Ir ļoti spēcīgs dodošs koks, kura darbības princips ir mīlestība, seksualitāte un bauda. Tas dziedina un dod spēku visiem, kuri mīl, palīdz novērst visus šķēršļus, kas draud izšķirt iemīlējušos cilvēkus, atver sirds čakru, pamodina slēptākos sapņus un vēlmes, taču prasa gara skaidrību no visiem, kas pie tā vēršas. Pīlādzis īpaši mīl sievietes pēc 40, dāvājot viņām siltumu un spēku. Tas ir garantija laimei un mieram ģimenē, tāpēc senos laikos pīlādzi centās iestādīt pie mājas. Aizsargājošo īpašību dēļ pīlādzim ierādīja vietu tieši pie vārtiem.
Priede.
Ir miera un harmonijas koks, kas palīdz tikt galā ar visām slimībām, attīra apziņu no sārņiem, ikdienas steigas, ātri paceļ garīgās apskaidrības augstumos, veicina radošumu un nomierina prātu. Priede dod spēku, bet ir ļoti stipra un lepna, tāpēc nedrīkst lūgt neko konkrētu, jo tā pati visu zina. Lai nomierinātu prātu, pietiks ar pastaigu priežu mežā.
Vilkābele.
Palīdzēs pret visiem ļauna vēlējumiem un sadarbosies, līdz nonāksiet pie veselības un gara spēka. Tā ir gan garīgā, gan fiziskā dziedinātāja, piemēram, vilkābeles augļi palīdz pret dažādām slimībām.
Vītols.
Mēdz saukt par sieviešu maģijas koku. Tas ir enerģiju dodošs, maigs un saudzīgs, attīra un sakārto astrālo ķermeni un atjauno cilvēka saikni ar Visumu un debesu enerģijām. Vītols ir mistēriju koks, ko savulaik izmantoja buršanās rituālos, bet tas arī nomierina un pasargā.

Info tika iegūts no žurnāla: Citādā Pasaule - speciālizlaidums "Dziedniecība ar dabas līdzekļiem"
Kopēts: Pozitīvo Domu Spēks

otrdiena, 2021. gada 21. septembris

AIZSMAKUMS KAKLĀ



AIZSMAKUMS KAKLĀ – tās ir gadiem NEATSKAŅOTAS sāpes, tās ir iesprūdušas izjustas, bet nepateiktas sajūtas

Balss un raksturs

Mūsu balss nāk caur kaklu. Un tas ir mūsu ķermeņa segments, kurā var veidoties dažādi muskuļu saspringumi, kas traucē runāt skaidri un pārliecināti.

Daudz biežāk kā no slimībām un pārslodzes, balss cieš tieši no saspringuma. Un tad ir sajūta, ka balss aizsmakusi, kakls sauss, pat var izjust sāpes, krekšķi.

Saspringums kaklā, aizsmakums, sauss klepus – tā ir ķermeņa psiholoģiska reakcija uz stresu. Bet, ja jūsu kakls ir saspringts visu laiku, tas nozīmē, ka jūs izjūtat stresu nepārtraukti, pat, ja to neapzināties.

Saspringums kaklā arī var būt izstrādāta cilvēka aizsargreakcija. Mūsu ķermenis var iesprūst kādā no aizsargreakcijām. Un tad mēs pārstājam just šo ķermeņa daļu.

Diemžel, tikai tad, kad viss pārējais ķermenis ir atslābis, kļūst skaidri pamanāmi saspringumi, spazmas konkrētā ķermeņa daļā.
Lūk, kāpēc mēs tik bieži slimojam atvaļinājumā.. jo beidzot atslābstam.

Pievēršam uzmanību, kā mēs (pieaugušie) audzināti cilvēki, reaģējam uz sāpēm – gan fiziskām, gan Dvēseles. Kad sāp sirds un gribas iekliegties no sāpēm, dusmām, aizvainojuma, naida – mēs nereti sakožam zobus, sakniebjam lūpas, aizspiežam sev ciet kaklu. Impuls ķermenim reaģēt ir, taču reālu reakciju mēs ar prātu (bailēm vai drosmes trūkumu) apslāpējam.

Atšķirībā no bērniem, kuri reaģē uzreiz un atklāti, ar skaļu kliedzienu. Bērna reakcija ir zibenīga, tai nav klāt kauna sajūta: impulss – reakcija!
Pieaudzis cilvēks – vērsts uz to, ko par viņu padomās (pieklājīgi vai nepieklājīgi tā reaģēt).
Tāpēc bērns izspļauj emocijas caur kaklu un ātri aizmirst savu bēdu. Bet mēs, pieaugušie, turam savu dabīgo reakciju un gadiem..pārdzīvojam savu “neatskaņoto” sāpi, pārdzīvojumu, aizvainojumu, netaisnības sajūtu, dusmas par pārkāptām robežām.

Viss, kas ir sāpīgs un netiek pateikts, atskaņots, uzkrājas..un klusi saēd ķermeni no iekšpuses.

Un vēl viens likums: “Raudāt” – tas nav pieklājīgi.
Un mēs, tā vietā, lai raudātu, kā to dara bērni – norijam asaras, apspiežam tās, pat kaunamies izskatīties vāji. No sevis arī kaunamies.

Tu zini, žāvāties arī nav pieklājīgi..
Un stenēt un kunstēt aiz baudas – arī..jo, ja nu kaimiņi sadzird.

Kakla muskuļi pārstaj strādāt, rīkle aizveras un balss, neatrodot citu ceļu, iziet vai nu caur degunu (cilvēks runā caur degunu) vai “iesprūst kaklā” (klusa, slāpēts skaņa, sāpes kaklā, aizsmakums..). Tā rodas cilvēki ar “asu mēli”.

Un kā mēs smējāmies? Lūpas mākslīgi iestiepjas smaidā tad, kad smaidīt nemaz negribas. Tas ir saucamais – sociālais smaids.

Tā ir aizsargreakcija trauksmes brīdī. Zvēriem tādu “smaidu” dēvē par brīdinājumu – “labāk netuvojies, es esmu stiprs, man ir asi zobi”.
Bet mums tāds izstiepts smaids neapzināti signalizē: “es – esmu stiprs..tomēr nenāciet pārāk tuvu.”

Šis smaids nodod mūsu bailes: bailes no patiesuma, atvērties, no sava dabīguma. Tas patiesībā – atspoguļo mūsu vājumu.
Balss, cilvēkam, kurš šādi smaida, kļūst falša, salkana vai griezīgi asa.

IETEIKUMI:
lai atslābina Tu un atvērtu saspringumu kaklā, patrenejies atvērt muti tā, lai apakšējais žoklis it kā atkārtos no augšējā un atslābtu.
turi roku uz zoda un lasi balsī skaļo jebkuru tekstu.
uz katru patskani A, O, E atlaid žokli (ar roku!) pēc iespējas zemāk, seko, lai mute pa vertikāli veras vaļā pēc iespējas platāk – Tu būsi izbrīnīts, cik skaļa un brīva var skanet Tava balss.
Mācies žāvāties skaļi balsī, kā to dara bērni, kaķi, suņi. Pamēģini izsaukt sev žagošanos mākslīgi un paskaties, kā žagošanās laikā kustās Tavs kakls, rīkle un kur atrodas mēle.
ceļ viens vingrinājums – smiekli.
Pamēģini atcerēties, kad Tu smējies tā, ja nevarēji apstāties. Kas Tev sāpēja? Pareizi – vēders! Bet, precīzāk, diafragma, kura aktīvi strādā pie balss piepūles. Bet kakls tajā mirklī izdod skaņu, – apjomīgu, skaļu skaņu.

Ja Tu iemācīsies smieties uz pasūtījuma, Tu spēsi monentāli noņemt saspringumu kaklā un ātri pacelt sev noskaņojumu.

Neliels noslēpums – patiesībā skan ne jau kakls un arī ne rīkle, balss rezonē visā ķermenī..

Lai kur arī Tavā ķermenī nebūtu sasprindzinājums, tas momentāli atspoguļosies uz Tavu balss skanējumu.
Brīvā ķermenī – brīva balss..

/Ирина Созонова/
Tulkoja: Kristīne Om Shanti

ceturtdiena, 2021. gada 2. septembris

Septembris


Septembris ir visdāsnākais, bagātīgākais un skaistākais rudens mēnesis😍.

9 - (9. mēnesis) nes pabeigšanas, ražas novākšanas un atjaunošanas enerģiju.

Septembrī varam apkopot visa gada starprezultātus. Kādi mērķi un nodomi tika īstenoti, un kas palika nepabeigts.

Šajā mēnesī ir svarīgi pabeigt un pabeigt visu, kas jāpabeidz.

Ir nerealizētie sapņi un vēlmes, kuras nepieciešams palaist, nepārblīvējot ar tām savu dzīves telpu. Bet pirms tam paņemiet enerģiju no šīm vēlmēm un sapņiem un atvadieties ar pateicību. Varat pat tās  pierakstīt uz papīra lapas, pārlasīt, dziļi paelpot ar nodomu – atgriezt  šajos projektos savu ieguldīto enerģiju un beigās - sadedzināt šo lapu.

Viss pasaulē ir enerģija. Ja kaut kas jūsu dzīvē nav pabeigts, uzmanīgi paskatieties - kā jūs to varat pabeigt tuvākajā nākotnē.

Ir svarīgi iemācīties pielikt punktu, pareizi pabeigt projektus, attiecības, ciklus, lietas un dažādus procesus. Par šo ir 9.

Un kaut kas gluži pretēji pieaugs un vairosies, tas, ko jūs esat darījis, kopš šī gada sākuma, un tas, ko esat radījis.

Pieņemiet un pateicaties 🙏

Tagad ir pienācis laiks gūt labumu un novākt dažādu ražu. Visu, kas ir izaudzis (pārnestā nozīmē) - jūsu attiecībās, finanšu sfērā, izskatā, dzīvē kopumā, jūs paši “iestādījāt”. Tāpēc, novācot ražu, esiet atvērts tām mācībām, kuras jums sniedz jums jūsu RAŽU.

Kaut kur jūs pazaudējāt laiku un sistemātiski neparūpējāties par savu augu, kāds iestādīja vienu, bet gribēja izaudzēt citu 😜 .. tā gadās, kad kaut ko stāda un nedomā, kas no tā izaugs.

Jebkurā gadījumā mēs esam iegājuši periodā, kad pati dzīve mums atdod mūsu ražu. Kaut ko mēs paturēsim sev un kaut ko atstāsim uz visiem laikiem, kā sev nederīgu.

Es noteikti zinu, ka katrs no jums savā dzīvē ir kaut ko izaudzējis, ar ko jūs varat lepoties.

Paslavējiet un pateicieties sev par to!

Sviniet savas uzvaras, sasniegumus, panākumus ... pat vismazākos! 🤗😊

Ar ko tu dosies tālāk un ko esi gatavs atstāt? Šie jautājumi būs aktuāli šomēnes.

Un vēl 9 ir uzmanības maiņa no ārējās pasaules uz jūsu iekšējo pasauli. It sevišķi sievietes dvēsele ļoti labi jūt dabas ritmus un kopā ar to pāriet citā ciklā.

Ir sācies izziņas, izpratnes, pakāpeniskas iegremdēšanās cikls sevī. Jā, mēs visi paliekam ārpasaulē un sabiedrībā. Tajā pašā laikā iekšējie procesi nedaudz palēninās. Mūsu dvēsele katru dienu lūgs klusumu un harmoniju.

Līdz 22. septembrim - Rudens ekvinokcijas dienai - mums ir laiks un iespēja sakārtot lietas un atteikties no tā, kas traucē harmonijai.

Esi atvērts visiem procesiem, visām Visuma dāvanām septembrī, “nonullē” un atlaid visu, kas nav tavs🤗.

Priecājieties, piepildieties ar jaunām zināšanām - arī 9 ir par šo😊😉, atklāj savus talantus un spējas, parādi tos ar gudrību😇.

Lai brīnišķīgs rudens sākums un lai jūsu dzīvē notiek vislabvēlīgākās pārmaiņas, un tikai uz labo pusi!

Tulkots no krievu valodas. Avots: https://www.facebook.com/groups/229452561869676/user/100001176199157/

trešdiena, 2021. gada 14. jūlijs

ARTŪRS ĶIRPS – DZĪVĪBAS PĒTNIEKS.


Jūn 27, 2021 | 



Interviju sagatavoja: Sanita Lontone – Machyna

Pēdējā laika notikumi ne vienam vien ir likuši pārskatīt savu dzīvi un vērtības tajā. Bieži ikdienas steigā piemirstam, kas tad pa īstam ir svarīgi, neaizdomājamies par to, kas esam un vai tas, ko darām ir mūsu aicinājums. Bet tad, kad domas par šiem jautājumiem tomēr apciemo, sākam sevis meklējumus kaut kur tur – ārējā pasaulē, cilvēkos un notikumos. Galu galā saprotam, ka, ja mūsos ir miers, nekāda vētra ārpusē nespēj ietekmēt. Par to arī šī saruna ar Artūru – par atgriešanos pie sevis un to, cik svarīgi ir klausīties sirds balsī un sajūtās, jo tad, kad pa īstam sekojam aicinājumam, mūsu priekšā atveras durvis, tur, kur kādreiz bijusi siena. Artūram ir vesela virkne ar izglītības iegūtiem dokumentiem. 2016. gadā viņš ir ieguvis bakalaura grādu veselības aprūpē un fizioterapeita kvalifikāciju ar specializāciju sporta jomā. Tam seko dažādi semināri un mācības pie ārstiem, kur viņš ir apguvis visceriālo terapiju, psihodinamiku, pēcdzemdību terapiju, rekonekcijas terapiju, manuālo terapiju. Daudz ieguvis no Mareka Osovska, kur daudz praktizējis fizioterapiju profesionālajā sportā. Artūrs ir arī Latvijas izlases šorttreka fizioterapeits. Visu šo izglītības virkni viņš sauc par instrumentiem ar kuriem viņš strādā un palīdz cilvēkiem.

Pēc sarunas varu pateikt, ka Artūrs fascinē ar savu spēju just un redzēt apkārtējo pasauli īpaši dziļā un smalkā līmenī. Veseluma terapeits, dzīvības pētnieks un gaišjūtīgs cilvēks. Pēc manām domām viņš ir jaunas formācijas cilvēks, kā tilts starp divām pasaulēm, kurš ne vienmēr tiek saprasts tagad, bet es ceru, ka pienāks laiks, kad būs arvien vairāk tādu cilvēku, kas cenšas izprast likumsakarības starp cilvēka fizisko ķermeni un dvēseli.

Kas ir Artūrs un vai Artūrs publiskajā telpā ir tas pats cilvēks, kas viņš ir paliekot vienatnē ar savām domām, jūtām, skatījumu uz šo pasauli?

Tas joprojām ir tāds sevis atklāšanas stāvoklis. Es noteikti redzu, ka man ir ļoti gudrs, spēcīgs, izturīgs, pateicīgs, elastīgs fiziskais ķermenis. To es esmu izkopis līdz ļoti smalkam inteliģences līmenim.
MAN AR MANU ĶERMENI IR “NOSLĒGTA VIENOŠANĀS”, KA ES TAM NEKAD NEKAITĒŠU UN DOŠU VISLABĀKO VIENMĒR, IEKLAUSĪŠOS, SAJUTĪŠU, KAS IR VAJADZĪGS UN NEKAD NEAPŠAUBĪŠU TĀS DABISKO INTELIĢENCI.

Un tad ir tā iekšējā pasaule: Es pats, kas jūt, redz un dzird. Es sevi saucu par gaišjūtīgu cilvēku. Iekšā ir ļoti daudz smalkā, trauslā un es dotajā brīdī mācos sev atļaut kļūt atkal ievainojamam, jo caur to smalko ievainojamību mēs veram vaļā savu plašumu un viedumu. Mūsu plašums un jauda ir attiecīgi proporcionāli mūsu smalkumam. Diemžēl to smalkumu bieži aizslēdzam ciet caur dažādām sāpīgām pieredzēm, kas liedz mums dzīvot autentisku, skaistu un dzīvesprieka pilnu dzīvi.



Artūrs redz, dzird un jūt šo pasauli ar visām savām maņām, ar visu savu ķermeni un iekšējo pasauli. Šis ir laiks, kad es eju apzināti uz to, lai mans „Es” sociumā būtu tas pats, kas „Es”, esot vienatnē ar sevi, ka esmu savienots. Līdz šim tās ir bijušas ļoti dažādas pasaules. Reti kurš zina, kas es esmu un kā es jūtos, jo man pašam tas ir katru dienu atklājums, pietrūkst vārdu to izstāstīt un pamatot. Tie dziļumi ir reizēm ļoti biedējoši, bet reizē arī aicinoši izpētīt.

Tā ārējā sociālā maska ir izveidota mums visiem, lai mēs izdzīvotu un pieredzētu, lai mēs veidotu tēlu, karjeru, titulus. Taču lielākajai daļai šodien, arī man, tas ir kļuvis par nastu. Nav nekā smagāka, kā izlikties par to, kas Tu neesi. Tas prasa ļoti daudz enerģijas – būt sociumā, tādam, kā tevi grib redzēt, dzirdēt citi – pieņemtam un atzītam. Aizvien vairāk saprotu to, ja es uz āru būšu vairāk tāds, kāds esmu iekšēji, es kļūšu brīvāks, plašāks, mierīgāks, bet vērtētāks, kritizētāks un nepieņemtāks, bet tas ir tā vērts.

Bieži vien , ja cilvēku sāk augstā līmenī ievainot, pazemināt, tad būtu jāsašaurinās, jākļūst atkal ērtam. Man šis laiks ir par to, ka es ērts vairs negribu būt nevienam, es gribu būt patiess pats pret sevi. Šis ir patiesuma, brīva vārda izpausmes laiks, kur cilvēks tiek aicināts noņemt visas maskas, līdz šim zināmo un pieņemto kā normu un sākt iet savu ceļu. Man šķiet es arvien vairāk spēju iznest savu jūtu un smalkuma pasauli uz āru, kas daudziem varbūt liekas “baigi ezotēriski”, bet patiesība tas ir tas, pēc kā liela daļa cilvēku ilgojas… pēc smalkuma, patiesuma, tuvības, sajūtām un intimitātes.
ES SPĒJU PATEIKT ARĪ NE TO FORŠĀKO, VARU BŪT ASS UN TIEŠS, VARBŪT KĀDU TAS VAR IEVAINOT, BET TĀ VIETA, KO UZPLĒŠU, IR LIELISKA BEDRĪTE, LAI IESTĀDĪTU SĒKLIŅU, KUR AR LAIKU VAR IZAUGT SKAISTS ZIEDS UN AR LAIKU IZVEIDOTIES DĀRZS. TE IR BŪTISKI, VAI MĒS REDZAM ŠO IEVAINOJUMU. KĀ VĒRTĪBU UN SPĒJAM IZMANOT TO LIETDERĪGI.

Šis ir mans transformācijas laiks. Ne velti es tagad dzīvoju viens, mazā vasarnīcā, askēzē, kur es lēnām iepazīstu sevi. Šis ir vērtēšanas laiks un esmu sapratis, ka mana vienīgā vērtēšana ir tikai pašam par sevi, cik labi, komfortabli jūtos pats sev un ka neviens cits viedoklis no malas neietekmēs manas izvēles izpausmes veidus šajā pasaulē.

Kā ir ar cilvēkiem, kuri sevis izzināšanas ceļā atklāj to, ka viņos vairāk mīt tumšais nekā gaišais?

Nav tādā tumšā un gaišā.. viss ir viens..diena-nakts, ieelpa – izelpa… viss, ko esam piedzīvojuši laika līnijās – tie esam mēs, es to saucu par pilno spektru.
POZITĪVĀS DOMĀŠANAS KULTS PĒDĒJOS SIMTS GADOS IR SAČAKARĒJIS CILVĒKUS.

Itkā visi jau vēlas to veselību un garīgumu, bet tas sevi atklāj un iemieso brīdī, kad atzīstam sevī visu. Daudzi baidās justies depresīvi, pateikt STOP, dusmoties, kliegt, bļaut un izreaģēt uz āru savas emocijas. Tas viss ir mūsos, mēs visi esam bijuši slepkavas tādā vai citādā veidā un to noliegt sevī nozīmē apstāties savos iekšējos meklējumos. Mums ir arī kreisā roka, ir stulbi teikt, ka kaut kam ir tikai viena puse. Ja cilvēki baidās no savām tumšajām pusēm, viņi baidās paši no sevis un tieši tur slēpjas tās vērtīgās atslēgas.
NEGATĪVAJĀS, TUMŠAJĀS, DEPRESĪVAJĀS SITUĀCIJĀS UN STĀVOKĻOS SLĒPJAS TAS SMALKUMS, IEVAINOJAMĪBA, TĀS JŪTAS. MAN DEPRESĪVIE STĀVOKĻI IR KĀ INSTRUMENTS, DĒĻ TIEM ES VARU IENIRT SEVĪ VĒL DZIĻĀK.

Bieži vien tas ir reāli sāpīgi. Bet tad es varu ieraudzīt to, ka es kā vīrietis reāli arī raudu, es jūtu, man sāp, es atkal kļūstu par cilvēku, par to mazo bērnu savā viedumā, kurā ir viss spektrs, kurš neko netiesā, nevērtē un vadās pēc saviem impulsiem, lai pieredzētu savu dzīvi autentiski un brīvi.



Mūs savā ziņā „čakarē” no pirmās skolas dienas. Redzot to, kas tagad atklājas un notiek industriālajā veselības un zinātnes jomā, es vispār sāku pārdomāt, kas tad īsti no skolu “ programmām” ir bijis patiess un dots mums, lai mēs būtu veseli, laimīgi un spēcīgi! Tajā pašā laikā skolās ir bijis daudz vērtīgā, kas parasti ir nācis caur fantastiskiem vērtību skolotājiem un te man ir paveicies. Ja cilvēks ir akli sekojis apzināti dotām patērētāju ideoloģijām, tad tur tikai sanāk tāds paklausīgs bioloģiskais produkts – pilsonis patērētājs! Mūs apzināti ved tajā, ka vienmēr ir jābūt pozitīvajam un smaidīgajam tēlam. Paskatamies sociālajos tīklos, kur viss ir tik pozitīvi, bet tajā pašā laikā pie manis atnāk blogere, kura kultivē pozitīvismu, katru dienu hipertrofēti spiež ārā no sevis smaidu, bet manā kabinetā viņa salūzt un izplūst asarās, jo patiesībā viņa ir dikti nelaimīga un katru dienu apspiež savas mazās sāpes. Ja šādi cilvēki vairāk padalītos par savām tumsas dienām, jo vairāk citiem cilvēkiem atvērtos sevis pieņemšana un viņi apjaustu, ka viss ar viņiem forši.

Abas puses ir jāpieņem. Pieņemšana ir atslēga, ko pats joprojām sevī dziedinu. Tā ir daļa no mīlestības. Mīlestība mūsdienās saistās ar drošību, vajadzību apmierināšanu, prasībām, viss man. Atgādina tādas darba attiecības. Bet mīlestības pamatā ir pirmkārt pieņemšana un spēja atlaist un nepieķerties.

Pasaule pēdējā pusotra gada laikā ir izgājusi cauri kam tādam, ko mēs nevarējām iedomāties notiekam. Pastāsti lūdzu, ar kādiem jautājumiem cilvēki vēršas pie Tevis, kas ir aktuāli cilvēkiem šajā periodā, kad esam šajā pārmaiņu laikā?

Pie manis tagad ļoti reti nāk cilvēki, kuriem kaut kas sāp. Vienmēr atgādinu, ka neesmu ārsts un ar ārstēšanu nedodarbojos- nedodu zelta tabletīti, kas visu sakārtos. Tagad vairāk nāk aiz iekšējas vilkmes, impulsa sevi iepazīt, atbildēt pašiem uz saviem jautājumiem, ieraudzīt pašiem sevi caur mani. No tāda smalkākā plāna es teiktu, ka viņu pavadoņi liek ceļu kopā ar manējo, lai es viņos uzrunātu šo dvēselisko aspektu, kurš gaida sevi pieredzēt, izvēloties to ceļu, kas ir radošais piepildījums dzīvesprieka izpausmē. Te ir šī beznosacījuma mijiedarbība, došana, radīšana. Es teiktu 90 procenti cilvēku, atnākot pie manis, pēc pāris minūtēm, sāk raudāt. Es, ieskatoties acīs, uzrunāju šos smalkos ķermeņus, viņi ir pamanīti. Viens no maniem galvenajiem darba likumiem ir neiejaukties dabiskajā procesā, kam cilvēks iet cauri, tieši tā, kā tas ir dabā.
BIEŽI CILVĒKI PAR MĒRĶI IR UZLIKUŠI KARJERU, NAUDU, MĀJU UN TAD PIECDESMIT GADOS SAPROT, KA NEKAD NAV JUTUŠIES PATIESI LAIMĪGI UN PIEPILDĪTI.

Viņiem ir iekšējais aicinājums mainīt savu pasaules redzējumu un būvēt sevi no jauna. Ir reāls izmisums, viņi ir sapratuši, ka kaut kas nav. Šī dzīve nav tikai par ēst, gulēt, strādāt, bet ir kaut kas vēl, viņi saprot, ka viņi ir kaut kas vairāk. Ka ir ne tikai šis fiziskais ķermenis, bet ir arī šī smalkā pasaule. Caur šo terapiju, praksi un sagatavošanos, noņemot stimulantus, es spēju ievest ķermeni un apziņu tādā stāvoklī, kur cilvēks sajūt sava prāta un ķermeņa tīrību, skaidrumu un plašumu, kas ir dabiskais stāvoklis. Bet pamata jautājums vienmēr ir viens – kā būt laimīgam, kā atrast sevī mieru, kā es jūtos, kas man jāmaina? Cilvēkos ir izmisums, bailes, nedrošība un ķermenis kā lampiņas signalizē par visiem iekšējiem konfliktiem. Divas dienas pirms vizītes parasti daudz kas iznāk uz āru, sāpju, pumpu veidā. Varētu domāt, kas Veseluma stāvoklis ir jāmeklē, jādara dažādas prakses, bet tā nav. atliek tikai nomainīt iekšējo un ārējo vidi, atteikties no visām drazām un viss pats atkāpjas.

Cilvēki ir pārstājuši just, jo regulāri „aizbāž” sevi ar stimulantiem. No rīta izdzer kafiju, vakarā miega zāles. Visu laiku gāze ir grīdā un tad bremzē. Citi sēž uz antidepresantiem un dzīvo kā zombiji, ja tad pilnībā ķermenis tiek atdalīts no mums pašiem. Viens no absurdākajiem pieņēmumiem uzturzinātnē ir tas, ka jāēd ir bieži un vajag uzkodas,bet kad cilvēks gremo, viņš nedzīvo dzīvi un kļust nejūtīgs, jāēd būtu retāk, nekā tas tiek propagandēts. Ja cilvēks noņem stimulantus, sakārto vēdera pūšanos un sāk sevī vairāk ieklausīties, tad pilnībā izmainās produktu izvēle un domu kvalitāte. Gremošanas sistēma ir tiešā veidā saistīta ar mūsu smadzeņu darbību.
JA BARDAKS VĒDERĀ, TAD BARDAKS GALVĀ UN OTRĀDI, PAR KO RUNĀ BEIDZOT ARĪ ZINĀTNE.

Tās nāves bailes, kas tagad tiek sētas cilvēkos, aizved cilvēkus pie nejūtības. Kad cilvēks baidās, viņam atslēdzas saprātīga domāšana un cilvēks automātiski kļūst par vadāmu biomasu un pat ir gatavs savu ķermeni upurēt. Kurš ēd, ko viņam dod, saka un dara, ko viņam liek, neuzdodot jautājumus un neaizdomājas, kam tas viss ir vajadzīgs. Saprātīgs cilvēks apšauba un uzdod jautājumus.

Darvins ir teicis, ka ne spēcīgākais vai intelektuālākais cilvēks izdzīvo, bet cilvēks, kurš spēj pielāgoties pārmaiņām. Ko Tu domā par šo apgalvojumu?

Šim laikam ļoti atbilstoša teorija. Es teiktu, precīzi pateikts. Spēja pārslēgties, spēja pielāgoties, spēja mainīt, ieraudzīt risinājumu, neatdodot savu iekšējo brīvību ir izšķiroša.

Cilvēki bieži sajauc – viņiem ir talants un prasme un tam nav nekāda sakara ar instrumentiem, ar kādiem var realizēties dzīvē. Ja cilvēks zina savu prasmi un talantu, tad instrumenti atnāk paši. Cilvēkam ir ļoti žēl nolikt vecos instrumentus un ļaut ienākt jaunajam, uzticēties savam talantam, ko nav iespējams atņemt. Ir tūkstošiem cilvēku, kas tagad ir izmainījuši savu dzīvi, jo ir vajadzējis pielāgoties, bet ir arī tūkstošiem tādu, kuri salūza, bailēs un emocijās izdarīja ātrās izvēles, nespēja tikt pāri, salūza.

Es par šo pasaules stāvokli šobrīd esmu pateicīgs, jo cilvēkiem ir iespēja attīstīt adaptāciju, pielāgošanos, tur slēpjas paplašinājums. Dabā arī viss adaptējas un pielāgojas, bet mēs dzīvojam tādā komfortā visu laiku, ka šī prasme ir pazudusi.

Mūsdienās bieži dzirdu, ka cilvēka vērtību sistēma un uzskati mainās no līdzās esošajiem. Šis ir laiks, kad var būt tāda situācija, kad vistuvākie var kļūt par vistālākajiem un otrādi. Spēja draudzēties un cilvēki ar līdzīgām vērtībām būs kā dārgums.

Duālisma laikmets nav beidzies. Tas beigsies cilvēkos, kuri spēs pieņemt. Bet duālisms sabiedrībā kā sociumā starp indivīdiem – tas kļūs vēl lielāks, vēl spēcīgāks.

Kāda Tavuprāt ir spēcīga cilvēka mentalitāte un kā tas izpaužas ikdienā?

Stipra mentalitāte ir tāda, kura spēj domāt, pieņemt, analizēt patstāvīgi. Asi, skaidri, precīzi, racionāli domāt, sajust un redzēt. Spēja domāt pašiem un apšaubīt to, ko redzam televīzijā – tā ir spēcīgas mentalitātes pazīme. Tāpat kā drosme būt citādākam, atšķirīgam, būt ar savu mugurkaulu un savu viedokli, uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, savu dzīvi, par to, ko es daru, runāju, ēdu, kam es pieskaros un kā es pieskaros.

Ir svarīgi saprast, ka daļa mūsu mentalitātes ir mūsos ielikta kā apzināti izveidots ērts produkts. Un tad ir jautājums, kas ir mana mentalitāte? Vai es veidoju savu vērtību, viedokļu, redzējumu mentalitāti, kad esmu spējīgs atdalīties no tās mentalitātes, kas jau ir ielikta manī. Tāpat kā ar tumšo pusi mūsos, arī šī ieliktā, ieaudzinātā mentalitāte mums ir jāpieņem, jo tur ir daudz laba. Kad cilvēks, sāk sevi iepazīt un apzināties, viņam ir jāspēj veidot sava mentalitāte blakus jau esošajai. Tas var būt sāpīgi un te atkal sākas vērtējums un nepieņemšana. Bet cita ceļa pie sevis nav, būs cilvēki, kas sapratīs, bet būs arī tie, kas nosodīs un nepieņems. Arī lietus ik pa laikam līst, kas ir normāla dabas parādība.

Ar ko atšķiras sirdsgudrība no inteliģences? Un vai empātija ir inteliģences pazīme?

Potenciālais intelekts ir zināšanu apjoms, bet kustīgais intelekts ir tas, kā tu to izmanto. Un te ir tā izsķirošā problēma, viens ir, ka tu kaut ko zini, bet nozīme ir tam, ko tu ar to dari.

Mēs esam viens vesels, viens veselums. Prāta un sirds koherence var tikt panākta ar lēnu elpošanu, kad mēs savienojam sirdi ar prātu. Sirds mums dod impulsu, lai sajustu, ko mēs vēlamies un prātam savukārt ir zināšanas par to, kā to panākt. Sirds ir domājoša un sūta signālus ar smadzenēm – dabas fantastiska.

Empātija ir dvēseles pamatizpausme. Jāsaka gan, ka empātiem reizēm ir ļoti grūta dzīve, jo viņi ir uz robežas ar glābēju, viņus bieži izmanto kā resursu un pie viņiem pievelkas upuri. Empātiju vajadzētu uztvert kā instrumentu, kā informācijas lasīšanas mehānismu. Bieži vien empāti kļūst vientuļi un depresīvi, jo viņi nezina, ko ar to darīt. Bieži vien viss, kas šādiem cilvēkiem ir bijis vajadzīgs, ir instrukcija, kā šo gaišjūtību vadīt un sapratne, ka viņu redzētais, justais ir pilnīgi normāli.

Bieži dzirdam, ka bērns ir piedzimis jau inteliģents, ka ir kaut kāda ieliktā inteliģence. Kad mēs spējam sirdī meklēt atbildes, mēs saslēdzamies ar milzīgu informācijas resursu apjomu.
ES VAIRS GRĀMATAS NELASU, JO ES SAPROTU, TIKLĪDZ ES IELAIŽU SEVĪ INFORMĀCIJU, KAS IR KĀDA CITA INTERPRETĀCIJA UN MAN NAV BIJIS SIRDS PIEPRASĪJUMS, ES SEV NODARU PĀRI.

Citādāk ir ar praktisko literatūru, ja jūtu, ka vēlos kaut ko izdarīt, praktiskā literatūra sniedz zināšanas iemaņām. Daudzi, kuri izlasījuši visu iespējamo garīgo literatūu, tagad ir depresijā, jo viņi ir ielaiduši sevī rakstītāja redzējuma potenciālu, ko viņi nav realizējuši. Vērtība visam, kam pieskaramies vai uzrakstam ir tajā, kā mēs jutāmies tajā brīdī, kad to darījām vai rakstījām. Ja paņemšu parastu lauka akmeni un paturēšu savās rokās ar mīlestības sajūtu, tad šis akmens kļūst par mīlestības akmeni un tas, kas to turēs, to sajutīs. Tā ir ar visu.

Valda uzskats, ka cilvēks var būt pa īstam laimīgs tikai dzīvojot sociumā un tie, kas norobežojas, tā pa īstam nav laimīgi. Vai Tu tam piekrīti? Vai ir atšķirība starp „būt vienam” un „būt vientuļam”?

Te varam uzdot jautājumu, kas tad ir laime un kas ir laimīgs cilvēks gan attiecībās, gan pats ar sevi. Mūsu laimes un prieka avots ir mūsos pašos, neatkarīgi no neviena cita. Es ieteiktu katram cilvēkam šodien ieiet vientulības askēzē un uzdot jautājumu, „kā es jūtos” vai „kā man trūkst”. Tad var saprast, no kā esam atkarīgi. Var izrādīties, ka, jā, trūkst otra cilvēka atbalsta, drošības, tad var nonākt pie slēdziena, ka savā veidā parazitējam uz otra cilvēka un var saprast, ka īstenībā tā nav īsti mīlestība, tas ir tāds izstrādes posms pašam sev ar otru cilvēku, jautājums, vai es to esmu pamanījis. Kad cilvēks nonāk pats ar sevi, ierauga to un spēj atrast sevī laimi, prieku un piepildījumu, tas ir citādāk.

Bet Viena no dzīves jēgām un piepildījuma daļām ir attiecības. Dvēseles piedzimšanas veids ir tikai caur attiecībām. Attiecības ar sevi, ar savu ķermeni, ar dievišķo sevī, ar otru cilvēku, ar bērniem, ar dabu, ar visu. Caur šīm attiecībām mēs pamanām sevi.
TAJĀ PAŠĀ LAIKĀ TĀ IR MĀKSLA AIZIET SAVĀ VIENTULĪBĀ UN ASKĒZĒ, TAD, KAD ESAM VIENI, MĒS SEVI IEPAZĪSTAM.

Ir ļoti daudz cilvēku, kas nespēj būs vieni paši, kuriem ir grūti, savā ziņā viņi ir narkomāni. Cilvēki bieži ir starp citiem cilvēkiem, bet jūtas vientuļi, tā ir problēma. Bieži vien mums apkārt ir cilvēki ar citādākām vērtībām un uzskatiem. Bet kaut kāda atbildības un vainas sajūta neļauj pārraut attiecības, jo „tie taču ir draugi no bērnības”. Viņi vienkārši eksistē blakus un lēnām mirst savā attīstībā, sen jau vairs nemāk komunicēt savā starpā, jo ir tik atšķirīgi. Ir jāpalaiž, jāpieņem un jāpārslēdzas – bez nosodījuma un vainas sajūtas. Tas pats jautājums par adaptāciju. Tajā pašā laikā cilvēks var būt viens dabā un nejusties vientuļš.
BŪT VIENAM IR VESELĪGI, BET BŪT VIENTUĻAM, TAS IR CEĻŠ SLIMĪBĀM.

Džims Kerijs ir teicis, ka viņš vēlētos, kaut ikviens cilvēks piedzīvotu pasaules mēroga slavu un materiālo bagātību, lai saprastu, ka ne tur ir rodama laime un piepildījums. Kas Tavuprāt ir laime?

Ļoti labs apgalvojums. Es to redzu savā dzīvē, kad atnāk piecdesmit gadīgs cilvēks, viņam ir māja, trīs mašīnas, sieva, viss, bet viņš nekad nav bijis laimīgs un piepildīts. Tas ir ļoti skumji, vīrietis sēž un raud. Viņš nekad nav dzīvojis savu dzīvi sev, bet gan dzīvojis uzlikto sociuma vektoru būt veiksmīgam, titulētam, atmaksātam un bagātam, bet tas nekad nav viņu piepildījis. Bieži šādiem cilvēkiem ir bijis jau otrais insults, kas arī ir zīme, ka nav mīlestības pret sevi. Tāpēc es vienmēr novēlētu pēc iespējas ātrāk saprast to, kas cilvēku piepilda. Lai nepaiet mūžs, dzenoties pēc kaut kā, kas nav tavs. Cilvēkam materiālajā pasaulē ir alka, tad piesātinājums, tad pārsātinājums un tad ir riebums. Un tad cilvēks meklē nākamo un nākamo lietu pie kā pieķerties un vienmēr ir par maz. Un cilvēks dzīvo stresā, dzenoties pēc kaut kā. Sociālā vide un mediji mums ievieš domas, ka ir jābūt atzītam un veiksmīgam. Bet kas tad ir veiksmīgs cilvēks? Ja pajautātu bērnam, par ko viņš vēlās kļūt, atbildei vajadzētu būtu: „par laimīgu cilvēku”. Laimīgs cilvēks ir tas, kurš dara to, kas viņam patīk, kurš neskaita dienas, negaida sestdienu, svētdienu, lai piedzertos, atslēgtos un pirmdien atkal dotos principā trimdā. Kad svētdien jau sāk sāpēt galva un pirmdien izdzer trīs krūzes kafijas, jo ķermenis reāli negrib iet uz darbu. Laimīgs cilvēks dara sirds darbu, kurš vienmēr atnesīs arī vairāk naudas, nekā tas darbs, kur viņam ir konkrētā alga.



Un otrs aspekts – ka mēs esam kopā ar to cilvēku, kas mūs pieņem tādu, kādi esam. Cilvēki sastopas un viņiem ir gaidas un ilūzijas, kādas būs attiecības un tad viņi vēlās atbilst otra gaidām un ilūzijām, bet ja tā nav, tad sāpe un vilšanās. Var būt tā, ka otrā cilvēkā gribas izmainīt netīro zeķu mešanu uz grīdas, tādus paradumus, nevis prasīt, lai otrs transformējas, lai mums ir labi kopā. Attiecībās ir minimums jānodzīvo gads kopā, lai varētu pateikt, vai cilvēki vēlas palikt kopā vai tomēr nē. Divpadsmit mēnešos ir divpadsmit šķautnes un mēs varam iepazīt cilvēku pilnīgi visā spektrā ar nosacījumu, ka tajā laikā mums ir jābūt tādiem, kādi pa īstam esam, patiesi, godīgi, atklāti. Tad tur var uzziedēt kaut kas ļoti fundamentāls.

Mūsu sabiedrībā bieži varam dzirdēt to, cik nozīmīga ir ģimene. Vai cilvēki, kas izlemj par labu citādākam dzīves modelim un plāno dzīvi bez bērniem, vieni, Tavuprāt var būt laimīgi un pa īstam piepildīti?

Es noteikti ticu, ka ir cilvēki, kas nākuši šeit, kuriem nav jāpieredz ģimenes dzīve. Jebkurā gadījumā ģimene, kā valstiska un juridiska struktūra vēl nenozīmē, ka tur ir ģimeniskums un spēja draudzēties. Es katrā mātē redzu savu māti, katrā bērnā savu bērnu.
MANĀ IZPRATNĒ ĢIMENE UN ĢIMENISKUMS IR DIVU VESELUMU
MIJIEDARBĪBA, KUR TREŠAIS NĀK CAUR MĪLESTĪBU, NEVIS SIEVIETE GRIB BĒRNU, JO TAS, IESPĒJAMS, IZMAINĪS VIŅAS DZĪVI VAI PALĪDZĒS NOTURĒT VĪRU.

Protams, ne visās ģimenēs tā ir, esmu pamanījis arī, ka ir citādāk. Es nenosodu tos cilvēkus, kuri nerada pēcnācējus. Šis aspekts ir ļoti individuāls, katram savs, brīva izvēle.

Bieži cilvēki grib bērniņu, bet viņiem nesanāk, daba nedod, tad viņi taisa mākslīgo apaugļošanu un mēģina ar varu dabūt šo bērnu lejā, tajos gadījumos pie šiem vecākiem var atnākt karmiskās mācības. Tajā pašā laikā vīrietis, kam pateikts, ka bērnu nevar būt, satiek jaunu sievieti un pavisam drīz tiek pie bērniņa. Cik daba ir ģeniāla!

Bet par sevi varu pateikt, man ir dēls Austris un es esmu neizsakāmi pateicīgs par to. Viņš ir mans skolotājs.

Ja mūsu smadzenes ir ieprogrammētas uz pašsaglabāšanos, kā tas nākas, ka tik bieži esam tendēti piekopt tos neveselīgos ieradumus un esam naskāki pieturēties pie tiem?

Te bieži ir saistība ar emocionālo stāvokli. Pārtikas produktu izvēle ir precīzi pakārtota mūsu emocijām un otrādi – emocijas pakārtotas pārtikas produktiem. Visu laiku ir nemitīga komunikācija. Diemžēl 80tajos gados sākās low fat, high sugar un sēklu eļļu ēra, kas ir veidojusi to, kā slimo un par ko sūdzas cilvēki. Lielākā daļa veselības problēmu sākas tieši no šī aspekta. Liela daļa no mākslīgajiem produktiem ir veidoti tā, lai mēs kļūtu atkarīgi. Mēs esam dzīvas būtnes, kuras meklē gandarījumu un laimes hormonu. Principā tas nāk caur gandarījumu, kad mēs darāam kaut ko, kas mums sagādā prieku – tad arī cilvēkam nevajag substances no malas. Tā kā cilvēki šodien ir depresīvi un stresā, meklēj stimulantus no malas. Lielākā daļa no produktiem ir savā ziņā narkotiskās vielas – kazemorfīns – kazeīnu saturošie, glutemorfīns – glutēnu saturošie, cukurs – cukuru saturošie produkti, kā arī alkohols, cigaretes. Pavērojot reklāmas, varam redzēt, ka tabaka un alkohols ir top produkti. Ražotājs ļoti precīzi zina, ko un kā darīt, lai pelnītu.

Ko mēs ēdam, ļoti daudz nosaka tas, kas dzīvo mūsos iekšā. Un tas savukārt nosaka, ko mēs domājam. Mēs dzīvojam simbiozē un mums vienmēr ir iekšā dzīvojušas „būtnītes”, tas ir normāli, jautājums, kādos apmēros tas aiziet. Tāpat ar mūsu imunitāti un vīrusiem, mūsos iekšā un apkārt ir tūkstošiem vīrusu un mēs vienmēr esam sadzīvojuši un mijiedarbojušies – adaptējušies.

Man nesen bija interesanta pieredze ar serpent mucus plug, tas ir interesants veidojums mūsu zarnu traktā. Es domāju, ka man tādas nav. Ik gadu uztaisu mazu detoksu un izdomāju uztaisīt eksperimentu par to, vai arī manī kas tāds ir. Tā kā pēdējo desmit gadu laikā es ēdu ļoti veselīgi, biju pārliecināts, ka ar manī visam jābūt forši. Izlasīju informāciju par šo serpent un izlēmu izmēģināt. Pēc nedēļas iznāca ārā gumijveidīga 1.5 m “truba”. Tas veidojas mums jau bērnībā no produktiem, kurus nespējam sagremot līdz galam un nosaka, ko mēs domājam, jūtam, daram un ēdam- tāds kā zarnu mājdzīvnieks, kurš prasa ēst katru dienu. Tas ir salipis ar zarnu sieniņām un šis veidojums vienmēr paēd pirmais un to, kas paliek, atdod ķermenim, tāpēc cilvēkiem ļoti daudz kas neuzsūcās. Pēc šīs pieredzes jūtu, kā ir pamainījies jutīgums un prāta skaidrība.

Kas būtu pamatprincipi, ko Tu ieteiktu visiem darīt, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un atrastu veidu kā komunicēt ar sevi, atgrieztos pie sevis?
Atrast savu radošo izpausmi, talantu, prasmi, kas nozīmē, ka uz darbu var doties ar prieku. Kļūt par brīvu cilvēku, kurš dara to, kas viņam patīk un kurš nav atkarīgs no neviena cita.

BŪT KOPĀ AR CILVĒKIEM, KAS IR FORŠI, HARMONISKI, AR LĪDZĪGĀM VĒRTĪBĀM, UZSKATIEM, AR KURIEM KOPĀ IR VIEGLI UN VĒRTĪGI, PĒC KURU SATIKŠANAS NAV ENERĢIJAS IZSĪKUMS UN KURUS GRIBAS SATIKT ATKAL, AR KURIEM KOPĀ VAR PAT NERUNĀT, VIENKĀRŠI DARĪT FORŠAS LIETAS.
Izvākties no pilsētas, doties laukos un dabā. Sākt meklēt lauku īpašumus.
Ēst to, ko mums tiešām vajag, dabisku pārtiku, izvēlēties to apzināti. Neēst ātri, daudz, vēlu. Arī attieksmei, ar kādu mēs ēdam ir nozīme.
Būt labsirdīgiem, pieņemošiem. Tās ir mīlestības izpausmes.
Domāt, ar kādu enerģiju mēs darām lietas, kā mēs gatavojam, kā pieskaramies, vai spējam dot, neprasot pretī, bez nosacījuma.
Pieņemt visus, jo katram ir sava realitāte un savi uzskati un tas ir pilnīgi ok.
Spēja pateikt STOP un novilkt veselīgas robežas.
Izslēgt televīzijas programmu.

Avots: http://mia.lv/arturs-kirps-dzivibas-petnieks/

pirmdiena, 2021. gada 12. jūlijs

Piedzīvo pats sevi



Dzīve piedāvā tik daudz iespēju, virzienu, izaicinājumu.
Kur doties, ko izvēlēties, kam dot priekšroku, droši vien katrs no mums saskaras ar šiem jautājumiem.
Ārpasaule bieži vien pieprasa to, ka aktīvi ir jāizdara kāda izvēle un jādodas uz konkrētu mērķi.
Katram dzīves posmam ir savi uzdevumi – pabeigt skolu, apprecēties, radīt bērnus, pierādīt sevi profesijā, gūt atzinību utt.
Viss jau tas ir skaisti un vajadzīgi, tikai, ejot cauri šai dzīves mērķu programmai, pats svarīgākais ir pajautāt sev – vai izvēle, ko šobrīd izdaru, ir īsta un patiesa, vai tas, kas šajā mirklī man liekas nozīmīgs, ir tiešām saistīts ar mani, vai tas tomēr ir lēmums, ko izdaru ārējās pasaules spiediena un sabiedrības uzskatu rezultātā.
Daudzas citu cilvēku lietas un priekšstati var tik nemanot pārņemt mūs, ka grūti jau ir atšķirt savas domas no citu viedokļiem. Un tad šis Ceļš, kas ir pati Dzīve, met līkumus uz augšu un uz leju, ir ar kritumiem un kāpumiem, ar izmisumu un neizpratni par to, kāpēc tā ar mani notiek.
Atbilde ir pavisam vienkārša – kaut kur ir pazaudēta saikne ar sevi. Kad esam bērni, pasauli uztveram tieši un skaidri, lietas un notikumi ir īsti un patiesi. Tur ir gan prieks, gan skumjas, gan smiekli, gan asaras. Un tas viss var būt pat vienlaicīgi, jo nav iezadzies šis nošķīruma fenomens – vērtējums. Ar laiku tas ienāk katra cilvēka dzīvē un ja ļaujam tam pārņemt mūs, tad sākam arvien vairāk pazaudēt saikni ar savu tīro un patieso būtību.
Smaidam, kad gribas kliegt, darām to, kam pretojas mūsu sirds, klausāmies viedokļus, kas nemaz mūs neinteresē, esam kopā ar cilvēkiem, kuri mūs neciena, izvēlamies darbu, kas nes peļņu, bet atņem dzīvības spēku un enerģiju...
Ejot pret sevi, sevi samazinām, zaudējam spēku, dzīves prieku un sapratni par to, kāpēc es šeit esmu un ko man vispār darīt ar savu dzīvi. Dzīve līdz ar to var kļūt par neveiksmju rindu, kur viena seko otrai un katrs notikums ieved vēl dziļākā diskomfortā, neziņā un pat depresijā.
Tad arī atnāk šis jautājums, ko man ar to visu tagad darīt?
Visas šīs zīmes ir kā apliecinājums tam, ka ir jāapstājas un jāsāk ielūkoties sevī.
Iespējams, ka būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai soli pa solim atgrieztos savā patiesā dvēseles sajūtā. Tas ir Ceļš, kas, kausējot svešu priekšstatu un vērtējumu ledus sieniņas, ved atpakaļ pie tā tīrā, mazā, nevainīgā bērna dzirksts, kas dzīvo katrā cilvēkā un arī tevī.
Varbūt tu vēl šobrīd īsti nesaproti, kāpēc tev to vajag.
Bet tici, ka viņš – šis tīrais un patiesais tu, atkal klauvēsies pie sirds durvīm. Tie būs notikumi, kuri tevi apstādinās un varbūt pat sāpinās. Bet, ja tu spēsi paskatīties dziļāk un ieklausīties vairāk, tad sadzirdēsi skaidru un nevainīgu dziesmu, kas ir tava sirds apziņa. Tā grib piedzīvot šo dzīvi tādu, kāda tā ir iedota tieši tev.
Tev nevajag neko svešu, citu pieredzes un viņu priekšstatus.
Tu piedzīvo pats sevi. Tā ir unikāla iespēja, ko esi saņēmis, atnākot uz Zemi.
Lai tā tīrā dziesma, kas tagad ieskanas tavā sirsniņā, ir kā pavadonis Ceļā pie patiesā sevis.
Uzticies un tev izdosies.

pirmdiena, 2021. gada 29. marts

Viss IR iespējams

 



Katram no mums ir bijuši grūti laiki. Un visi mēs tos esam pārdzīvojuši. Neskatoties uz to, viens cilvēks ar to tiek galā vieglāk, cits – grūtāk. Kur atslēga? Profesore Kerola Morgana uzskata, ka viss slēpjas mūsu attieksmē pret notiekošo.

1. Kas ir, tas ir

Pazīstamais Buddas teiciens skan: “Jūsu ciešanas izsauc jūsu pretošanās tam, kas ir”. Padomājiet par to nākamās minūtes laikā. Tas nozīmē, ka ciešanas iespējamas tikai tad, kad mēs atsakāmies pieņemt notiekošo. Ja vari ko izdarīt, dari. Ja nevari, tad tev ir divi varianti: pieņemt situāciju un atlaist negatīvu vai arī izjusti un ilgi ciest. Ko izvēlies?

2. Problēma kļūst par problēmu tikai tad, kad tu to tā nosauc

Mēs bieži paši kļūstam par saviem lielākajiem ienaidniekiem. Laime patiešām ir atkarīga no mūsu uzskata. Ja kaut ko uzskati par problēmu, tad tavas domas un emocijas pildīsies ar negatīvu. Labāk padomā, kādu mācību vari gūt no šīs situācijas, ko tā tev māca un problēma pārstās būt problēma.

3. Ja vēlies kaut ko izmainīt, sāc ar sevis izmainīšanu

Tava ārējā pasaule ir tavas iekšējās pasaules spogulis. Tu noteikti zini cilvēkus, kuru dzīve ir pilna haosa un stresa. Vai varētu būt tā, ka tas notiek tāpēc, ka viņi atrodas kādā speciāli radītā situācijā? Mums patīk domāt, ka apkārtējie apstākļi maina mūs. Patiesībā tas strādā gluži otrādi: mums jāizmaina sevi, lai izmainītu apstākļus.

4. Nav jēdziena “neveiksme” – ir tikai iespēja kaut ko iemācīties

Ja vēlies būt laimīgs, izslēdz no savas leksikas vārdu “izgāšanās – neveiksme”. Visi lieli un veiksmīgi cilvēki ir daudzas reizes cietuši neveiksmes, pirms kļuvuši veiksmīgi. Šķiet Tomass Edisons bija tas, kurš teica: “Es necietu neveiksmi, izgudrojot spuldzīti. Es vienkārši atradu 99 veidus, kā tā nestrādā.” Iemācies kaut ko jaunu no tā saucamajām “neveiksmēm” – kā izdarīt to labāk nākamajā reizē.

5. Ja nesaņem vēlamo, tātad kaut kas daudz labāks ir ceļā pie tevis

Es zinu, bieži vien ir ļoti grūti tam noticēt. Taču tā ir taisnība. Parasti, kad tu atskaties uz savu dzīvi, saproti, ka visas labākās lietas notika pēc tam, kad kaut kas iepriekš nesanāca. Iespējams, tas labais darbs, kurā tevi nepieņēma būtu attālinājis no ģimenes, kuru tu rezultātā saņēmi. Vienkārši notici, ka viss notiek tieši tā, kā tam jānotiek.

6. Novērtē momentu “šeit un tagad”

Tas nekad vairs neatkārtosies. Katrā dzīves mirklī ir kaut kas vērtīgs. Neļauj tam paiet garām. Tūlīt tas viss kļūs par atmiņām. Iespējams, kaut kad nākotnē Tu skumsi pat par tiem momentiem, kas šobrīd šķiet nelaimīgi.

7. Atlaid vēlmes

Lielākā daļa cilvēku dzīvo ar “sasietu prātu”. Tas nozīmē, ka viņi pievērš lielu uzmanību savām vēlmēm un, ja nesaņem iecerēto, tad to emocijas ļoti ātri kļūst negatīvas. Tā vietā labāk praktizēt “izolēto prātu”; ja tu kaut ko gribi, pat tad, ja to nesaņemsi, būsi laimīgs. Tavas emocijas šajā stāvoklī paliks pozitīvas vai vismaz neitrālas.

8. Noķer savas bailes un esi pateicīgs tām

Bailes var būt lielisks skolotājs un to pārvarēšana bieži tevi pietuvina uzvarai. Piemēram, kad mācijos koledžā, es ļoti baidījos no publiskas uzstāšanās. Tagad man tas šķiet nedaudz dīvaini, jo tagad es ne tikai ik dienas uzstājos lielu auditoriju priekšā, bet arī apmācu cilvēkus publiski uzstāties. Baiļu pārvarēšanai palīdz tikai ikdienas treniņi – prakse. Bailes ir tikai ilūzija.

9. Ļauj sev sajust prieku

Tici vai netici, bet es zinu ļoti daudz cilvēkus, kuri neļauj sev papriecāties. Viņi pat nezin, kā būt laimīgiem. Daudzi ir tik ļoti atkarīgi no savām problēmām, ka pat nesaprot, kā viņi bez tām varētu dzīvot. Tāpēc pacenties ļaut sev būt laimīgam. Lai arī tas būtu uz īsu brīdi, taču koncentrējies uz prieku, ne uz grūtībām.

10. Nesalīdzini sevi ar citiem

Un, ja tomēr salīdzini, tad tikai ar tiem, kuriem grūtāk kā tev. Esi bez darba? Esi pateicīgs kaut vai par to, ka saņem pabalstu. Vairums pasaules iedzīvotāju dzīvo trūkumā. Neesi līdzīga Andželīnai Džolī? Nu, ko, domāju, maz kurš viņai ir līdzīgs. Un tu noteikti esi daudz pievilcīgāka kā vairums ļaužu. Koncentrējies uz to.

11. Tu neesi upuris

Tu esi tikai un vienīgi savu domu upuris, savu vārdu un darbību upuris. Neviens neko nedara speciāli pret tevi. Tu pats veido personīgo pieredzi. Uzņemies personīgo atbildību un apzinies, ka vari pārvarēt grūtības. Vienkārši sāc mainīt savas domas, stereotipus un darbības. Atsakies no savas upura lomas un kļūsti par uzvarētāju.

12. Viss var mainīties un mainīsies

«Un arī tas pāries» — viens no maniem mīļākajiem teicieniem. Kad esam iestrēguši sliktā situācijā, mums šķiet, ka izejas nav. Šķiet, ka nekad nekas nemainīsies. Zini, ko? Būs pārmaiņas! Nekas nav mūžīgs, izņemot nāvi. Tā kā atsakies no ieraduma domāt, ka tā tas būs vienmēr. Nebūs! Taču tev noteikti būs jādara kaut kas, lai mainītu situāciju – tā pati no sevis nemainīsies. Maini savu attieksmi pret to. Sāc ar to!

13. Viss IR iespējams

Brīnumi notiek katru dienu. Tā ir taisnība. Žēl, ka vienā rakstā nevar uzrakstīt tās brīnumainās lietas, kas notikušas ar mani, maniem paziņām — sākot no izveseļošanās pēc 4. stadijas onkoloģijas līdz negaidītai savas otrās puses satikšanai. Kas tāds notiek visu laiku. Tev vienkārši jānotic, ka tā notiek. Vienreiz noticot, Tu vari uzvarēt!

Autors: Carol Morgan

 

ceturtdiena, 2021. gada 25. februāris

Budas smaids

    Pasaulē nav haosa, izņemot to, ko rada prāts. To radījis tavs “es”, tādā nozīmē, ka šī haosa centrā atrodas koncepcija par sevi kā lietu, kas atdalīta no citām lietām. Patiesībā tu neesi lieta un neesi atdalīts. Tu esi bezgalīgs potenciāls, neizsīkstoša iespēja. Tu esi, tādēļ ir iespējams viss. Visums vienkārši ir tavas neierobežotās pārveidošanās spējas daļēja izpausme. ~Nisargadatta Maharadž~

    Katrs cilvēks veido savu personīgo pasaules attēlu; apkārtnes realitāti un notikumus viņš vērtē saistībā ar viņa apziņā un zemapziņā ievietoto programmu kopumu, ko nosaka viņa iepriekšējā pieredze. Raksta turpinājumā tiks piedāvāta stabila pozitīvā emocionālā fona* radīšanas prakse un vingrinājums, ko sauc par Budas smaidu. Pirmajās reizēs to būtu vēlams darīt klusākā vietā, lai neviens netraucētu.
    Pilnībā atslābinām seju, iztēlojoties, ka sejas muskuļi pielīst ar smagumu un siltumu. Zaudējuši saspringumu, tie it kā slīgst lejup slinkā un patīkamā apātijā. Tad uzmanību pilnībā pievēršam lūpu kaktiņiem. Jūtam tikai lūpu kaktiņus. Iztēlojamies, ka lūpas pastiepjas smaidam (tas notiek tikai iztēlē) un pavelk mutes kaktiņus uz ārpusi. Izveidojam ļoti vieglu, gandrīz nemanāmu smaidu. Iztēlojoties, kā lūpas izstiepjas vieglā smaidā, sejas muskuļi tiks piespiesti veikt spontānu darbu un sejā uzradīsies izteiksme, ko dēvē par “prieka vēsmas pūsmiņu”.
    Prieka sajūta un fiziskā piepūle, kas nepieciešama smaida radīšanai, ir savā starpā reflektoriski saistītas. Kad cilvēks piedzīvo pozitīvas emocijas, viņš smaida. Un notiek arī otrādi. Ja cilvēks ir atbrīvots un pilnībā koncentrējies uz lūpu kaktiņu kustībām, kas raksturīgas smaida radīšanai, tad automātiski uz miera un atslābuma fona radīsies klusa, mierīga prieka sajūta. “Prieka vēsmas pūsmiņa” ir sejas izteiksme, kad dzimstošais smaids tomēr neuzrodas, bet mīmika ir izdarījusi savu darbu un ar refleksiem izsaukusi vieglu svētlaimes un iekšēja miera sajūtu.

    Relaksācijas un iekšēja miera stāvoklis ir iesācējiem ļoti svarīgs, jo dzimstošā prieka sajūta ir tik smalka, ka gadījumā, ja izpildes laikā jūs būsiet stipri norūpējies, satraukts vai no jauna pārdzīvosiet sajūtas, kas saistās ar neseniem dzīves notikumiem, jūs vienkārši nespēsiet no kopējā trokšņainā emocionālā fona atšķirt “līdzsvara punktu” – miera un klusā prieka sajūtu. Šis vingrinājums nodēvēts par “Budas smaidu” tādēļ, ka pie pareizas izpildes seja izskatās kā budisma aizsācējam; tai jābūt mierīgai, atslābinātai, bez emocijām: lūpas mazliet, mazliet pavilktas vieglā, gandrīz nemanāmā smaidā.
    Kad esat izsaukuši nepieciešamo emocionālo stāvokli, pacentieties to labi atcerēties. Nākotnē, kad jums nāksies darboties apstākļos, kur kaut kas novērš uzmanību vai esat satraukts, jūs varēsiet to izsaukt, ne tikai atslābinot sejas muskuļus un iztēlojoties lūpu pavilkšanu smaidam, bet arī atceroties un detalizēti reproducējot savu stāvokli un sajūtas brīdī, kad vingrinājuma izpilde izdevās īpaši labi.




    Centieties izpildīt šo vingrinājumu pēc iespējas biežāk – vismaz vienu reizi dienā līdz laikam, kamēr “Budas smaida” stāvoklis jums kļūs ierasts un jūs varēsiet viegli un ātri to izsaukt praktiski jebkuros apstākļos, protams, izņemot spēcīga stresa gadījumus.
    Ja kaut kādu iemeslu dēļ neder Buda, saucam palīgā Leonardo da Vinči Monu Lizu. Ir veikta gleznas digitālā analīze ar mērķi noskaidrot sejas emocijas. Rezultātā tika secināts, ka Monas Lizas smaidā ir 83% prieka. Atceramies šo smaidu… un ar iztēles palīdzību tam ļaujam iegult mutes kaktiņos.


* Stabils pozitīvais emocionālais fons – tas ir līdzsvara punkts. Katram cilvēkam šis punkts ir ar citu emocionālo nokrāsu. Kādam normāls stāvoklis ir miers un savāktība, kāds cits ir vienaldzīgs, vēl kāds – mazliet nospiests un bēdīgs. Iekšējā smaida praksi lieto un piedāvā cilvēki, kuri izvēlas būt klusa un mierīga prieka stāvoklī.


Nobeigumā vēlreiz atgriezīsimies pie sākuma citāta autora – viņš iesaka jebkurā izdevīgā mirklī praktizēt divu vārdu atcerēšanos: ES ESMU. Izsaucu sejā vieglu smaidu, sagaidu klusā prieka izjūtu un atceros: ES ESMU.

Materiāls no https://stari2013.wordpress.com

otrdiena, 2021. gada 2. februāris


💖💖💖Neuztraucies par to, kas Tev vēl nav jāzina. Tajā ir Tavs miers un uzticība dzīvei.

Vienkārši klausi savu sirdi un īstajā brīdī Tu uzzināsi to, kas Tev ir jāuzzina. Viss notiek spontāni, pats par sevi, bez jebkādas piepūles.💖💖💖

otrdiena, 2021. gada 26. janvāris

PĒC LAIMES NAV JĀDZENĀS


Viedais kaķis gulēja uz zāles un gozējās saulē. Te garām aizsteidzās veikls, mazs kaķēns. Viņš skrēja uz riņķi, palēcās un atkal sāka skriet pa apli. 

- Ko tu dari? Kaķis slinki painteresējās.

- Es cenšos noķert asti! - kaķēns bez elpas atbildēja.

- Bet kāpēc? - kaķis iesmējās.

- Man teica, ka aste - ir mana laime. Ja es noķeršu asti, tad noķeršu savu laimi. Tāpēc jau trešo dienu skrienu pēc astes. Bet viņa visu laiku izvairās no manis.

Kaķis pasmaidīja un teica:

- Kad biju jauns, arī man teica, ka mana laime ir manā astē. Daudzas dienas es skrēju aiz astes un mēģināju to satvert. Es neēdu, nedzēru, bet tikai skrēju pēc astes. Es nokritu noguris, piecēlos un atkal mēģināju noķert asti. Kādā brīdī es izmisu. Un vienkārši devos tur, kur acis rādīja. Un vai zini, ko es pēkšņi pamanīju?

- Ko? Kaķēns pārsteigts jautāja.

- Es pamanīju, ka lai kur es dotos, aste man visur seko.

Jums nav jāskrien pēc laimes. Jums ir jāizvēlas savs ceļš, un laime ies jums līdzi.

trešdiena, 2021. gada 20. janvāris

20.01.2021.



Ja Jūs esat iemācījies neapvainoties, tad tas nozīmē, ka esat iemācījies ieskatīties otra sirdī.
Amu Mom

piektdiena, 2021. gada 1. janvāris

12 dienas maģijas

 Mazliet  maģijas ikdienā, noticēt brīnumam un, kas zin? nāk piepildījums!

Ir rituāls, kā dzīvot pirmās 12 dienas janvārī....varbūt pamēģiniet? 

1.diena - janvāris.

Atbild par Tavu imidžu, izpauž tavu personību, individualitāti. Viss, kas saistīts ar Tavu raksturu un spējām.

2.diena - februāris.

Saistīts ar Tavu naudas plūsmu un materiālo labklājību. Tavu pašapziņu.

3.diena - marts.

Formē Tavu apkārtni, piesaista jaunus kontaktus, harmonizē Tavas attiecības ar tuviem cilvēkiem.

4.diena - aprīlis.

Stiprina Tavas ģimenes saites. Piesaista Tev dzimtas spēku. Saistīts ar mājām, īpašumiem.

5.diena - maijs.

Radošais potenciāls un iekšējais bērns. Piesaista prieku un laimi, palīdz radošai realizācijai.

6.diena - jūnijs

Tavas attiecības ar darba kolektīvu, ikdienas darbi. Stiprina veselību.

7.diena - jūlijs

Svarīga attiecību stiprināšanai. Stiprina attiecības ar partneriem kā privātajā jomā, tā biznesā. Piesaista vēlamo partneri.

8.diena - augusts.

Atbrīvo no nevajadzīgā, kas traucē iet uz priekšu un attīstīties. Aktivizē Tavas spēkus, arī seksuālo enerģiju.

9.diena - septembris.

Materializē visu, kas saistīts ar mācībām, ceļojumiem uz ārzemēm. Vairo Tavu gudrību.

10.diena - oktobris.

Tava veiksme visās jomās. Karjera, Piesaista bagātību un atzīšanu.

11.diena - novembris.

Atrod Tev līdzīgi domājošos un draugus, uz kuriem var paļauties. Saites ar sabiedrību, domu grupām. Izpilda slepenās vēlēšanās.

12.diena - decembris.

Spēcina saites ar augstākiem spēkiem, ar Dievu. Dod aizsardzību no negatīvām iedarbībām uz visu gadu.

Lai top!