Māceklis atnāca pie skolotāja:
- Es gribu būt tāds kā tu - gudrs, pozitīvs, mierīgs, un nekad nedusmoties.
- Labi, - teica skolotājs - es tev palīdzēšu. Atnes kartupeļus un caurspīdīgu maisiņu.
Kad māceklis atnesa, skolotājs turpināja:
- Katru reizi, kad Tu uz kādu sadusmojies, apvainojies vai arī izdari ko sliktu, ieliec vienu kartupeli maisiņā. Bet šis maisiņš Tev vienmēr jānēsā līdz.
Māceklis piekrita.
Pēc kāda laika maisiņš tika piepildīts pilns ar kartupeļiem, un to bija grūti nesāt sev līdz. Turklāt kartupeļi sāka bojāties – sāka pūt, pārklājās ar glumu virskārtu, un sāka nelabi ost.
Kad smaka kļuva neizturama, māceklis atkal atnāca pie skolotāja, un skolotājs teica:
- Redzi. Tas pats notiek Tev dvēselē. Kad Tu esi dusmīgs, aizvainots vai aizvaino citus, Tev dvēselē izveidojas akmens. Ar katru jaunu aizvainojumu vai dusmām, Tu pievieno akmeni. Sliktas lietas, aizvainojumi un dusmas pārvēršas par ieradumiem, ieradumi - raksturā, bet raksturs rada netikumus ar “sliktu smaku”. Es Tev devu iespēju vērot šo procesu no ārpuses. Katru reizi, kad Tu aizvainojies, vai, gluži pretēji, apvaino kādu, padomā, vai Tev ir nepieciešams šis akmens.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru