Un paies Laiks..

Foto autors: Elita

Un paies Laiks..
Un Tu sapratīsi, to kas nav apjaušams tagad...
Un ja Tu sadzirdēsi...patiesi dziļi sajutīsi, izzināsi, pazīsi sevi... izpratīsi karmas rakstu, tad Tu zināsi, ka TAD viss notika pareizi...un tad paliks tik viegli...
Un paies laiks un Tu jau spēsi sarunās ar citiem, lasīt starp pateiktā rindiņām...nepateikto...un noklusēt, tur kur divas absolūti dažādu vērtību pasaules satiekas...tur kur nav saprašanās tiltu...tur kur izskaidrojums neko nedos, jo nav jau pat vēlmes sadzirdēt...
Un kaut kad Tu zināsi, ka ne vienmēr vajag izrunāties...it īpaši tad, kad cilvēka darbi runā skaudri skaļu un sāpīgu valodu...
Un tomēr Tu cienīsi tos savā pagātnē, kas izvēlējās runāt, tad kad vārdi neērti un vēsta kaut kā beigas, jo Tu zināsi cik ļoti skaidrība ļauj virzīties tālāk, uz jaunu savas dzīves lapasspusi...un cik ļoti neskaidrība var mocīt minējumos, šaubās un savas vainas meklējumos stundām, dienām, mēnešiem...gadiem...
Tu tad zināsi, ka vari dot skaidrību tiem, ko dziļi cieni, tiem ar ko labi gadi bija, kad bijāt uz viena viļņa...un Tu runāsi...uz likteņa krustcelēm, vai uz tā tilta, kur noticis nepiedodamais, kas turpmāk vienmēr jūs turēs katru savā pusē, jo tomēr tas ir vislabākais cieņpilnākais ko var darīt...
Un Tu zināsi, kur beidzas tavas spējas piedot un kur sākas "paslaucīt zem paklāja"...un Tu skaidri zināsi, ka nav vērts sev melot un dzīvot melos, jo viss tāpat kļūst redzams...agrāk vai vēlāk.
Un ja Tu nāc no sāpīgas bērnības un gadiem Tu baidījies, pēc tam cīnījies...sāpēji...meklēji, transformējies, saprati...atlaidi, dziedinājies, tad zini tas nebūs mūžīgi, ja turpināsi iet... , tad kaut kad Tu ieraudzīsi...sajutīsi, ka ceļš ir brīvs...dziļi ieelposi un sāksi jaunu lapaspusi, kur Tu dosies pavisam citās skaistās un viedās sirds izvēlēs, attiecību kvalitātēs, vieglumā...mīlot, radot, noticot, atklājot un sajūsminoties...
Paies laiks un Tu iemācīsies nereaģēt...un tas nebūs aiz vienaldzības... Tu nereaģēsi uz to ārpasaulē, kam sapratīsi dziļākos iemeslus un cēloņus un zināsi, ka nav vērts piedalīties cīņās ar tiem, kas neapzinās ko dara...ka nav vērts mācīt tos, kas negrib augt, ka nav vērts gaidīt tos, kam Tu neesi dārgs /a, kam vienalga, ka var tevi pazaudēt...
Paies laiks un varbūt Tu apzināsies, kam ļauts ienākt Tavā telpā, dzīvē, enerģijās, jūtās un domās, jo Tu jau zināsi sava miera vērtību...Tu jutīsi katru vibrāciju, kas ceļ vai liek grimt...Tu būsi kā vijole, un Tu jutīsi savas visas stīgas...un zināsi, kā uzskaņot, ko sev dot...tā, lai atkal spētu skanēt skaisti...
Tu turēsi svētu un tīru savu dvēseles templi un nepiesārņosi prātu ar to, ko nevari mainīt un ietekmēt...
Paies laiks un Tu uzzināsi, ka ne vienmēr taisnība ir citiem, ka katram tā ir pašam sava...un ka bieži arī citi kļūdās. Un Tu atpazīsi uzreiz tos, kas nāk pierādīt to, ka Tu neko nesaproti...un tiem taps uzreiz slēgtas tavas durvis...
Un Tev vairs nesāpēs, jo Tu skaidri redzēsi, ka tas ko sauci par nodevību, bija tikai patiesība, kuru sen jau negribēji redzēt...un ka pirmais, ko šajā ilūziju brukšanas stāstā nodevi...nejuti.. neredzēji...ignorēji...īstenībā biji Tu pats...pati...
Un kaut kad Tu redzēsi , cik labi ka aizgāja tie, kas aizgāja, jo tas vienmēr ir par to, ka Tu nekad nebiji vērtība to acīs...un arī par to, ka jaunas iespējas Tevi gaida...iespējas satikt ko atbilstošāku, ja būsi sapratis/usi savas kļūdas...
Un ja Tu meklēsi šo ceļu...kaut kad Tu uzzināsi, ka aizmirst, atlaist ir priekš Tevis labāk, nekā nepiedot un dusmoties, jo tā Tu tieši sev liedz nākotni, neatlaižot to kas bijis...Tu paliec vecajā...
Paies laiks un Tu zināsi, ka paliekošai tavai laimei vajag būt par sevi pašu...atzīt sevi par labu esam...tai vajag šeit un tagad laiku, tā nav par skaistumu, bagātību vai slavu, bet gan par spēju izvēlēties sev atbilstošo... spēju pateikties un priecāties par to, kas ir, laime ir spējā izdzīvot šeit un tagad mirkli pilnībā...nevis kavēties pagātnē vai lidojot nākotnes saoņos...
Paies laiks un ja Tu būsi saticis/usi mīlestību un viedumu sevī, Tu beidzot pratīsi izvēlēties mīlestību pretī, tikai to un neko citu...un tā būs tāda mīlestība, kas tieši Tev atbilst...tāda, kas nenodod, tāda kura dziedina, tāda, kas atklāj arvien jaunus tavus un otra dimensijas un dziļumus...

Autors: Leida Tīlika

#mīlestība #laiks #dziedināšana

Atļauj citiem tevī vilties....

Foto: Elita

Atļauj citiem tevī vilties....
Un tu iegūsi brīvību dzīvot tā, kā tu jūties labi...
Atļauj sev nepatikt citiem. Un tu sapratīsi, kuri cilvēki ir tavi patiesie draugi...
Atļauj sev nepaspēt visu un tu sapratīsi, kas tev patiešām ir svarīgs...
Atļauj sev just dusmas un skumjas un tevi pametīs trauksme...
Atļauj sev strādāt un atpūsties tad, kad jūties nogurusi un tavs ķermenis būs tev pateicīgs...
Atļauj citiem būt tādiem, kādi viņi ir un tu iegūsi enerģiju, kuru tu tērēji, lai kritizētu, labotu citus vai mēģinot viņiem izpatikt...
Atļauj sev dažreiz nevarēt un tu apzināsies cik daudz ir tevī spēka...
Atļauj sev sērot. Tad neizdzīvotais neiekļūs tavā nākotnē, kā sarežģītas emocijas un pārdzīvojumi...
Atļauj sev būt vienkāršai, ne īpašai, ne ideālai, ne produktīvai....vienkārši būt cilvēkam. Un tu atklāsi, cik unikāla tu esi...
Atļauj sev nebūt ideālai mātei, sievai, māsai...Un tu spēsi veidot patiesu tuvību ar savu ģimeni...
Atļauj sev runāt par to, kas tev nepatīk un par to, kas tev patīk. Tā tu atbrīvosi citus no nepieciešamības uzminēt un uzņemties atbildību par tavu noskaņojumu...
Atļauj sev dusmoties un tu pamazām iemācīsies parūpēties par savām robežām...
Atļauj sev būt izmisušai un piedzīvot bezspēcību. Un tu piedzīvosi, kā tevī aug iekšējs atbalsts...
Atļauj sev nebūt produktīvai un tu uzzināsi, ka tava vērtība nav rezultātos...
Atļauj sev nolaisties savās dziļākajās emocionālajās bedrēs, lai no tām pieceltos ar jaunām vērtībām...
Atļauj sev būt...

Autors: Kristine Devi

Mūsu labsajūtai

 

Skaistums, ko Tu Viņā Atmodini.

    Vīrieši, ja jūs ilgojaties būt kopā ar skaistu sievieti, saprotiet šo – skaistums ir enerģija, klātbūtne, atspulgs tam, kā viņa jūtas jūsu pasaulē. Tas nav tikai viņas ārienē, bet veidā, kā viņa mirdz, kā viņa plaukst un atveras jūsu klātbūtnē. Ja jūs vēlaties skaistu sievieti savā dzīvē, jums jābūt vīrietim, kurš audzē un sargā šo skaistumu, kurš ar savu mīlestību rada vidi, kurā viņa var uzplaukt kā zieds, ko silda rīta saule.

    Sievietes skaistums ir dziļi saistīts ar to, kā viņa tiek mīlēta. Viņa staro, kad jūtas droša, redzēta un lolota. Viņa izstaro citu gaismu, ja ir kopā ar vīrieti, kurš viņu patiesi novērtē, kurš klausās ne tikai ar ausīm, bet ar sirdi, kurš viņas klātbūtni uzskata nevis par pašsaprotamu, bet par dāvanu. Ja vēlies skaistu sievieti sev blakus, tad nevis pieprasi viņas skaistumu, bet gan izveido vidi, kurā tas var uzplaukt.

    Tas prasa ko vairāk par pievilcību – tas prasa dziļumu. Tas nozīmē būt klātesošam, atvērtam viņas emocijām, spējīgam uzklausīt un dot drošības sajūtu. Sieviete staro tad, kad viņai nav jālūdz uzmanība vai maigums. Viņa kļūst vēl skaistāka, kad zina, ka viņas sirds ir drošās rokās. Ja viņa jūtas atstumta, kritizēta vai nenovērtēta, viņas skaistums neizzudīs, bet tas apslēpsies aiz bruņām, kuras viņai nācies uzlikt, lai sargātu savu dvēseli.

    Sievietes mirdzums ir cieši saistīts arī ar to, cik ļoti viņa var atpūsties savā sievišķībā. Kad viņa jūtas pasargāta, kad viņa var dziļi ievilkt elpu un atslābt, kad viņai nav vienai jānes visa pasaule uz saviem pleciem, viņas skaistums plūst dabiski. Bet ja viņa pastāvīgi ir saspringta, ja viņai jāsargā sava sirds vai jāpierāda sava vērtība, viņas starojums aizēnosies no noguruma. Viņai nevajag vīrieti bez kļūdām – viņai vajag brīvību būt maigai, uzticēties un ļaut savai sirdij vadīt.

    Tava vadība attiecībās ir tā, kas to padara iespējamu. Vīrietis, kurš ir stiprs, emocionāli nobriedis un uzticams, rada telpu, kurā sieviete var mierīgi atvērties un mirdzēt savā dabiskajā skaistumā. Viņa nemeklē ideālu vīrieti – viņa meklē vīrieti, kurš ir patiess, kurš ir gatavs augt, kurš ir uzticīgs un saprotošs.

    Romantikai ir daudz lielāka nozīme, nekā vīrieši bieži saprot. Mazie žesti – rokas turēšana, skatīšanās acīs, uzmanība pret sīkumiem, kas viņai svarīgi – tie ir tie, kas atmodina skaistuma enerģiju viņā. Viņa kļūst apburoša, kad jūtas mīlēta, kad zina, ka viņa ir vienīgā, pēc kuras tu ilgojies. Tava mīlestība, tava uzticība un klātbūtne – tās ir lietas, kas liek viņai justies kā dievietei.

    Bet skaistums nav tikai emocionāls – tas ir arī garīgs. Sieviete, kas tiek godāta savas dvēseles dziļuma dēļ, kas tiek mīlēta ne tikai sava ārējā veidola dēļ, bet arī savas būtības dēļ, izstaro gaismu, ko nevar nepamanīt. Kad viņa zina, ka viņa nav tikai iekārota, bet patiesi apbrīnota, viņas skaistums iegūst mirdzumu, kuru neviens cits nevar atdarināt.

    Un tomēr, pirms vēlējies skaistu sievieti savā dzīvē, jautā sev – vai tu audz savu skaistumu? Sieviete nevar pilnībā uzplaukt attiecībās ar vīrieti, kurš pats nav audzis, kuram nav skaidra mērķa, kurš nav stiprs pats sevī. Jo vairāk tu attīsties, jo dabiskāk viņas skaistums atklāsies tev līdzās. Vīrietis, kurš ir apjucis, emocionāli nepieejams vai stagnējis, nespēj iedvesmot sievietes dvēseles starojumu.

    Ja vēlies būt kopā ar patiesi skaistu sievieti, tev pašam jākļūst par patiesi skaistu vīrieti. Ne tikai ārēji, bet arī savā raksturā, savos nodomos, savā mīlestībā. Skaistums piesaista skaistumu. Sieviete, kura sevi augstu vērtē, tiek piesaistīta vīrietim, kurš liek viņai justies drošai, īpašai un dziļi lolotai.

    Tāpēc pirms vēlējies būt ar sievieti, kura mirdz skaistumā, kļūsti par vīrieti, kurš šo skaistumu atmodina. Radi dzīvi, kurā viņa var uzziedēt, un viņa tev atklās tādu skaistumu, ko neviens cits neredzēs.

    Un reiz atmodināts, šis skaistums paliks ar tevi uz mūžu.

Autors: Uģis Kuģis

Fokuss uz LABO

Fokuss uz LABO
Mums visiem ir ieradums gaidīt “ierasto”. Gadu gaitā esam iemācījušies atcerēties sliktās lietas un sagaidīt sliktās, lai jau iepriekš būtu tām gatavi. Pat mūsu smadzeņu sinaptiskās saites ir pielāgotas šim nolūkam.
Taču šobrīd atrodamies tādā vēsturiskā brīdī, kad no tā, uz ko vēršam savu uzmanību, ir atkarīgs tas, ko mēs iegūsim. Tāpēc ir tik svarīgi pieradināt sevi vērst uzmanību uz LABO un būt gatavam pieņemt LABO!
Protams, to nevar iemācīties uzreiz. Tas prasa koncentrētu uzmanību un pat gribasspēku. Taču, tici man, tas sevi attaisno.
Šodien vēlos tev iedot sava veida secīgu algoritmu, kas palīdzēs virzīties uz priekšu.
Pirmais, kas ļauj fokusēties uz labāko notikumu gaitu un tos īstenot ir DZĪVES LIKUMU ZINĀŠANA: kur uzmanība – tur enerģija.
Savā apziņā pētot kaut ko nepatīkamu, mēs neapzināti to barojam.
Ja tu to zini, ja esi jau vairākkārtīgi savā pieredzē pārliecinājies, ka, tiklīdz nedaudz uzlabo savu garastāvokli, nevēlamā realitāte nekavējoties attālinās, tad tev nav jāstrīdas ar sevi un nekas savam prātam nav jāpierāda.
Prāts var turpināt purpināt, tā ir viņa dabiskā īpašība – gaidīt slikto. Taču tagad mēs jau saprotam to, ka, ja sekosim prātam, tad radīsim sev daudz dažādas nepatikšanas.
Tāpēc pieklusinām prāta balsi, fokusējamies uz labo un ar to pašu pārrakstām ierastās sinaptiskās saites uz jaunām.
Otrais: RESURSA komplekta zelta rezerve.
Katram no mums jābūt savam skaidri definētam ikdienas rituālu kompleksam sava resursa uzturēšanai.
Savos kursos es piedāvāju noteiktu ikdienas darbību kompleksu, kas palīdz rūpēties par to, lai saikne PRĀTS-DVĒSELE-ĶERMENIS spētu sagaidīt šo dienu jebkurā tās izpausmē.
Ļoti svarīgi ir jau no paša rīta uzskaņoties jaunai dienai. Neskaitāmas reizes esmu rakstījusi un stāstījusi par to, kā pareizi uzsākt dienu, kā iestatīt pareizu ritmu un virzienu. Atliek vien darīt.
Trešais ļoti svarīgais moments ir PRASME PATEIKTIES.
Vienmēr savā uzmanības centrā turi to, par ko esi pateicīgs. Tāpēc, ka tad, kad esam pateicīgi, mēs atrodamies ciešā kontaktā ar savu Dvēseli.
Spēja PATEIKTIES PAR TO, KAS IR šobrīd, lieliski darbojas. Tajā brīdī, kad mūsu dzīvi skar kaut kādas “nepatikšanas”, tikai mēs paši varam izvēlēties: vai fokusēties uz nepatikšanām; vai arī uz to, ka to atrisinot, mēs varēsim atgriezties pie tās nodarbes, kas mums ir svarīga un interesanta.
Ceturtais: mirklī, kad ar tevi notiek kaut kas “slikts”, ir ļoti svarīgi sev pateikt: “Tas ir labākais no iespējamā”.
Tādā veidā tu maksimāli novirzi savu uzmanību uz labvēlīgāko notikumu attīstību.
Mums kursā bija kās brīnumains piemērs. Meitene nokrita pa kāpnēm un satraumēja locītavu… Bet viņa jau krītot sev pateica: “Tas ir labākais no iespējamā”
Tieši tā arī ir: ja mēs jau esam “satraumējušies”, tātad destruktīvās enerģijas, kas pacelušās lai dziedinātos, ir ļoti spēcīgas, un vienalga būtu sevi izpaudušas. Un labi, ka tā ir tikai trauma.
Rezultatā šī meitene pat pabrīnījās par to, ka sāpes nemaz nebija tik nepanesamas un viņa pati spēja ar savu auto aizbraukt līdz ārstam un tad izrādījās, ka tas ir tikai sasitums un trīs dienu laikā viss jau bija pārgajis. Tas tā notiek, ja mums ir pareizā attieksme pret situāciju, tad arī ķermenis pareizi reaģē.
Pāris vārdus vēlos pateikt par to, kā uztvert citu cilvēku nelaimes.
Vienkārši tās ignorēt un norobežoties no sliktā nav risinājums. Jo kāpēc mēs ignorējam? Dēļ bailēm par to, ka tas varētu ienākt arī mūsu dzīvē.
Taču, ievērojot tās, mums jāiemācās pareizi tās uztvert. Ja cita cilvēka dzīvē notiekošo tu uztver kā nelaimi, tu ar šo savu emociju piesien sevi šai situācijai un atver vārtus līdzīgām situācijām savā dzīvē.
Daudz vērtīgāk gan šim nelaimē nokļuvušajam cilvēkam, gan tev pašam, būs atcerēties, ka nekas nav nejauši un, lai cik arī smagi būtu notikumi, tas ir labākais no iespējamā. Tāpēc labāk ar ticību cilvēkam piedomā par to, ka viņš ar to tiks galā. Un, protams, ja tev ir tāds impulss un tu vari palīdzēt ar savām darbībām, tad palīdzi.
Nākamais ļoti svarīgais punkts ir ATBRĪVOT SEVI NO VISĀM PRETENZIJĀM PRET SEVI.
Neatkarīgi no tā, kādas emocijas mūsos parādās, reaģējot uz nepatīkamiem notikumiem, neatkarīgi no tā, kā mēs uzvedāmies situācijā, mums ir tiesības to piedzīvot.
Pirms kaut ko mainīt uz labu, ar pateicību ir jāpieņem: jā, es esmu tāda. Jā, es esmu tikpat skaista, cik briesmīga. Kad tu to spēj viegli, tev daudz vienkāršāk būs novērst savu uzmanību no turbulentajiem apstākļiem ap tevi.
Un pēdējais moments, kas personīgi man ļoti palīdz, kad pārņēmušas kādas īpaši destruktīvas emocijas. Tā ir DOMA par to, ka NO MANA EMOCIONĀLĀ STĀVOKĻA IR ATKARĪGS KOLEKTĪVAIS LAUKS. Tas nav tikai par mani, tas ir par katru no mums.
Šobrīd, kad matrica brūk, atklājas visas agrāk apspiestās emocijas un sajūtas: cilvēki ļoti emocionāli reaģē un nespēj savas emocijas kontrolēt. Un šajā situācijā ļoti pazeminās viņu personīgā intuīcija (dvēseles balss), viņi nespēj sev palīdzēt un tāpēc arī saprātīgi uzvesties.
Un tieši tāpēc arvien lielāka nozīme ir kopējam apziņas laukam. Visi mēs, kuri jau spējam sevi līdzsvarot, esam atbildīgi ne tikai par sevi, bet arī par pasauli sev apkārt. No mūsu mierīguma būs un ir atkarīga to cilvēku pašsajūta, kuri ap mums un mums blakus, mūsu pilsētā, reģionā, valstī, zemē un pat kosmosā. Atliek vien atcerēties par tauriņa spārnu vēziena efektu.
Šī atbildības apzināšanās par savām domām kolektīvajā laukā ļoti palīdz uzelpot un izmantojot noderīgās prakses līdzsvaroties.
Ir iestājies jauns gads un ir lieliski, ja esam izvēlējušies noturēt savu uzmanību uz to, kas labs, tā palīdzot šim labajam izplatīties mūsu dzīvēs.
Es vēlos tev novēlēt būt vienmēr gatavam negaidītus dzīves pavērsienus uztvert kā piedzīvojumu kā ceļojumu nevis pārbaudījumu.
Kā kuģi nosauksi, tā tas peldēs.
Laimīgu Jauno gadu​​​​​​​
Svetlana Dobrovoļska
Foto: Ungur Tandogan
Tulkoja: Ginta Filia SolisLABO