Foto - Elita
Viss notiek uz labu
Šajā laikā ir būtiski neieciklēties. Iespējas nevar atnākt, ja ir ieciklēšanās uz kādu vai kaut ko, tad tiek nogriezts ne tikai šis vēlamais, bet arī daudzas citas iespējas. Tiem, kuri veiksmīgi šo principu ir izpratuši, jau vairākkārtīgi ir bijusi apziņa, ka viss notiek uz labu, visam savs laiks laikā. Iespējas atnāk visneiedomājamākos veidos, tādos, ko racionālais prāts nebūtu izfunktierējis. Vispār, lai cik absurdi tas nešķistu, šim laikam, ir ļoti viegli plūst cauri un līdzi. Atliek tikai paļauties uz iekšējo impulsu un ticību, un pārējais viss iegriezīs īsto ceļu.
Patiesi ir pienācis laiks, kad par 100% var teikt, ka, ja kādai situācijai ir bremze, pretestība, tad ir 3 scenāriji – nav laiks laikā, tu ej pret savas Dvēseles impulsu norādēm vai arī tavs navigators (prāta vadītais) tevi ved pa apvedceļiem (tā vietā, lai no Rīgas aizbrauktu pa taisno uz Liepāju, Tu vispirms brauc uz Rēzekni, tad Alūksni un beigās vēl atrodies Ventspilī). Šis arī ir būtiskākais rādītājs šim laikam – vai tavā ceļā ir nozīmīgi sķēršļi vai arī iecerētais raiti un rāmi rit. Grūtākais šajā visā ir atpazīt, kas ir šķērslis (prāta vadītais koncepts būtiski atšķiras no sirdsbalss norādēm) un kā rezultātā šis šķērslis ir radies.
Karma ir šeit un tagad. Ja tu ko dari tikai savtīgu nolūku vadīts, ar “man, man” principu un apzināti sāpini otru, tad nebrīnies par tūlītēju bumeranga efektu. Vispār šis ir ļoti efektīvs veids, kā beidzot likt mums sākt domāt un veidot izpratni. Ja iepriekš pastāvēja uzskats, ka tev šajā dzīvē ir jāatbild par to, kas ar tevi notiks turpmākās dzīves vai arī jāizjūt iepriekšējās dzīvēs sastrādātā karma, tad vairāk vai mazāk uz lielāko daļu cilvēku tas neiedarbojās, jo tas bija kaut kad un būtu kaut kad. Ar domu – man vēl ir laiks kaut ko palabot, tad jau redzēs kā būs un nevar visu novelt uz karmu utt. Tomēr tagad, kad tu dabū tūlītēju “spērienu”, tev ātrāk top skaidrs. Un tā arī ir ar patiesu nolūku “labajiem darbiņiem”. Palīdzot otram, šai planētai tu uzreiz sajūti, kā tiek palīdzēts tev pašam. Bet ar vienu būtisku noteikumu – ja šī palīdzība nav savtīga. Ir pagājis tas laiks, kad varēja kādu vainot par savām neveiksmēm. Vispār šobrīd vārds ”vainot” ir devies atpūtā kopā ar mīlestību un vēl citiem vārdiem. Tas, kas šobrīd daudziem ir vajadzīgs, ir mīļums, sajūta, ka neesi viens.
Viss notiek uz labu. Šobrīd tādā grūtāk izprotamā veidā, bet Visums zina, ko dara. Mums atliek tikai sadzirdēt.
Neej atpakaļ vai atpakaļgaitā. Dažkārt (ļoti retos gadījumos, kuri būs arvien mazāk un mazāk) ir nepieciešams ieslēgt atpakaļgaitas pārnesumu, bet tu nevari ar šo pārnesumu braukt garas distances. Atpakaļgaitas režīms nav dzinējs uz priekšu. Tas var būt kā instruments, lai kaut kā izgrozītos no kādas situācijas, kā mirkļa skatiens atpakaļ, lai tiktu uz priekšu vai nedaudz piestātu. Tāpat kā braucot ar automašīnu. Ja tu izbrauktu uz Rīga-Sigulda šosejas un dotos mērķa virzienā atpakaļgaitā. Kā tu domā, kāds būtu rezultāts? Vari jau vainot, ka citi braucēji nemāk braukt, valdība uzlikusi zīmes ne tajā virzienā, navigācija rāda ne to virzienu. Bet varbūt beidzot laiks apstāties, apgriezt mašīnu otrādāk un ar skaidru redzējumu doties uz priekšu.
Viss notiek uz labu.
Ļaujies Dvēseles impulsiem, neapslāpē tos un ceļš kļūs skaidrāks.
Viss notiek uz labu.
Indu Puri
Foto: Elita
