Pasaulē nav haosa, izņemot to, ko rada prāts. To radījis tavs “es”, tādā nozīmē, ka šī haosa centrā atrodas koncepcija par sevi kā lietu, kas atdalīta no citām lietām. Patiesībā tu neesi lieta un neesi atdalīts. Tu esi bezgalīgs potenciāls, neizsīkstoša iespēja. Tu esi, tādēļ ir iespējams viss. Visums vienkārši ir tavas neierobežotās pārveidošanās spējas daļēja izpausme. ~Nisargadatta Maharadž~
Katrs cilvēks veido savu personīgo pasaules attēlu; apkārtnes realitāti un notikumus viņš vērtē saistībā ar viņa apziņā un zemapziņā ievietoto programmu kopumu, ko nosaka viņa iepriekšējā pieredze. Raksta turpinājumā tiks piedāvāta stabila pozitīvā emocionālā fona* radīšanas prakse un vingrinājums, ko sauc par Budas smaidu. Pirmajās reizēs to būtu vēlams darīt klusākā vietā, lai neviens netraucētu.
Pilnībā atslābinām seju, iztēlojoties, ka sejas muskuļi pielīst ar smagumu un siltumu. Zaudējuši saspringumu, tie it kā slīgst lejup slinkā un patīkamā apātijā. Tad uzmanību pilnībā pievēršam lūpu kaktiņiem. Jūtam tikai lūpu kaktiņus. Iztēlojamies, ka lūpas pastiepjas smaidam (tas notiek tikai iztēlē) un pavelk mutes kaktiņus uz ārpusi. Izveidojam ļoti vieglu, gandrīz nemanāmu smaidu. Iztēlojoties, kā lūpas izstiepjas vieglā smaidā, sejas muskuļi tiks piespiesti veikt spontānu darbu un sejā uzradīsies izteiksme, ko dēvē par “prieka vēsmas pūsmiņu”.
Prieka sajūta un fiziskā piepūle, kas nepieciešama smaida radīšanai, ir savā starpā reflektoriski saistītas. Kad cilvēks piedzīvo pozitīvas emocijas, viņš smaida. Un notiek arī otrādi. Ja cilvēks ir atbrīvots un pilnībā koncentrējies uz lūpu kaktiņu kustībām, kas raksturīgas smaida radīšanai, tad automātiski uz miera un atslābuma fona radīsies klusa, mierīga prieka sajūta. “Prieka vēsmas pūsmiņa” ir sejas izteiksme, kad dzimstošais smaids tomēr neuzrodas, bet mīmika ir izdarījusi savu darbu un ar refleksiem izsaukusi vieglu svētlaimes un iekšēja miera sajūtu.
Relaksācijas un iekšēja miera stāvoklis ir iesācējiem ļoti svarīgs, jo dzimstošā prieka sajūta ir tik smalka, ka gadījumā, ja izpildes laikā jūs būsiet stipri norūpējies, satraukts vai no jauna pārdzīvosiet sajūtas, kas saistās ar neseniem dzīves notikumiem, jūs vienkārši nespēsiet no kopējā trokšņainā emocionālā fona atšķirt “līdzsvara punktu” – miera un klusā prieka sajūtu. Šis vingrinājums nodēvēts par “Budas smaidu” tādēļ, ka pie pareizas izpildes seja izskatās kā budisma aizsācējam; tai jābūt mierīgai, atslābinātai, bez emocijām: lūpas mazliet, mazliet pavilktas vieglā, gandrīz nemanāmā smaidā.
Kad esat izsaukuši nepieciešamo emocionālo stāvokli, pacentieties to labi atcerēties. Nākotnē, kad jums nāksies darboties apstākļos, kur kaut kas novērš uzmanību vai esat satraukts, jūs varēsiet to izsaukt, ne tikai atslābinot sejas muskuļus un iztēlojoties lūpu pavilkšanu smaidam, bet arī atceroties un detalizēti reproducējot savu stāvokli un sajūtas brīdī, kad vingrinājuma izpilde izdevās īpaši labi.
Centieties izpildīt šo vingrinājumu pēc iespējas biežāk – vismaz vienu reizi dienā līdz laikam, kamēr “Budas smaida” stāvoklis jums kļūs ierasts un jūs varēsiet viegli un ātri to izsaukt praktiski jebkuros apstākļos, protams, izņemot spēcīga stresa gadījumus.
Ja kaut kādu iemeslu dēļ neder Buda, saucam palīgā Leonardo da Vinči Monu Lizu. Ir veikta gleznas digitālā analīze ar mērķi noskaidrot sejas emocijas. Rezultātā tika secināts, ka Monas Lizas smaidā ir 83% prieka. Atceramies šo smaidu… un ar iztēles palīdzību tam ļaujam iegult mutes kaktiņos.
* Stabils pozitīvais emocionālais fons – tas ir līdzsvara punkts. Katram cilvēkam šis punkts ir ar citu emocionālo nokrāsu. Kādam normāls stāvoklis ir miers un savāktība, kāds cits ir vienaldzīgs, vēl kāds – mazliet nospiests un bēdīgs. Iekšējā smaida praksi lieto un piedāvā cilvēki, kuri izvēlas būt klusa un mierīga prieka stāvoklī.
Nobeigumā vēlreiz atgriezīsimies pie sākuma citāta autora – viņš iesaka jebkurā izdevīgā mirklī praktizēt divu vārdu atcerēšanos: ES ESMU. Izsaucu sejā vieglu smaidu, sagaidu klusā prieka izjūtu un atceros: ES ESMU.
Materiāls no https://stari2013.wordpress.com
