Kādas acis skatās uz Tevi?

Šajā laikā, kad jānēsā ikdienā maskas, ir dota iespēja ieskatīties acīs! Ieskaties....

Ir ļoti svarīgi - kādas acis skatās uz Tevi ... Tavā dzīves telpā - kādas acis skatās uz Tevi?

Nosodošas? Gaidošas? Neuzticīgas? Nicinošas? Nemierīgas? Vienaldzīgas? Viltīgas? Apvainojušās? Skumjas? Priecīgas? Mīlošas?

Tas ir labākais tests, lai saprastu, kas Tev ir blakus un kas esi Tu viņiem...

Un vēl šī ir iespēja saprast - kas sāp Tevī un pajautāt sev - kāpēc tieši šādas acis raugās uz mani?

Un ar kādām acīm skaties Tu uz tiem, kas ir blakus? Esi pievērsis uzmanību? Pamēģini ...

Pat tad, ja kaut kas noiet greizi, kad kāds ir kaut ko sačakarējis un Tu esi dusmīgs vai noraizējies, vai Tavas acis ir piepildītas ar mīlestību?

Jo tas arī ir jūsu iekšējā stāvokļa rādītājs ...

Vārdi var slēpt patieso nozīmi, bet acis nē. Un tas attiecas ne tikai uz vienreizēju atgadījumu, bet iet runa par to, cik daudz Tava telpa ir piepildīta ar mīlestību?

Un tikai Tavos spēkos ir piepildīties, piepildīt un mīlēt ...

Atrasts i-netā

Tulkojums mans.

Zini, ar ko, manuprāt, viss sākas.. tā ilgi gaidītā..dažreiz pārāk ilgotā...gadiem Dievam un Visumam izlūgtā vai ..jau neticības miglā ietītā LAIMĪBA? 

Ar to mirkli, kad Tu apsēdies un pats sev paziņo: es novēlu sev laimīgai/laimīgam būt! 

Es ticu sev un savam spēkam. 

Es ticu, ka ir sapņi, kuriem ir jāpiepildās un ir sapņi, kuri man kalpos kā virzītājspēks uz pavisam ko citu, ceļā padarot mani par spēcīgāku un izturīgāku personību. Tāpēc es sevi vairāk neielieku savu sapņu gūstā un nepieprasu no Visuma garantijas to piepildei.

Es novēlu Tev-sev mīlestību pieņemt. Viegli. Jo reizēm es esmu iemesls kāda cita laimībai. Tas silda otra sirdi un manu arī. Pieņemot un pasakoties, es palīdzu otram mīlestībā būt.

Un laime ir būt par sevi pašu ar.

Es novēlu sev prast pieņemt uzmanību, rūpes un mīlestības pilnās acis, kuras skatīsies manā virzienā. Apskāvienus. Ziedus. Visa veida uzmanību, kura iepriecinās dāvinātāju.

Es vairāk nekautrējos pieņemt, jo..es zinu, ka tas ir Visums, kurš pauž uzmanību uz mani caur citu cilvēku rokām, acīm, darbiem, vārdiem, notikumiem.. 

Es novēlu sev atslābt ..vismaz par tik, par cik tas atņem ticību un liek atkāpties no daudzām iecerēm. 

Es novēlu sev nejaukt savas patiesās uzvaras ar vēlmi pašapliecināties citu priekšā. 

Es novēlu sev nepārmestu savu ātrumu pa dzīvi ejot un iet tik ātri, kā man pašam/pašai patīk. 

Es novēlu sev vērot un klausīties Visuma sūtītas zīmēs, lai tām sekojot ticību sev, saviem saviem sapņiem un lēmumiem vairotu.

Es novēlu sev pamanīt un redzēt skaisto. Tā nezaudējot kopējo bildi, bet enerģiju atdodot vairāk pozitīvām lietām, kā brīnīties un sūkstīties par netaisnību pasaulē.

Es novēlu sev pārtraukt dzīvot upura lomā un lepoties ar prasmi uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, nebaidoties no citu cilvēku atšķirīgo priekšstatu par to, kā man būtu pareizāk. 

Es novēlu sev dzīvot priecājoties par savu būšanu un nejust kaunu no sevis apzināšanos. Izjust pateicību un katru rītu pateikties par laimi - būt piedzīvojumā uz zemes.

Es novēlu sev just..un ar vien izjustāk, skaidrāk, pilnīgāk.

Es novēlu sev kļūt par vislabāko draugu, - mīlot, cienot un respektējot savas vajadzības.

Vienmēr saudzēt un izturēties mīļi, lepoties, apbrīnot, likt vienmēr piecelties no kritieniem un iedvesmot nepadoties. Iepriecināt. Uzslavēt. 

Būt tādam draugam, kuram pasakos par šo dzīvelīgo dzirksti sevī..

Es sev novēlu sākt ceļojumu kopā ar sevi, ne ārpus sevis.

Lai turpmāk mans ceļojums nav sagadîšanās atbalss, bet es esmu stūrmanis un reizē tas, kurš atvērts Visuma pārsteigumiem ..

Es vairāk negaidu. Es apstājos. Es tikko pieņemu drosmīgu lēmumu - es novēlu sev laimi negaidīt, par to necīnīties un neizlūgt. Es izlēmu caur sevi laimi radīt...

Om Shanti