Sēdēdamas ap apaļo galdu, dvēseles izvēlējās nākamo savu mācību. Te piecēlās drosmīga un spēcīga dvēsele:
"Šoreiz es eju uz Zemes, lai iemācītos piedot." Kas man palīdzēs šajā?
Dvēseles ar līdzjūtību un pat mazliet nobijušās sāka runāt:
- Šī ir viena no grūtākajām mācībām.. Tu nevarēsi ar to tikt galā vienas dzīves laikā. Tu tik ļoti cietīsi.. Mums tik ļoti Tevis žēl. Bet Tu vari tikt galā. Mēs palīdzēsim.
Viena dvēsele teica:
"Es esmu gatava būt kopā ar Tevi uz Zemes un Tev palīdzēt. Es kļūšu par Tavu vīru. Mūsu ģimenes dzīvē daudzas problēmas būs manas vainas dēļ, bet Tu mācīsies man piedot."
Otra dvēsele nopūtās:
"Es varu kļūt par vienu no Taviem vecākiem, nodrošināt Tevi ar grūtu bērnību, pēc tam jaukties Tavā dzīvē un traucēt Tavās lietās, bet Tu mācīsies man piedot."
Trešā dvēsele sacīja:
"Bet es kļūšu par vienu no Taviem priekšniekiem, un es bieži pret Tevi izturēšos netaisnīgi un augstprātīgi, lai Tu varētu mācīties piedošanu."
Vēl vairākas dvēseles vienojās tikties ar viņu dažādos laikos, lai nostiprinātu mācību. Un tā katra dvēsele izvēlējās savu mācību, viņas izdomāja savstarpēji saistītu dzīves plānu, kurā viņas māca viena otrai, un pēc tam nolaidās, lai iemiesotos uz Zemes.
💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕
Bet tāda ir dvēseles apmācības īpatnība, ka dzimšanas brīdī atmiņa tiek attīrīta. Un tikai dažas aizdomājas par to, ka nejaušības nav nejaušas, bet ikviens cilvēks mūsu dzīvē parādās tieši tad, kad mums visvairāk nepieciešama mācība, ko viņš nes līdz.
