12. DIENA - /12.mēnesis/
Leģenda: Bija rīts, kad Dievs nostājās pretī saviem divpadsmit bērniem un katrā no tiem ielika cilvēciskās dzīves sēklu, cilvēka dzīvi un raksturu, kas viņam būs visu mūžu. Viens pēc otra bērni nostājās Dieva priekšā, lai saņemtu savu dāvanu. Dievs uzsvēra, ka savas spējas katram bērnam ir jāatklāj paša spēkiem, viņš tikai pamudinās.
Jums, Zivis, Dodu pašu grūtāko uzdevumu no visiem. Es lieku jums savākt visas pasaules skumjas un nogādāt tās man. Sāpes, kuras jūs jutīsiet ir daļa no manis un mana uzdevuma, kas tiek dots tieši jums. Jums ir jādod cilvēkiem grūtības, lai viņi saņemtu spēkus un tiktu tam pāri. Es apveltu jūs ar īpašu dāvanu – saprast mani. Jūs būsiet vienīgais, kas spēs mani izprast kā neviens. …. Un Zivis nostājās vietā.
Viss cikls apgājies....nu laiks pasēdēt mierā....nekur neskriet un netraukties. Un redzēsi, Tavi eņģeļi arī paklausīgi sasēduši Tev līdzās....pat parkā uz soliņa. Diena, kad jāatrod laiks pabūt pašam ar sevi. Saprast un sadzirdēt sevi. Piemērots laiks, lai nodarbotos ar žēlsirdību, palīdzētu kādam, kam tas ir vajadzīgs. Ja kāds šajā dienā lūdz palīdzību, nevajag viņam atteikt. Ja nespēj palīdzēt, tad kaut vai nežēlot labu vārdu, gudru padomu, sirsnīgu smaidu un patiesu mīļumu.
