Foto: Elita
Lielākā daļa cilvēku vēl joprojām netic vārdam psihosomātika. Tas šķiet kaut kas svešs, nesaprotams un dažkārt pat dīvains – “Ko tad es tādu esmu izdarījis, ka tagad man ir kāda kaite?” Vieglāk ir aiziet pie ārsta, saņemt kādu tabletīti un uz brīdi justies labāk. Un dažkārt tas arī nostrādā — ne tāpēc, ka zāles būtu brīnumainas, bet tāpēc, ka cilvēks neapzināti ir atrisinājis kādu savu iekšēju konfliktu, un ķermenis to vairs nesignalizē.
Taču tikpat bieži problēmas paliek vai pat pastiprinās. Dažkārt tās pāraug nopietnās slimībās, kuras vairs nav tik viegli ārstējamas. Kāpēc? Jo nav dziedināts pats cēlonis — doma, emocija, pieredze vai pārdzīvojums, kas “iestrēdzis” cilvēkā un ilgstoši nospiež viņa psiholoģisko un fizisko stāvokli.
Psihosomātika nozīmē prāta un ķermeņa savstarpējo saistību. Mūsu domas, emocijas un dzīves pieredze ietekmē mūsu fizisko veselību — to šodien atzīst pat mūsdienu medicīna. Ķermenis runā tad, kad dvēsele ilgi ir klusējusi.
Ķermeņa signāli un to iespējamie psihosomātiskie cēloņi
Šeit daži vienkārši piemēri, kā ķermenis caur slimībām un simptomiem mums cenšas ko pateikt:
Acs / redze: Ja pasliktinās redze, tas bieži vien simbolizē vēlmi neredzēt kaut ko savā dzīvē. Iespējams, realitāte šķiet pārāk sāpīga vai neērta, tāpēc zemapziņa izvēlas to “miglot”.
Auss / dzirde: Problēmas ar dzirdi var nozīmēt nevēlēšanos klausīties — vai nu citus, vai savu iekšējo balsi. Tās var būt skaļas kritikas, strīdu vai pat paša noliegtu domu sekas.
Kakls: Iekaisis kakls, aizsmakums vai pat vienkāršs kairinājums bieži vien rodas, kad netiek izrunātas svarīgas lietas. Vārdi tiek norīti, jūtas apspiestas, līdz tie izpaužas kā fiziska sāpe vai saspringums.
Deguns: Ja bieži ir aizlikts deguns vai iesnas, tas var liecināt par apspiestu raudāšanu, nespēju “sagremot” smaržas un sajūtas no apkārtējās vides. Deguns simbolizē instinktu un spēju “saost” situācijas.
Kuņģis / gremošana: Ja kuņģis bieži “savērpjas” vai ir problēmas ar gremošanu, tas var būt saistīts ar nespēju pieņemt kādu dzīves notikumu vai “sagremot” emocionāli smagu pieredzi.
Mugura: Spriedze plecos simbolizē pārslodzi — “nes pārāk smagu nastu”. Muguras lejasdaļas sāpes var būt saistītas ar bailēm par finansiālo drošību vai atbalsta trūkumu dzīvē.
Sirds: Sirdsdarbības traucējumi bieži vien liecina par apspiestām emocijām, mīlestības trūkumu vai sāpēm, kas saistītas ar tuvību un pieķeršanos.
Āda: Izsitumi, nieze vai iekaisumi simbolizē iekšēju kairinājumu, konfliktsituācijas ar apkārtējiem vai paša noraidītu “sevis daļu”, kas cenšas tikt pamanīta.
Galvassāpes, migrēnas: Pārslodze, kontroles nepieciešamība, perfekcionisms. Iekšējā pretruna starp prātu un jūtām. Nespēja atlaist domas vai pieņemt atšķirīgu viedokli.
Reibonis: Nestabilitāte dzīvē, bailes no nākotnes vai pārmaiņām, sajūta, ka zūd kontrole.
Kakls un vairogdziedzerisVairogdziedzera problēmas: Emociju apspiešana, sajūta, ka nespēj izteikt sevi. Zems pašvērtējums, dzīvošana “pēc citu prāta”.
Kakla spazmas, “kamols kaklā”: Nepateikti vārdi, nespēja izteikt sāpes vai patiesību.
Plecu saspringums: Nespēja “nomest nastu”, pārāk liela atbildība par citiem.
Roku problēmas: Bailes dot vai saņemt. Saites ar radošumu un spēju paust savu gribu pasaulē.
Aizdusa, astma: Ierobežotas iespējas brīvi dzīvot vai elpot “pilnu krūti”. Bieži bērniem, kuri izjūt emocionālu spriedzi ģimenē. Pieaugušajiem – spēcīgas bailes, apspiestas jūtas.
Krūšu sāpes (sievietēm): Emocionālas sāpes saistībā ar mīlestību, mātišķumu vai partnerattiecībām. Nespēja dot vai saņemt siltumu.
Sirds un asinsrites sistēma
Hipertensija (augsts asinsspiediens): Iekšējā spriedze, uzkrātas dusmas, pastāvīga gatavība “karot”.
Sirds problēmas: Mīlestības trūkums, sāpes par zaudējumiem, aizvainojums. Emocionāls noslēgtums vai pārāk liela jūtu apspiešana.
Kuņģis, zarnas, gremošana
Kuņģa čūla: Paškritika, sajūta, ka esi “ne pietiekami labs”, kā arī dusmas, ko nevar paust.
Aizcietējumi: Nevēlēšanās atlaist pagātni, pieķeršanās vecām emocijām, bailes no zaudējuma.
Caureja: Stresa situācijas, bailes, vēlme no kaut kā ātri tikt vaļā. Iekšēja panika.
Aknas un žultspūslis
Aknu problēmas: Dusmas, aizvainojums, nespēja “pārstrādāt” dzīves netaisnības. Dzīvesprieka trūkums.
Žultsakmeņi: Ilgstošs rūgtums, aizvainojums, bieži “norīts” un neizpausts.
Nieres un urīnceļi
Nieru problēmas: Attiecību bailes, pazemojuma sajūta, pāridarījums. Bieži cilvēkiem, kuri jūtas emocionāli ievainojami vai noraidīti.
Cistīts (urīnpūšļa iekaisums): Apspiestas dusmas, īpaši attiecībā pret partneri vai apkārtējo vidi.
Dzimumorgāni
Sieviešu veselība (dzemde, olnīcas): Radošuma apspiešana, sievišķības noraidīšana, grūtības ar pieņemšanu. Trauma vai emocionāla sāpe saistībā ar attiecībām.
Vīriešu veselība (prostatas problēmas): Bailes zaudēt spēku, vīrišķību vai ietekmi. Konflikts starp emocijām un pienākumiem.
Kājas un pēdas
Kāju sāpes: Bailes virzīties uz priekšu, šaubas par nākotni, atturēšanās no lēmumiem.
Ceļi: Lepnums, spītība, nespēja pielāgoties. Ceļi simbolizē pazemību un elastību.
Pēdas: Dzīves pamats. Problēmas var signalizēt par neticību sev, bailēm no dzīves virziena.
Āda
Dermatīts, ekzēma, izsitumi: Iekšēja agresija, bailes parādīt īsto sevi. Konflikts starp vēlmi būt redzamam un vēlmi paslēpties.
Psoriāze: Stipri apspiestas emocijas, vēlme “noārdīt” veco ādu, kļūt par ko citu.
Secinājums
Psihosomātika nav maģija — tā ir ķermeņa inteliģence. Kad mēs ilgstoši apspiežam savas jūtas, domas un vajadzības, ķermenis sāk runāt to vietā. Ārstēt tikai ķermeni, nenonākot līdz emocionālajam cēlonim, bieži nozīmē risināt sekas, nevis problēmas sakni.
Kad mēs sākam uzdot jautājumu: "Ko man mans ķermenis grib pateikt?", mēs speram pirmo soli uz patiesu dziedināšanu.
Dziedināšanās sākas ar apzināšanos.
Lai izārstētu ķermeni, ir svarīgi sadzirdēt to, ko tas mums vēlas pateikt. Katrs simptoms ir kā ceļa zīme, nevis sods. Tā vietā, lai cīnītos ar ķermeni, mums jāsāk ar sarunu — ar sevi. Kādas domas es domāju? Ko es jūtu, bet neizsaku? Kur es sev meloju? Kas mani iekšēji grauž?
Psihosomātika nav “vainas uzgrūšana sev”. Tā ir iespēja beidzot sevi sadzirdēt. Iespēja dziedināt ne tikai slimību, bet arī tās cēloni — domu, pārdzīvojumu, ieradumu vai iekšēju konfliktu.
/Inese Isa Lapiņa/
