Fokuss uz LABO
Mums visiem ir ieradums gaidīt “ierasto”. Gadu gaitā esam iemācījušies atcerēties sliktās lietas un sagaidīt sliktās, lai jau iepriekš būtu tām gatavi. Pat mūsu smadzeņu sinaptiskās saites ir pielāgotas šim nolūkam.
Taču šobrīd atrodamies tādā vēsturiskā brīdī, kad no tā, uz ko vēršam savu uzmanību, ir atkarīgs tas, ko mēs iegūsim. Tāpēc ir tik svarīgi pieradināt sevi vērst uzmanību uz LABO un būt gatavam pieņemt LABO!
Protams, to nevar iemācīties uzreiz. Tas prasa koncentrētu uzmanību un pat gribasspēku. Taču, tici man, tas sevi attaisno.
Šodien vēlos tev iedot sava veida secīgu algoritmu, kas palīdzēs virzīties uz priekšu.
Pirmais, kas ļauj fokusēties uz labāko notikumu gaitu un tos īstenot ir DZĪVES LIKUMU ZINĀŠANA: kur uzmanība – tur enerģija.
Savā apziņā pētot kaut ko nepatīkamu, mēs neapzināti to barojam.
Ja tu to zini, ja esi jau vairākkārtīgi savā pieredzē pārliecinājies, ka, tiklīdz nedaudz uzlabo savu garastāvokli, nevēlamā realitāte nekavējoties attālinās, tad tev nav jāstrīdas ar sevi un nekas savam prātam nav jāpierāda.
Prāts var turpināt purpināt, tā ir viņa dabiskā īpašība – gaidīt slikto. Taču tagad mēs jau saprotam to, ka, ja sekosim prātam, tad radīsim sev daudz dažādas nepatikšanas.
Tāpēc pieklusinām prāta balsi, fokusējamies uz labo un ar to pašu pārrakstām ierastās sinaptiskās saites uz jaunām.
Otrais: RESURSA komplekta zelta rezerve.
Katram no mums jābūt savam skaidri definētam ikdienas rituālu kompleksam sava resursa uzturēšanai.
Savos kursos es piedāvāju noteiktu ikdienas darbību kompleksu, kas palīdz rūpēties par to, lai saikne PRĀTS-DVĒSELE-ĶERMENIS spētu sagaidīt šo dienu jebkurā tās izpausmē.
Ļoti svarīgi ir jau no paša rīta uzskaņoties jaunai dienai. Neskaitāmas reizes esmu rakstījusi un stāstījusi par to, kā pareizi uzsākt dienu, kā iestatīt pareizu ritmu un virzienu. Atliek vien darīt.
Trešais ļoti svarīgais moments ir PRASME PATEIKTIES.
Vienmēr savā uzmanības centrā turi to, par ko esi pateicīgs. Tāpēc, ka tad, kad esam pateicīgi, mēs atrodamies ciešā kontaktā ar savu Dvēseli.
Spēja PATEIKTIES PAR TO, KAS IR šobrīd, lieliski darbojas. Tajā brīdī, kad mūsu dzīvi skar kaut kādas “nepatikšanas”, tikai mēs paši varam izvēlēties: vai fokusēties uz nepatikšanām; vai arī uz to, ka to atrisinot, mēs varēsim atgriezties pie tās nodarbes, kas mums ir svarīga un interesanta.
Ceturtais: mirklī, kad ar tevi notiek kaut kas “slikts”, ir ļoti svarīgi sev pateikt: “Tas ir labākais no iespējamā”.
Tādā veidā tu maksimāli novirzi savu uzmanību uz labvēlīgāko notikumu attīstību.
Mums kursā bija kās brīnumains piemērs. Meitene nokrita pa kāpnēm un satraumēja locītavu… Bet viņa jau krītot sev pateica: “Tas ir labākais no iespējamā”
Tieši tā arī ir: ja mēs jau esam “satraumējušies”, tātad destruktīvās enerģijas, kas pacelušās lai dziedinātos, ir ļoti spēcīgas, un vienalga būtu sevi izpaudušas. Un labi, ka tā ir tikai trauma.
Rezultatā šī meitene pat pabrīnījās par to, ka sāpes nemaz nebija tik nepanesamas un viņa pati spēja ar savu auto aizbraukt līdz ārstam un tad izrādījās, ka tas ir tikai sasitums un trīs dienu laikā viss jau bija pārgajis. Tas tā notiek, ja mums ir pareizā attieksme pret situāciju, tad arī ķermenis pareizi reaģē.
Pāris vārdus vēlos pateikt par to, kā uztvert citu cilvēku nelaimes.
Vienkārši tās ignorēt un norobežoties no sliktā nav risinājums. Jo kāpēc mēs ignorējam? Dēļ bailēm par to, ka tas varētu ienākt arī mūsu dzīvē.
Taču, ievērojot tās, mums jāiemācās pareizi tās uztvert. Ja cita cilvēka dzīvē notiekošo tu uztver kā nelaimi, tu ar šo savu emociju piesien sevi šai situācijai un atver vārtus līdzīgām situācijām savā dzīvē.
Daudz vērtīgāk gan šim nelaimē nokļuvušajam cilvēkam, gan tev pašam, būs atcerēties, ka nekas nav nejauši un, lai cik arī smagi būtu notikumi, tas ir labākais no iespējamā. Tāpēc labāk ar ticību cilvēkam piedomā par to, ka viņš ar to tiks galā. Un, protams, ja tev ir tāds impulss un tu vari palīdzēt ar savām darbībām, tad palīdzi.
Nākamais ļoti svarīgais punkts ir ATBRĪVOT SEVI NO VISĀM PRETENZIJĀM PRET SEVI.
Neatkarīgi no tā, kādas emocijas mūsos parādās, reaģējot uz nepatīkamiem notikumiem, neatkarīgi no tā, kā mēs uzvedāmies situācijā, mums ir tiesības to piedzīvot.
Pirms kaut ko mainīt uz labu, ar pateicību ir jāpieņem: jā, es esmu tāda. Jā, es esmu tikpat skaista, cik briesmīga. Kad tu to spēj viegli, tev daudz vienkāršāk būs novērst savu uzmanību no turbulentajiem apstākļiem ap tevi.
Un pēdējais moments, kas personīgi man ļoti palīdz, kad pārņēmušas kādas īpaši destruktīvas emocijas. Tā ir DOMA par to, ka NO MANA EMOCIONĀLĀ STĀVOKĻA IR ATKARĪGS KOLEKTĪVAIS LAUKS. Tas nav tikai par mani, tas ir par katru no mums.
Šobrīd, kad matrica brūk, atklājas visas agrāk apspiestās emocijas un sajūtas: cilvēki ļoti emocionāli reaģē un nespēj savas emocijas kontrolēt. Un šajā situācijā ļoti pazeminās viņu personīgā intuīcija (dvēseles balss), viņi nespēj sev palīdzēt un tāpēc arī saprātīgi uzvesties.
Un tieši tāpēc arvien lielāka nozīme ir kopējam apziņas laukam. Visi mēs, kuri jau spējam sevi līdzsvarot, esam atbildīgi ne tikai par sevi, bet arī par pasauli sev apkārt. No mūsu mierīguma būs un ir atkarīga to cilvēku pašsajūta, kuri ap mums un mums blakus, mūsu pilsētā, reģionā, valstī, zemē un pat kosmosā. Atliek vien atcerēties par tauriņa spārnu vēziena efektu.
Šī atbildības apzināšanās par savām domām kolektīvajā laukā ļoti palīdz uzelpot un izmantojot noderīgās prakses līdzsvaroties.
Ir iestājies jauns gads un ir lieliski, ja esam izvēlējušies noturēt savu uzmanību uz to, kas labs, tā palīdzot šim labajam izplatīties mūsu dzīvēs.
Es vēlos tev novēlēt būt vienmēr gatavam negaidītus dzīves pavērsienus uztvert kā piedzīvojumu kā ceļojumu nevis pārbaudījumu.
Kā kuģi nosauksi, tā tas peldēs.
Laimīgu Jauno gadu
Svetlana Dobrovoļska
Foto: Ungur Tandogan
Tulkoja: Ginta Filia SolisLABO
