Foto - Elita
Miers katram asociējas ar ko savu, ar ko citu. Kādam miers, - tas ir pilns vēders, kādam, - kad kabatā pietiekoši naudas, kādam tie ir veseli bērnu, citam tas ir labs darbs, kurš nodrošina drošu nākotni, vēl kādam tās ir siltas un mīļas attiecības, dzīvi vecāki, kādam miers tas ir jauns ielūgums uz pasākumu, - es esmu atzīts, citam iespēja aiziet pie zobārsta…
Jā, pajautā cilvēkam, “kas viņam ir miers” un viņš tev neapzināti atklās to, kas viņu visvairāk šobrīd satrauc. Jo par mieru mēs dēvējam pretējo stāvokli savam nemieram, kurā atrodamies.
Bet kas tad īsti ir tas dziļais iekšējais miers? Kā tas jūtas cilvēkā un realizējas dzīvē.
Iekšējais miers, - tas ir harmonijas un līdzsvara stāvoklis cilvēka iekšienē.
Tas ne vienmēr nozīmē konflikta vai grūtību neeksistēšanu. Tā ir dziļa līdzsvara un miera sajūta, kas paliek netraucēta, neskatoties uz ārējiem apstākļiem.
Par mieru cilvēkā var runāt, kad viņš spēj saglabāt nesatricināmu iekšēju rāmumu dzīves izaicinājumu priekšā.
Indikācijas, ka cilvēks ir sasniedzis iekšējo mieru:
1. Miers haosa vidū.
Mieru apguvusi persona saglabā ārēju un iekšēju mieru, pacietību un nosvērtību pat sarežģītās vai ārēja haosa situācijās. Viņs nav viegli aizkaitināms vai izsitams no līdzsvara caur apkārt notiekošais. Viņa iekšējais miers ir caurvīts tik ļoti, ka ārējās aktivitātes no tā nespēj cilvēku atvienot.
Dzīve nav iespējama bez pastāvīgām izmaiņām, taču var apgūt mierpilnu attieksmi uz izmaiņām.
2. Pieņemšana.
Mieru sevī sasniedzis cilvēks pieņem lietas tādas, kādas tās ir, nepieķeroties un nekontrolējot to, kas ir ārpus viņu kontroles. Viņš skaidri saprot un pieņem, ka dzīvē ir gan prieki, gan skumjas, gan veiksmes, gan neveiksmes. Dzīve nav linerāra. Dzīve ir paredzēta, lai cilvēka Dvēsele spētu iet pieredzes paplašinājumā. Taču sasniedzot iekšēju mieru, nav nepieciešamas dziļas ciešanas, lai Dvēsele mācītos un augtu.
3. Līdzjūtīga attieksme.
Iekšēji saskaņojoes cilvēks izrāda laipnību un sapratni pret citiem un arī pauž iejūtību un labvēlību pats uz sevi. Viņš ir nekritisks, laipns, atvērts, atzīstot visu būtņu savstarpējo saikni.
4. Dziļa apzināšanās.
Iekšēji nosvērtam un mieru ieguvuvis cilvēks dzīvo nevis caur pastāvīgu kontroli un saspringumu, bet caur skaidru apzināšanos. Savu domu, sajūtu, emociju, rīcību skaidru apzināšanos.
Viņos ir uzmanība attiecībā uz pašreizējo brīdi, uz esošo. Šie cilvēki nedzīvo pārmērīgās pagātnes vai nākotnes apcerēs, ilgās, pašpārmetumos, gaidās. Viņi Svētī katru esošo šo mirkli.
5. Apmierinātība.
Iekšēji piepildīts un harmonijā ar sevi nonācis cilvēks izjūt dziļu pateicību un apmierinātību ar visu to, kas viņam tuek dots, ko viņš ir varējis sasniegt, piedzīvot, gūt, baudīt, sajust.
Tas nebūt nenozīmē, ka šim cilvēkam iztrūkst velmju, vērtību un tiecības. Nē, taču šis cilvēks savu laimi vai dzīves jēgu nesaista ar ārējiem sasniegumiem, ar nopirktajiem īpašumiem, sasniegto statusu vai populāriem draugiem ap sevi. Viņa cilvēkvērtība guļ dziļi iekš apzināšanās - es esmu..
6. Harmoniskas attiecības.
Apzināts cilvēks dabīgi un viegli veido harmoniskas attiecības ar cilvēkiem. Viņā nav ne pretestības, nedz bailes, nedz mazvērtība. Nav nekā jānosargā, nav neviens jāuzveic, jàpārspēj, nav ar ne vienu jāsacenšas vai jāizpelnās. Iekšējais miers ietekmē mijiedarbību ar citiem cilvēkiem ļoti skaistā veidā. Viņšnes mieru sevī un sēj to apkārtējos.
7. Izlēmība.
Viņiem ir spēks saskarties ar grūtībām un atgūt iekšēju ticību savām sajūtām, pārliecībām. Viņa spēks atrodas viņā pašā.
Kādreiz ir nepieciešams laiks, lai rastu atbildi un risinājumu, taču tas neliedz iekšēji cilvēkam palikt dziļi saskaņotam un pārliecībā, - visam ir nozīme, viss notiek ar dziļu jēgu. Ka viss mums kaut ko māca, ļauj kļūt spēcīgākiem un augt Garā.
Miers katrā jūtas citādāk, taču ir tāds iekšējs stāvoklis, kurš nav apšaubāms un sajaucams ar ko citu, kā tikai absolūtu uzticības, pieņemšanas un dziļas pateicības sajūtu. Tas arī ir, manuprāt, cilvēka miers.
Cilvēki mieru meklē visdažādākos veidos. Meklē Dievnamā, meklē attiecībās, meklē atkarībās, meklē aizņemtībā, meklē realizētībā un aizmirstībā, meklē ballītēs un skaistās drēbēs, meklē draugos, rados, meklē iespējās, kuras var gūt dzīvē. Bet jāmeklē būtu pretējā virzienā..sevī.
Ļoti daudz cilvēki sapņo par ārējo sasniegumu iespējām cerot tā tikt pie iekšēja miera. Nereti tā ir tieši attālināšanās no sevis.
Iekšējs miers ir nesaistīts ar labumiem, ar iegūstamo, ar nopērkamo.
Iekšējs miers ir par prasmi dzīvot uzticībā Visumam, katra mirkļa apzinātībā, pieņemšanas un pateicības stāvoklī. Tas kopumā veido iekšējo nesatricināmo mieru.
Nereti cilvēki meklē mieru neapzinoties, ka daudz svētīgāk ir atrast savas trauksmes, savu baiļu un sava pastāvīgā saspringuma iemeslus.
Lai kā cilvēka ego to nealktu, - BET…nav iespējams uz Zemes sasniegt stabilitāti un pastāvīgu drošības sajūtu. Jo Dzīvi nav iespējams nofiksēt vienā punktā. Tikko Dvēsele vienā vietā izaug, tā prasa iet nākošā izaugsmē.
Mieru var iemantot tikai iekšēji.
Lai miers ir ar Tevi.. 
Kristīne Om Shanti
Avots:https://www.facebook.com/OmShantiOaze
