Dziļas mīlestības būtība

Leģendārais dzenbudisma skolotājs Thiķ Ņat Haņs par to, ka mīlēt, pirmkārt, nozīmē saprast otru cilvēku.

1. Ja ūdens krūzē izšķīdināsiet sauju sāls, tādu ūdeni nebūs iespējams dzert. Taču, ja iebērsiet šo sāli upē, tad no tās joprojām varēs ņemt ūdeni ēdiena gatavošanai, mazgāties un dzert. Upe ir neizmērojama, tai ir spēja pieņemt, aptvert un transformēt. Ja sirds ir maza, tad spēja saprast un būt līdzcietīgam ir ierobežota, un mēs ciešam. Mēs nevaram pieņemt citu nepilnības un pieprasām, lai viņi mainās. Bet tad, kad mūsu sirdis kļūst lielākas, tās pašas lietas vairs nerada ciešanas. Mums ir daudz sapratnes un līdzjūtības, un mēs esam gatavi savus apskāvienus atvērt arī citiem. Mēs pieņemam viņus tādus, kādi viņi ir, un tad viņiem parādās iespēja mainīties.

2. Patiesi dziļās attiecībās izzūd robeža starp jums un otru cilvēku. Viņš - tas esat jūs, bet jūs - tas ir viņš. Jūsu ciešanas ir viņa ciešanas. Kad jūs apzināties savas ciešanas, jūs palīdzat mīļotajam cilvēkam ciest mazāk. Ciešanas un laime jums vairs nešķiet kaut kas tāds, kas attiecas tikai uz vienu no jums. Tas, kas notiek ar mīļoto cilvēku, notiek arī ar jums. Patiesā mīlestībā nav nodalīšanas vai diskriminācijas. Viņa laime - tā ir jūsu laime. Jūsu ciešanas - tās ir viņa ciešanas. Jūs vairs nevarat teikt: "Tā ir Tava problēma".

3. Dziļas mīlestības būtība ir spējā piedāvāt mīlestību. Jūs varat kļūt par gaismas staru otram cilvēkam. Nav iespējams kādam piedāvāt laimi, kamēr pats to neizjūtat. Tādēļ uzceliet sevī ērtu namu, pieņemot sevi un mācoties mīlēt un dziedināt sevi. Praktizējiet apzinātību, lai varētu radīt laimes un prieka mirkļus, ar ko sevi uzlādēt. Tad jums būs, ko piedāvāt otram cilvēkam. Barojot un kopjot mūsu pašu laimi, mēs kopjam savu spēju mīlēt. Lūk, kādēļ mīlēt nozīmē apgūt savas laimes uzturēšanas mākslu. Ja jums ir pietiekoši daudz sapratnes un mīlestības, tad katra minūte, lai ko jūs dienas gaitā darītu - gatavojat brokastis, vadāt automašīnu, laistāt dārzu vai nodarbojaties ar jebko citu dienas laikā, - var kļūt par prieka mirkli. Saprast otra ciešanas - tā ir labākā dāvana, ko varat uzdāvināt citam cilvēkam. Sapratne - tas ir vēl viens vārds, kā saukt mīlestību. Ja jūs nespējat saprast, tad jūs nespējat mīlēt.

4. Bieži vien mēs iemīlamies ne jau tādēļ, ka patiesi mīlam un saprotam mūsu kaisles objektu, bet tādēļ, lai novērstu uzmanību no savām ciešanām - nepatikšanām, nepatīkamām emocijām. Kad mēs mācāmies mīlēt un saprast sevi un būt patiesi līdzcietīgi pret sevi, tad mēs spējam patiesi mīlēt un saprast otru cilvēku. Mīlēt, neapzinoties, kā mēs mīlam, nozīmē ievainot mīļoto cilvēku. Lai zinātu, kā mīlēt, mums ir jāsaprot otrs cilvēks. Lai saprastu, nepieciešams klausīties. Ja jūs mīlat, jums jābūt spējīgam atvieglot mīļotā cilvēka ciešanas. Tā ir māksla. Ja jūs nesaprotat viņa ciešanu saknes, tad jūs nespējat palīdzēt, tāpat kā ārsts nevar izārstēt jūsu slimību, ja nezina tās iemeslus. Lai sniegtu atvieglojumu, jums ir nepieciešams saprast mīļotā cilvēka ciešanu iemeslu. Jo vairāk jūs saprotat, jo vairāk jūs mīlat; jo vairāk jūs mīlat, jo vairāk jūs saprotat. Tās ir vienas realitātes divas puses. Spēja saprast un spēja mīlēt pēc būtības ir viens un tas pats.

5. Bieži vien teikdami: "Es tevi mīlu", mēs liekam uzsvaru uz "Es", kurš mīl, neaizdomājoties par pašu mīlestību, ko piedāvājam, - cik dziļa tā ir. Tas tādēļ, ka atrodamies sava ego gūstā. Mēs uzskatām, ka esam atdalīti no visa, bet pasaulē neeksistē kaut kas tāds kā atsevišķs "Es". Zieda sastāvā ir tādi ne-zieda elementi, kā hlorofils, saules gaisma un ūdens. To visu noņemot nost, no zieda nekas nepaliks pāri. Zieds nevar pastāvēt pats par sevi. Zieds var pastāvēt tikai kopā ar tiem - "kopābūt" jeb būt savstarpēji saistītiem. Tāpat arī cilvēks. Mēs nevaram eksistēt atsevišķi – paši par sevi. Mēs varam dzīvot tikai savstarpēji saistīti. Es sastāvu no tādiem ne-saviem elementiem kā zeme, saule, vecāki un senči. Ja jūs attiecībās spējat ieraudzīt savstarpējo saikni starp jums un mīļoto cilvēku, tad jūs jūtat, ka viņa ciešanas ir jūsu ciešanas, bet jūsu laime - viņa laime. Ar tādu mīlestības redzējumu jūs runājat un rīkojaties citādāk. Tas var atvieglot daudzas ciešanas.

Avots:  Thich Nhat Hanh «How To Love».

* tulkoja Kristīna Zacesta speciāli priekš 

* Korektore: Liene Lāce
@Gara vasara

Tuvu attiecību jēga ir tajā, LAI TU PALIEC TU PATS

Dažreiz notiek tā, ka kāds cilvēks pēkšņi atvieglo mūsu dvēseles sāpes un nedaudz mīkstina mūsu rētas. Piemēram, sāk par mums ļoti rūpēties. Jeb redz un pieņem mūs tā, kā vecāki to nekad nav darījuši. Jeb arī sniedz tādu tuvības pakāpi, kāda mums ir nepieciešama.


Dažreiz kāds cits sniedz mums to, kas mums ļoti vajadzīgs, un, ko mēs paši sev nespējam sniegt.

Lūk, tad notiek tā, ka attiecības ar šo cilvēku kļūst supervērtīgas. Dažreiz tas tiek uztverts kā mīlestība vai kā liela pieķeršanās. Dažreiz - kā spēcīga draudzība vai atkarība.

Bet bieži vien tad, kad ir supervērtīgas attiecības, mēs pārstājam justies brīvi šajās attiecībās. Mēs sākam orientēties uz otru cilvēku un darīt visu, lai "nesabojātu" vai "saglabātu" kontaktu..

Metaforiski runājot - it kā kāds būtu turējis roku uz jūsu rētas, kas, pateicoties tam, tik ļoti nesāp un neasiņo.

Tādā gadījumā mēs orientētos nevis uz to, kur mēs vēlamies virzīties, bet uz to, kā izvairīties no šķiršanās ar šīm palīdzīgajām rokām. Mēs nekustīgi stāvam, lai tikai nejustu sāpes. Pielāgojamies un sākam kļūt atkarīgi.

Bieži supervērtīgās attiecībās mēs patiešām sākam piespēlēt otram cilvēkam, un zaudējam izvēles brīvību, jo tas mūs var novest pie sāpēm.
Ja mēs palieksimies uz savu vēlmju pusi, tad pastāv risks, ka vērtīgais cilvēks nevēlēsies mums sekot, un tad mēs atkal paliksim vieni ar savām problēmām, rētām, skumjām un sāpi. Un mēs sākam domāt, lai tikai nepasakām ko lieku. Lai tikai neaizvainojam, nesarūgtinām un nesatraucam. Lai tikai nesadusmojam. Un tajā mirklī mēs strauji zaudējam SPONTANITĀTI, DZĪVĪGUMU un BRĪVĪBU. Un, protams, pievelkam to, no kā tik ļoti baidāmies.

Arī mūsu partneris jūt aizturētas emocijas, jo mēs tās aizturam. Viņš zaudē interesi, jo mūsos nav radošuma. Viņš zaudē brīvības izjūtu, jo mēs negribot viņu kontrolējam.
Un tas var novest pie šķiršanās, no kuras mēs tik ļoti baidāmies.

Vēl daudz sāpīgākas tādēļ, ka kaut kur dvēseles dziļumos mēs to gaidījām. Un kopā ar šķiršanās sāpēm, lai arī cik dīvaini tas nebūtu, nāk arī atvieglojums.

Atvieglojums no tā, ka vairs NEVAJAG IZLIKTIES, un atkal vari būt tu pats. Un atkal savā brīvībā mēs esam gatavi satikt kādu, kuram blakus, šķiršanās baiļu ietekmē, riskējam pazaudēt savu radošo pamatu. Daudziem tā mēdz gadīties.

Taču patiesā tuvu attiecību sūtība nav tajā, lai atrastu kādu, ar kuru kopā nav tik sāpīgi dzīvot, un sastingtu blakus.
Pieaugšanas process ir saistīts ar to, lai SADZIEDĒTU SAVAS RĒTAS un iemācītos rūpēties par sevi patstāvīgi.
Lai satiktu cilvēku kā personību, nevis kā mums ērtu īpašību komplektu.

Palikt tam, kas esi, - tāda ir tuvu attiecību jēga, - pat, ja tas nestu sev līdzi dvēseles sāpes.
Būt ievainojamiem esot blakus tuviem cilvēkiem pat, ja mēs nezinām, kā viņi uz to reaģēs. Spert soli savā ceļā pat tad, ja neesam pārliecināti, ka otrs cilvēks mums pievienosies.

Ar katru nākamo dienu censties būt mazliet PATIESĀKAM, nevis ĒRTĀKAM.

Jēga ir tajā, lai attiecībās brīvības pakāpes attīstītu, nevis ierobežotu.
Un šajā situācijā ir liels risks, ka būs sāpīgi un vientuļi. Taču ir liela varbūtība, ka notiks patiesa mīlestība un tuvība. Kad bez visādiem mēģinājumiem un spriedzes no jūsu puses, cilvēks vēlēsies iet kopā ar jums. Notiks kaut kas, ko jūs nebūsiet gaidījis, prognozējis un nokontrolējis.
Starp cilvēkiem notiks patiesa mīlestība un satikšanās.
Kad otrs cilvēks nebūs neaizvietojams un supervērtīgs, bet būs vienkārši mīlēts un vērtīgs. Nevis vienīgais visā pasaulē, bet gan tāds, kuru jūs noteikti izvēlaties katru dienu.

Tad jūs varat būt pārliecināts, ka otrs cilvēks ir ar jums kopā nevis tādēļ, ka jūs viņu kontrolējat, bet gan tādēļ, ka viņš pats to vēlas katru dienu.

Vai tā nav patiesa kopīga laime?


Avots: Aglaja Datešidze, http://sobiratelzvezd.ru/
Tulkoja Kristīna Zacesta
Korektore: Vineta Kurgāne
@Gara vasara

Kā pietuvoties savai iekšējai Saulei

Saules simboliskā nozīme mūsu dzīvesziņā ir daudzpakāpju. Gan kosmoloģiskā gan mitoloģiskā, gan citās. Paskatos Saulītē kā savā māmiņā… Tā ir beznosacījumu mīlestības, radīšanas simbols. Viss šajā Saules pasaulē ir viņas dāsnuma pieliets, neprasot, negaidot neko, pieņemoši, apņemoši sasildot. Varētu teikt – viss šeit tiek mīlestībā radīts. Katra būtne, katra radība (no mazākās daļiņas līdz galaktikai) top no sākotnējā enerģijas avota sevī, kas liek būt, izpausties, augt.

Visu radīšanu apraksta Austraskoks ar Sauli centrā. Tas ir arī stāsts par veselumu visā. Sakrālajā ģeometrijā tas ir toroīds. Cilvēka realitātē tā ir garīgā sirds – mirdzošs kodols, dvēseles spēks. Tas ir miera, radošo spēju, pašizpausmes un sevis apzināšanās avots. Ja cilvēks ir kontaktā ar savu būtību, tad bieži par viņu saka – gaišs, starojošs cilvēks, stipra dvēsele. Ja kāds ir noslēdzies no patiesā sevis, šis starojums apdziest, cilvēks satumst. Vairs nesaņemot pats savu radošo enerģiju, viņš to meklē ārpusē, gaidot no citiem, lai kāds sasilda, pažēlo, rūpējas, samīļo. Skumji gaida vai pieprasa to. Tad cilvēks dzīvo ar sajūtu, ka prieks, mīlestība un iedvesma ir kaut kā jānopelna, pieaug atkarība no ārējiem apstākļiem.

Jo mazāk cilvēks ir saskaņā ar sevi, jo svarīgāks kļūst citu novērtējums, atzinība, cieņa, imidžs un iekšējo apdzisumu pamazām nākas kompensēt ar citu cilvēku devumu un mākslīgu spožumu. Parādās sajūta, ka neeju savu ceļu, nedzīvoju savu dzīvi, ka paša darbībām nav nekādas jēgas. Rodas jautājums – kāds ir manas dzīves uzdevums, ir sajūta, ka esmu apmaldījies un nesaprotu, kur meklēt padomu. Pēc padoma vēršas pie citiem, jo aizgājis no sava iekšējā padomdevēja.

Tad pienāk brīdis, kad cilvēks saprot – ir jāatgriežas tur, no kurienes ir izstarojis. Tas ir likumsakarīgs attīstības ceļš. Būt savā starā, tā ir māksla, kura katram jāmācās no jauna – kā būt pašam, lai neaizaug šī taciņa no ārējās pasaules izpausmes uz iekšējo. Bērni piedzimst šajā stāvoklī, taču to neapzinās. Mums tas ir jāatklāj otrreiz – apzināti.

Pavēršoties atkal sevī, pietuvojoties Avotam, kur satiekas viss, sajūtam saplūstošu vienotību. Tā ir Saule kā veselums, kurā spēlējas gars un matērija. Saule gāja spēlēties ar to jūras ūdentiņu… Cilvēks, kurš attālinājies no sava veseluma, jūt, ka kaut kā trūkst, un sāk manipulēt ar apkārtni, lai trūkumu kompensētu. Ja cilvēks ir apzinājies savu pilnību, tad jūt, ka viņam visa ir gana, nevienam neko nevajag prasīt, nevajag vērtēt un iespaidot.

Šāds cilvēks ir radošs un oriģināls. Katrs notikums ir īpašs un dzīvi padara spilgtāku, negaidītāku. Ja cilvēks apzinās sevi, viņam nav vēlmes manipulēt ar citiem un citi nespēj manipulēt ar viņu – nevar piespiest rīkoties pret savu sirdi.


Ieteikums ikdienai – kā pietuvoties savai iekšējai Saulei:

Nosauksim to par metodi „Man patīk”! Ievies to savā ikdienā kā sportu – arvien vairāk atrodot un vērojot pateicībā, dabiskā priekā to, kas patīk. Ieraugot un atlaižot, nepieķeroties nekam. Tā var izvērsties kā lavīna, kas atver apziņu.

Katru reizi, kad parādās pretenzija vai nepieņemšana attiecībā uz to, kas apkārt notiek, jāsaprot, jāatceras, ka tā ir kā sarkanā lampiņa, kas liek pavērties atpakaļ sevī.

Dziļākā būtībā mēs prasām no pasaules to, ko īstenībā mums tai būtu jādod! Tāpēc katru reizi, jūtot nepatiku, esot kritiskiem pret dzīvi, mums ir iespēja iziet no vienpusīgas, savtīgas uztveres, tiecoties ieraudzīt notiekošo plašā kopumā, kur viss līdzsvarojas saskaņā.

Šādā veidā varam pārfokusēties uz saviem iekšējiem resursiem, savu spēku, kas ir lielāks par to prāta daļiņu, kur sanācis iestrēgt nepieņemšanā. Tad paveras iespēja ieraudzīt un izšķīdināt problēmu savā sirds gaismā.

Ja gribi iziet ārpus saviem ierobežojumiem, tad iespējas ir divas. Vieglākā un grūtākā. Ja spējam saslēgties ar saviem dvēseles resursiem, tad varam atklāt pietiekami daudz gaismas, lai spētu pārkausēt sāpes, bailes. Ja nē, tad atliek grūtais ceļš – pagriezties godīgi pret tām, izdzīvot un iziet cauri.

Mēģinājumi aizbēgt ir tikai plāksteri un ilūzijas! Neviens mūs neatbrīvos no sarežģītām situācijām, bet uzdevums ir tajās nepazaudēt sevi. Tāpēc gribot, negribot ir jānoiet ceļš, ko sauc par piedošanu un mīlestību.


***


no žurnāla TAKA 2017.g arhīva, autors: Jānis Vītols, holodinamikas pasniedzējs

Avots: baltataka.lv

Pienācis pārmaiņu laiks

Zīmes: 6 mācība

Pastāvīgi cīnies ar savu galveno ienaidnieku 

Kad jūs pakāpeniski sākat virzīties pareizajā virzienā, zināt, kurš būs jūsu pats galvenais ienaidnieks? JŪS PAŠI. Jūsu iekšējā balss periodiski čukstēs: kāpēc tas tev ir nepieciešams? Tu esi tik noguris šodien, atliekam uz rītdienu? Tev ir slikts garastāvoklis, galva pilna ar problēmām, paskaties labāk TV, Tu taču esi pelnījis vismaz pusstundu atpūtas. 

Šeit ir jāsaka sev - STOP. Atceries: te tagad runā parastais SLINKUMS. Noklusiniet savu iekšējo balsi, saņemieties un turpiniet nodarboties ar noderīgām lietām. Vismaz pie sevis atkārtojiet pāris vārdus, kurus nesen iemācījies svešvalodā. 

Vienmēr saprotiet: ja jūs neko nedarīsit, lai sasniegtu savu mērķi – neviens cits to jūsu vietā nedarīs. Rezultāts ir atkarīgs tikai no jūsu apņemšanās turpināt iet uz priekšu. 

Aizmirsti, cik vecs tu esi, kāds ir tavs sociālais stāvoklis, ienākumu līmenis un citas muļķības. Es nerakstīšu, cik daudz pasaulē ir veiksmes stāsti par cilvēkiem, kuri sākumā bija bezpajumtnieki, vai kuri bija vecāki par 60 gadiem. Vienkārši domājat ar galvu, kā atrisināt šo vai citu problēmu.

Autors: Настя Рейн

Avots: thejizn.com

Tulkoja: Elita

Pienācis pārmaiņu laiks

Zīmes: 5 mācība

Sagatavojaties daudz mācīties

Un kurš solīja, ka tas būs viegli? Kurš apsolīja, ka ceļā uz mērķa sasniegšanu jūs nesitīsiet kājas līdz asinīm, nesakodīsiet zobus, lai izlauztos uz priekšu? Lai kaut ko panāktu, jums pastāvīgi jāpilnveidojas. Nepārtraukti jāmācās. Banāli, bet tā tas ir.

Vai jūs sapņojat ceļot? Sāciet apgūt valodas. Vismaz piecus vārdus dienā. Bet regulāri. Vēlaties kļūt par prezidentu? Sāciet lasīt profesionālo literatūru par partiju sistēmu, ekonomiku, mācīties likumus, pierakstīties uz oratora kursiem, atrodiet partiju, kas jūs interesē, un kļūstat par aktīvu tās locekli! Vai jūs vēlaties nopelnīt daudz naudas, neizejot no mājām? Izejiet online kursus par copywriting, web dizainu, jebkurā virzienā, kas jūs interesē. Nekavējoties brīdinu: jāmācās būs daudz un pastāvīgi.

Autors: Настя Рейн

Avots: thejizn.com

Tulkoja: Elita