svētdiena, 2018. gada 23. decembris
svētdiena, 2018. gada 16. decembris
Atgūstot sievietes spēku...
Kad sieviete atrodas vīrišķajās enerģijās, viņa zaudē prieku, radošumu, veselību, kļūst vientuļa, jūt
spēku izsīkumu, nebeidzamu atbildību un rūgtumu.
Katrā no dzimumiem ir abas enerģijas, un ir ļoti svarīgi lai tās atrastos līdzsvarā. Vīrietis bez labestības kļūs par agresoru, bet sieviete bez spējas pastāvēt par sevi, kļūs par vājas gribas būtni ar ‘’upura sindromu’’.
Jau no seniem laikiem tiek uzskatīts, ka vīrieša sūtība ir radīt, bet sievietes iedvesmot.
Bet, vai sieviete spēj iedvesmot savu vīrieti, ja iekšēji viņa to nosoda, nesaprot un nepieņem? Un, vai vīrietis spēs radīt, ja viņš neprot dalīties, ja viņu ir pārņēmis slinkums un apātija?
Galvenā sievišķās būtības izpausme ir Pieņemšana, turpretī vīrieša- Dāvināšana. Tāpat kā tantriskajā seksuālo enerģiju saplūsmes principā: sieviete pieņemot iedvesmo, vīrietis, iedvesmojoties, dāvā šo kopradīto enerģiju pasaulei un savai sievietei.
Pieņemšanas un dāvināšanas princips ir ne tikai dzimumu mijiedarbības pamatprincips, bet arī šo abu enerģiju mijiedarbības princips katrā vienā cilvēkā. Sieviete, kura ir pieņēmusi pati sevi, spēj radīt. Vīrietis, iemācoties dāvināt, spēj iedvesmot un pieņemt sevi. Bet tikai kopā, izprotot enerģiju mijiedarbību un nozīmi, abu kopradītais spēks un iespējas, principā kļūst neierobežotas.
Atgriežoties pie enerģiju līdzsvarošanas: Dabā, Visumā viss tiecās līdzsvaroties...Jo vairāk sieviete aiziet vīrišķajā enerģijā, jo vairāk vīrietis –sievišķajā...
Bieži vien ārēji sievišķīgas sievietes ir tās, kurās ir vislielākais enerģiju disbalanss- līdz pat 80% vīrišķās enerģijas. Šīs sievietes ir sabiedriski aktīvas, organizatores, vadītājas, lektores, biznesa lēdijas, sportistes, ģimenē- noteicējas utt. Intuitīvi jūtot, ka ir vajadzība pēc sievišķā, viņas vairāk pievērš uzmanību savam izskatam, ārienei, labsajūtai. Tas ir pareizi- pucēšanās, sevis lutināšana ir viens no veidiem, kā piepildīt sevi ar enerģiju, bet ar to vien ir par maz.
Lai būtu, ko dot apkārtējai pasaulei, ir sevi jāpiepilda ar enerģiju. Tieši ar savam dzimumam atbilstošo enerģiju. Ir svarīgi atšķirt un izprast šo enerģiju atšķirības. Atpazīt savu uzvedības modeli un attiecīgi ‘’pievilkt’’ to enerģiju, kura ‘’atpaliek’’. Jo pat koķetēt var atrodoties sievišķajās vai vīrišķajās enerģijās. Raidot seksuālos impulsus, koķetējot ar žestiem, apģērbu uzvedību, sieviete ‘’spiež uz vīrieša instinktu pogām’’, pat neiedomājas sevi esot vīrišķajās enerģijās. Šādi rīkojoties, vīrieti viņa dabūs, bet partneri harmoniskai kopdzīvei gan nē. Īsta sieviete koķetē ar valodu, gudrību un asprātību- tie ir sievišķības ieroči. Ja sieviete ir pilna ar sievišķo enerģiju, viņas starojumu pamanīs Vīrieši neatkarīgi no tā, kas viņai ir mugurā.
Tātad, vīrišķo enerģiju raksturo šādi atslēgas vārdi: Gars, uguns, gaiss, individualitāte, intelekts, dāsnums, prāts, aktivitāte, konkurence, bizness, naudas pelnīšana, vadīšana, organizēšana, agresija, azarts, sacensības, fiziskais spēks, adrenalīns, ekstrēmisms, sports, sekss, vara, materiālu lietu radīšana, uzņēmība, atbildība, utt.
Sievišķo enerģiju raksturo šādi atslēgas vārdi: Dvēsele, zeme, ūdens, intuīcija, pieņemšana, kalpošana, rūpes, mīļums, komunikācija, dziedāšana, dejošana, skaistums, garīgums, radošums, kolektīvisms, pasivitāte, atbalstīšana, iedvesmošana, dziedināšana, sapratne, viedums, gudrība, miers un harmoniskas vides radīšana.
Ikdienā atrodoties vīrišķajās enerģijās, sieviete ļoti tērē sevi- tas notiek uz sievišķo enerģiju rēķina...
Ja sieviete iet uz darbu pelnīt naudu (tikai), tad viņa zaudē savu enerģiju, spēku, veselību, dzīvesprieku un arī iespēju izveidot harmoniskas attiecības. (Par to kādā no nākamajiem rakstiem ‘’Pelnīt vai saņemt naudu? Nauda un sieviete.’’)
Harmoniskas, savstarpēji papildinošas, uz abpusējību un kopēju izaugsmi balstītas attiecības ir
iespējamas tikai starp sievieti un vīrieti, kuri atrodas sabalansētās savās enerģijās.
Ja tu ikdienā esi aktīva, enerģiska, veiksmīga (sociāli), bet partnerattiecību nav, vai nav tādas, kā vēlētos, tad padomā, vai neesi ‘’aizgājusi’’ vīrišķajā enerģijā. Šīs stiprās sievietes vienmēr gribēs atbilstošu, bet dabūs vāju vīrieti. Jo dabā viss tiecās uz līdzsvaru...
Ja ikdienā esi pasīva, bez spēka, iniciatīvas, ar mokām izcel sevi no gultas, lai kaut kā aizvilktos uz to darbu, ja ir grūti piespiest sevi kaut ko mainīt savā dzīvē, vai vispār jeb ko mainīt, tad tu esi nonākusi ‘’otrā grāvī’’- tevī nav nekādas enerģijas, vai pareizāk sakot, enerģijas rite ir apstājusies.
Pirmajām ir jāpaceļ savs sievišķās enerģijas apjoms līdz tādam pašam, kāds viņās ir vīrišķais, tad viņas kļūs enerģētiski ļoti spēcīgas. Otrajām, pirmkārt vispār ir jāiekustina enerģija, sākot tieši ar savu sievišķo.
Ja vīrieši sevi ‘’uzpilda’’ ar sportu, seksu, medībām, makšķerēšanu, biznesu, utml., tad sievietes to dara ar sievišķajam principam atbilstošām lietām. Tas nenozīmē, ka sieviete nevar iet uz sporta zāli ‘’cilāt dzelžus’’, vai vadīt biznesu. Var, bet jāatceras, ka, lai padarītu savu dzīvi harmonisku, tas būs jānolīdzsvaro ar sievišķajai enerģijai raksturīgām nodarbēm. Starp citu, arī biznesu var vadīt sievišķīgi. Un, proti, pieņemot darbā vīriešus un iedvesmojot viņus. J Lai vīrietis gribētu un varētu ‘’nest mājās lielāko mamutu’’, viņam ir vajadzīga blakus sieviete, kurai ir daudz sievišķās enerģijas, kas papildina viņa vīrišķo. Jo tikai kopā rodas patiess spēks.
Jā, naudas pelnīšana ir vīrišķās enerģijas būtība, bet, vai viņš varēs to naudu nopelnīt, ir arī sievietes atbildība... (Enerģiju mijiedarbība pārī, kādā no nākamajiem rakstiem)
Galvenie, mūsu sieviešu spēka un enerģijas avoti.
‘’Skaistums iekšienē un skaistums ārpusē’’. Pucēšanās, rūpēšanās par sevi, skaistas vides radīšana
mājās un apkārtnē. Atceramies mūžveco garīgo principu: ‘’Kur domas, tur enerģija’’. Tātad, kamēr domājam par pagātni, nākotni, sadzīvi, pienākumiem, pļāpām, seriāliem, problēmām utt., - to arī ‘’barojam’’. Un sevi tērējam. Kad domājam par sevi, sevi uzpildām. Tieši tādēļ tik daudz tiek runāts par sevis mīlēšanu- bez psiholoģiskā komforta, sevi mīlot, mēs krājam savu spēku.
‘’Māriskais aspekts’’. Vīrietis dod Gara sēklu (informāciju), bet mūsos rodas jauna materiālā forma, jauna dzīvība. Māte Zeme ir Sieviete, līdz ar to sievietei krietni būtiskāk ir smelties savu spēku no Zemes, staigājot basām kājām (ziemā, apķerot kokus), un dzerot vairāk tīru avota ūdeni. Jā, un staigājot garos, kuplos svārkos. Kā zināms no vēstures, bikses sāka valkāt sieviešu cietumā nosacīti nesen uz visas vēstures fona, kamēr mūsu ciltsmātes un visu tautību sievietes tūkstošiem gadu gan mājās, gan siena pļavā gāja kuplos svārkos. Jo zināja, ka svārkiem kustoties, rodas tā saucamie vērpes lauki, kas taisnā ceļā iekļūst sievietes pamata čakrās...
Pašrealizācija. Dievs mums ir devis gan spējas, gan talantus ar vienu konkrētu mērķi, un proti: lai mēs tos realizējot, caur aizraušanos, hobiju un interešu grupām utml. Sagādātu prieku savai Dvēselei un, galvenais, piepildītu sevi ar enerģiju!!! Darot jebko radošu, mēs piepildām sevi ar enerģiju. Komunikācija, dziedāšana, rakstīšana, teātris, lasīšana- tie ir tieši sievišķās enerģijas avoti. Protams, sievietei ir jārealizējas arī kā sievietei, kā mātei, kā sabiedrības loceklei utt. Ir svarīgi saprast, ka līdz savai Sūtībai var tikt tikai realizējies cilvēks. Jo pašrealizācija ir došana pašam, Sūtība ir došana citiem. Reti, bet mēdz arī šīs abas lietas sakrist.
Atvērta sirds. Ja vīrišķā enerģija simbolizē Garu, tad sievišķā Dvēseli. Dvēseles mītnes vieta ir cilvēka sirds. No tā, cik lielā mērā sieviete spēj atvērt savu sirdi beznosacījumu pieņemšanai, mīlestībai, piedošanai un izpratnei par Dvēseles uzdevumiem un pasaules kārtību, garīgajam viedumam, tik lielā mērā, viņa spēs pildīt savu Sievietes Sūtību: būt miera, harmonijas, laimes, iedvesmas un mīlestības avotam gan sev, gan savai ģimenei, gan visai sabiedrībai un pasaulei kopumā. Sievietes ceļš ir garīgais ceļš. Ja vīrietis var pašrealizēties un piepildīt savu Sūtību, atrast garīgumu caur matēriju, pārveidojot fizisko pasauli un darot to labāku, tad Sievietei jāsāk ar garīgumu.
Tātad, atverot Sirdi, mēs piepildām sevi ar enerģiju. Ko nozīmē ‘’atvērt Sirdi’’? Tas nozīmē izprast savu Būtību, pieņemt sevi, transformēt un atbrīvoties saviem ‘’enkuriem’’ – bailēm, vainas sajūtas, vērtēšanas un nosodīšanas, aizvainojuma, dusmām, skaudības, greizsirdības, kontroles un visām citām zemu vibrāciju emocijām un jūtām. Paralēli izprotot, pieņemot, iemīlot un sākot cienīt pašai sevi. Arī kad sieviete iet uz dažādiem ‘’pulciņiem’’, semināriem, interešu klubiem, viņa piepilda sevi ar enerģiju, jo tad domā par savu izaugsmi (‘’kur domas, tur enerģija’’). Jā, viennozīmīgi, šis nav viegls ceļš, -tas prasa laiku, apņemšanos, neatlaidību un drosmi mainīties. Savā un visu labā.
Bieži vien sievietes meklē attaisnojumus savi nespējai pārvarēt bailes un uzsākt šo pārmaiņu ceļu. ‘’
Man nav laika’’, ‘’es tam esmu par vecu’’, ‘’es to nevaru atļauties’’, ‘’kas uzturēs ģimeni’’, ‘’man ir pienākumi’’, ‘’man nav izejas’’ utt. Īstenībā, tās visas ir bailes- vislielākais no ‘’enkuriem’’. Arī Dzīves skolā ir jākārto eksāmeni, lai tiktu nākamajā klasē, lai cik bail no tiem arī nebūtu. Acīmredzot vēl nav tik slikti, ja turpinām barot sevi ar cerībām, ka varbūt kaut kad būs labāk. Bez eksāmenu kārtošanas.
Ar ko sākt?
Ar ieklausīšanos pašai sevī un ar godīgām atbildēm. Ar nodomu. Nodomu sākt iet pa savu Sievietes ceļu. Ar pirmo soli pareizajā virzienā. Mēģinot saklausīt savas sirds čukstus, atlaist prāta kontroli un palaist brīvībā savu intuīciju. Soli pa solītim atļauties ielaist sevī sievišķo enerģiju, atbrīvoties, paļauties, atslābt, sajust sevi, savas patiesās vēlmes. Lēnām, lēnītiņām, pa gabaliņam tu atbrīvosi Viņam vietu savā Būtībā.
Un Viņš atgriezīsies pie Tevis.
Tavs pirmatnējais Radītāja dotais Sievietes Spēks.
Inta Blūma
Publicēts jūnija žurnālā ''Mistērija''
spēku izsīkumu, nebeidzamu atbildību un rūgtumu.
Kad sieviete ir piepildījusi sevi ar sievišķo enerģiju, viņa staro un visa pasaule griežas ap viņu! Viņai
viss izdodas viegli, viņa piesaista uzmanību un kļūst kā magnēts apkārtējiem, pati kļūst piepildīta ar vēlmi radīt, priecāties un gūt baudu no dzīves. Sievietes gaita un kustības kļūst līganas, visa viņas būtība pauž mieru, pārliecību, skaistumu un maģisko pirmatnējo sievietes spēku: pasaule eksistē viņai un dod viņai visu, kas nepieciešams...
viss izdodas viegli, viņa piesaista uzmanību un kļūst kā magnēts apkārtējiem, pati kļūst piepildīta ar vēlmi radīt, priecāties un gūt baudu no dzīves. Sievietes gaita un kustības kļūst līganas, visa viņas būtība pauž mieru, pārliecību, skaistumu un maģisko pirmatnējo sievietes spēku: pasaule eksistē viņai un dod viņai visu, kas nepieciešams...
Katrā no dzimumiem ir abas enerģijas, un ir ļoti svarīgi lai tās atrastos līdzsvarā. Vīrietis bez labestības kļūs par agresoru, bet sieviete bez spējas pastāvēt par sevi, kļūs par vājas gribas būtni ar ‘’upura sindromu’’.
Jau no seniem laikiem tiek uzskatīts, ka vīrieša sūtība ir radīt, bet sievietes iedvesmot.
Bet, vai sieviete spēj iedvesmot savu vīrieti, ja iekšēji viņa to nosoda, nesaprot un nepieņem? Un, vai vīrietis spēs radīt, ja viņš neprot dalīties, ja viņu ir pārņēmis slinkums un apātija?
Galvenā sievišķās būtības izpausme ir Pieņemšana, turpretī vīrieša- Dāvināšana. Tāpat kā tantriskajā seksuālo enerģiju saplūsmes principā: sieviete pieņemot iedvesmo, vīrietis, iedvesmojoties, dāvā šo kopradīto enerģiju pasaulei un savai sievietei.
Pieņemšanas un dāvināšanas princips ir ne tikai dzimumu mijiedarbības pamatprincips, bet arī šo abu enerģiju mijiedarbības princips katrā vienā cilvēkā. Sieviete, kura ir pieņēmusi pati sevi, spēj radīt. Vīrietis, iemācoties dāvināt, spēj iedvesmot un pieņemt sevi. Bet tikai kopā, izprotot enerģiju mijiedarbību un nozīmi, abu kopradītais spēks un iespējas, principā kļūst neierobežotas.
Atgriežoties pie enerģiju līdzsvarošanas: Dabā, Visumā viss tiecās līdzsvaroties...Jo vairāk sieviete aiziet vīrišķajā enerģijā, jo vairāk vīrietis –sievišķajā...
Bieži vien ārēji sievišķīgas sievietes ir tās, kurās ir vislielākais enerģiju disbalanss- līdz pat 80% vīrišķās enerģijas. Šīs sievietes ir sabiedriski aktīvas, organizatores, vadītājas, lektores, biznesa lēdijas, sportistes, ģimenē- noteicējas utt. Intuitīvi jūtot, ka ir vajadzība pēc sievišķā, viņas vairāk pievērš uzmanību savam izskatam, ārienei, labsajūtai. Tas ir pareizi- pucēšanās, sevis lutināšana ir viens no veidiem, kā piepildīt sevi ar enerģiju, bet ar to vien ir par maz.
Lai būtu, ko dot apkārtējai pasaulei, ir sevi jāpiepilda ar enerģiju. Tieši ar savam dzimumam atbilstošo enerģiju. Ir svarīgi atšķirt un izprast šo enerģiju atšķirības. Atpazīt savu uzvedības modeli un attiecīgi ‘’pievilkt’’ to enerģiju, kura ‘’atpaliek’’. Jo pat koķetēt var atrodoties sievišķajās vai vīrišķajās enerģijās. Raidot seksuālos impulsus, koķetējot ar žestiem, apģērbu uzvedību, sieviete ‘’spiež uz vīrieša instinktu pogām’’, pat neiedomājas sevi esot vīrišķajās enerģijās. Šādi rīkojoties, vīrieti viņa dabūs, bet partneri harmoniskai kopdzīvei gan nē. Īsta sieviete koķetē ar valodu, gudrību un asprātību- tie ir sievišķības ieroči. Ja sieviete ir pilna ar sievišķo enerģiju, viņas starojumu pamanīs Vīrieši neatkarīgi no tā, kas viņai ir mugurā.
Tātad, vīrišķo enerģiju raksturo šādi atslēgas vārdi: Gars, uguns, gaiss, individualitāte, intelekts, dāsnums, prāts, aktivitāte, konkurence, bizness, naudas pelnīšana, vadīšana, organizēšana, agresija, azarts, sacensības, fiziskais spēks, adrenalīns, ekstrēmisms, sports, sekss, vara, materiālu lietu radīšana, uzņēmība, atbildība, utt.
Sievišķo enerģiju raksturo šādi atslēgas vārdi: Dvēsele, zeme, ūdens, intuīcija, pieņemšana, kalpošana, rūpes, mīļums, komunikācija, dziedāšana, dejošana, skaistums, garīgums, radošums, kolektīvisms, pasivitāte, atbalstīšana, iedvesmošana, dziedināšana, sapratne, viedums, gudrība, miers un harmoniskas vides radīšana.
Ikdienā atrodoties vīrišķajās enerģijās, sieviete ļoti tērē sevi- tas notiek uz sievišķo enerģiju rēķina...
Ja sieviete iet uz darbu pelnīt naudu (tikai), tad viņa zaudē savu enerģiju, spēku, veselību, dzīvesprieku un arī iespēju izveidot harmoniskas attiecības. (Par to kādā no nākamajiem rakstiem ‘’Pelnīt vai saņemt naudu? Nauda un sieviete.’’)
Harmoniskas, savstarpēji papildinošas, uz abpusējību un kopēju izaugsmi balstītas attiecības ir
iespējamas tikai starp sievieti un vīrieti, kuri atrodas sabalansētās savās enerģijās.Ja tu ikdienā esi aktīva, enerģiska, veiksmīga (sociāli), bet partnerattiecību nav, vai nav tādas, kā vēlētos, tad padomā, vai neesi ‘’aizgājusi’’ vīrišķajā enerģijā. Šīs stiprās sievietes vienmēr gribēs atbilstošu, bet dabūs vāju vīrieti. Jo dabā viss tiecās uz līdzsvaru...
Ja ikdienā esi pasīva, bez spēka, iniciatīvas, ar mokām izcel sevi no gultas, lai kaut kā aizvilktos uz to darbu, ja ir grūti piespiest sevi kaut ko mainīt savā dzīvē, vai vispār jeb ko mainīt, tad tu esi nonākusi ‘’otrā grāvī’’- tevī nav nekādas enerģijas, vai pareizāk sakot, enerģijas rite ir apstājusies.
Pirmajām ir jāpaceļ savs sievišķās enerģijas apjoms līdz tādam pašam, kāds viņās ir vīrišķais, tad viņas kļūs enerģētiski ļoti spēcīgas. Otrajām, pirmkārt vispār ir jāiekustina enerģija, sākot tieši ar savu sievišķo.
Ja vīrieši sevi ‘’uzpilda’’ ar sportu, seksu, medībām, makšķerēšanu, biznesu, utml., tad sievietes to dara ar sievišķajam principam atbilstošām lietām. Tas nenozīmē, ka sieviete nevar iet uz sporta zāli ‘’cilāt dzelžus’’, vai vadīt biznesu. Var, bet jāatceras, ka, lai padarītu savu dzīvi harmonisku, tas būs jānolīdzsvaro ar sievišķajai enerģijai raksturīgām nodarbēm. Starp citu, arī biznesu var vadīt sievišķīgi. Un, proti, pieņemot darbā vīriešus un iedvesmojot viņus. J Lai vīrietis gribētu un varētu ‘’nest mājās lielāko mamutu’’, viņam ir vajadzīga blakus sieviete, kurai ir daudz sievišķās enerģijas, kas papildina viņa vīrišķo. Jo tikai kopā rodas patiess spēks.
Jā, naudas pelnīšana ir vīrišķās enerģijas būtība, bet, vai viņš varēs to naudu nopelnīt, ir arī sievietes atbildība... (Enerģiju mijiedarbība pārī, kādā no nākamajiem rakstiem)
Galvenie, mūsu sieviešu spēka un enerģijas avoti.
‘’Skaistums iekšienē un skaistums ārpusē’’. Pucēšanās, rūpēšanās par sevi, skaistas vides radīšana
mājās un apkārtnē. Atceramies mūžveco garīgo principu: ‘’Kur domas, tur enerģija’’. Tātad, kamēr domājam par pagātni, nākotni, sadzīvi, pienākumiem, pļāpām, seriāliem, problēmām utt., - to arī ‘’barojam’’. Un sevi tērējam. Kad domājam par sevi, sevi uzpildām. Tieši tādēļ tik daudz tiek runāts par sevis mīlēšanu- bez psiholoģiskā komforta, sevi mīlot, mēs krājam savu spēku.‘’Māriskais aspekts’’. Vīrietis dod Gara sēklu (informāciju), bet mūsos rodas jauna materiālā forma, jauna dzīvība. Māte Zeme ir Sieviete, līdz ar to sievietei krietni būtiskāk ir smelties savu spēku no Zemes, staigājot basām kājām (ziemā, apķerot kokus), un dzerot vairāk tīru avota ūdeni. Jā, un staigājot garos, kuplos svārkos. Kā zināms no vēstures, bikses sāka valkāt sieviešu cietumā nosacīti nesen uz visas vēstures fona, kamēr mūsu ciltsmātes un visu tautību sievietes tūkstošiem gadu gan mājās, gan siena pļavā gāja kuplos svārkos. Jo zināja, ka svārkiem kustoties, rodas tā saucamie vērpes lauki, kas taisnā ceļā iekļūst sievietes pamata čakrās...
Pašrealizācija. Dievs mums ir devis gan spējas, gan talantus ar vienu konkrētu mērķi, un proti: lai mēs tos realizējot, caur aizraušanos, hobiju un interešu grupām utml. Sagādātu prieku savai Dvēselei un, galvenais, piepildītu sevi ar enerģiju!!! Darot jebko radošu, mēs piepildām sevi ar enerģiju. Komunikācija, dziedāšana, rakstīšana, teātris, lasīšana- tie ir tieši sievišķās enerģijas avoti. Protams, sievietei ir jārealizējas arī kā sievietei, kā mātei, kā sabiedrības loceklei utt. Ir svarīgi saprast, ka līdz savai Sūtībai var tikt tikai realizējies cilvēks. Jo pašrealizācija ir došana pašam, Sūtība ir došana citiem. Reti, bet mēdz arī šīs abas lietas sakrist.
Atvērta sirds. Ja vīrišķā enerģija simbolizē Garu, tad sievišķā Dvēseli. Dvēseles mītnes vieta ir cilvēka sirds. No tā, cik lielā mērā sieviete spēj atvērt savu sirdi beznosacījumu pieņemšanai, mīlestībai, piedošanai un izpratnei par Dvēseles uzdevumiem un pasaules kārtību, garīgajam viedumam, tik lielā mērā, viņa spēs pildīt savu Sievietes Sūtību: būt miera, harmonijas, laimes, iedvesmas un mīlestības avotam gan sev, gan savai ģimenei, gan visai sabiedrībai un pasaulei kopumā. Sievietes ceļš ir garīgais ceļš. Ja vīrietis var pašrealizēties un piepildīt savu Sūtību, atrast garīgumu caur matēriju, pārveidojot fizisko pasauli un darot to labāku, tad Sievietei jāsāk ar garīgumu.
Tātad, atverot Sirdi, mēs piepildām sevi ar enerģiju. Ko nozīmē ‘’atvērt Sirdi’’? Tas nozīmē izprast savu Būtību, pieņemt sevi, transformēt un atbrīvoties saviem ‘’enkuriem’’ – bailēm, vainas sajūtas, vērtēšanas un nosodīšanas, aizvainojuma, dusmām, skaudības, greizsirdības, kontroles un visām citām zemu vibrāciju emocijām un jūtām. Paralēli izprotot, pieņemot, iemīlot un sākot cienīt pašai sevi. Arī kad sieviete iet uz dažādiem ‘’pulciņiem’’, semināriem, interešu klubiem, viņa piepilda sevi ar enerģiju, jo tad domā par savu izaugsmi (‘’kur domas, tur enerģija’’). Jā, viennozīmīgi, šis nav viegls ceļš, -tas prasa laiku, apņemšanos, neatlaidību un drosmi mainīties. Savā un visu labā.
Bieži vien sievietes meklē attaisnojumus savi nespējai pārvarēt bailes un uzsākt šo pārmaiņu ceļu. ‘’
Man nav laika’’, ‘’es tam esmu par vecu’’, ‘’es to nevaru atļauties’’, ‘’kas uzturēs ģimeni’’, ‘’man ir pienākumi’’, ‘’man nav izejas’’ utt. Īstenībā, tās visas ir bailes- vislielākais no ‘’enkuriem’’. Arī Dzīves skolā ir jākārto eksāmeni, lai tiktu nākamajā klasē, lai cik bail no tiem arī nebūtu. Acīmredzot vēl nav tik slikti, ja turpinām barot sevi ar cerībām, ka varbūt kaut kad būs labāk. Bez eksāmenu kārtošanas.Ar ko sākt?
Ar ieklausīšanos pašai sevī un ar godīgām atbildēm. Ar nodomu. Nodomu sākt iet pa savu Sievietes ceļu. Ar pirmo soli pareizajā virzienā. Mēģinot saklausīt savas sirds čukstus, atlaist prāta kontroli un palaist brīvībā savu intuīciju. Soli pa solītim atļauties ielaist sevī sievišķo enerģiju, atbrīvoties, paļauties, atslābt, sajust sevi, savas patiesās vēlmes. Lēnām, lēnītiņām, pa gabaliņam tu atbrīvosi Viņam vietu savā Būtībā.
Un Viņš atgriezīsies pie Tevis.
Tavs pirmatnējais Radītāja dotais Sievietes Spēks.
Inta Blūma
Publicēts jūnija žurnālā ''Mistērija''
https://sirdscels.blogspot.com/2014/06/atgustot-sievietes-speku.html?m=1&fbclid=IwAR2SeKy4oRUCFMV_XzXN6EOAwm7Kz8OdQchQTSataAHD5iAtriv-8Xa_k1g
otrdiena, 2018. gada 27. novembris
Sievietes
Ir tādas sievietes, kuras vairs nebaidās. Kuras baidīties ir nogurušas. Nepatikt. Neatbilst. Nezināt. Neuzspēt. Nemācēt izcept napoleonu un pagatavot plovu. Pareizi uzzīmēt acu laineri..
Viņas nebaidās pārjautāt. Izskatīties neveikli. Viņām ir ko uzģērbt mugurā. Vasarā. Un rudenī. Un tā vispār nav problēma. Viņas zin, ka skaisti - tas ir iekšpusē.
Viņas nebaidās noslīkt. Par cik sen dzīvo dziļumā..
Viņa nekautrējās raudāt. No sāpēm un prieka. Smieties par to arī prot.
Par vēlu baidīties no krunciņām. Tas nav vairs pašas pirmās. Bet visas tikai no smaida.
Nav vēlme uztraukties, ko padomās. Kolēģi. Vīramāte. Cilvēki.
Viņas ēd, ko grib. Kad grib. Un var to izdarīt pirms miega. Un nekauninās sevi.
Viņa zin visu, kas kaitīgs. Un zina arī, cik kaitīgi ir sevi kritizēt, negribēt un neelpot..
Viņai vienalga. Atnāca viņš 18:30 vai 21:00. Ja viņš mīl. Un steidzas mājup. Viņa negrib vairāk tērēt enerģiju baidoties palikt viena. Viņa ir atradusi sevi.
Viņai ir ko teikt. Ir arī par ko paklusēt. Par ko lūgšanas skaitīt.
Viņai ir viss. Viņai viss ir no sirds. Un pa īstam.
Viņa nebaidās izskatīties smieklīga. Izgāzties.
Resna. Tieva.
Viņa sen kā pārstājusi izlikties. Un sākusi vienkārši būt.
Darīt to, ko mīl. Mīlēt to, ko dara.
Gulēt ar to, ar kuru nevar iemigt. Pat, ja ļoti gribas.
Runāt tieši. Neuzvelkot. Neaizskarot.
Skatīties caur pirkstiem uz tiem, kuriem nepatīk. Nesteigties pie tim, kuriem nav laika.
Klausīties klusumā.
Melnā šokolāde priekš viņas ir salda..
Viņa prot novērtēt laiku. Rītu. Dienu. Nakti.
Viņa ir aizņemta ar lietām savām. Viņa prot būt ar sevi. Pati.
Viņa nebaidās nomirt. Tapēc, ka dzīvo.
Man vēl par agru. Man bail.
Avots: Janis Ozoliņš
trešdiena, 2018. gada 7. novembris
Sargi sevi. Varbūt tieši Tu kāda dzīvē ienes siltumu un mieru. Varbūt tieši Tava būšana ir neko nepieprasoša tīra mīlestības enerģija, kura sasniedz ikvienu, kurš nonāk Tavā tuvumā.
Neko nemaini un nelabo sevī. Esi priecīgs būt ....par sevi pašu, turi gaišas savas domas un tīru sirdi. Ļauj cilvēkiem sevi mīlēt un atļauj savā siltumā uzkavēties.
Neko nemaini un nelabo sevī. Esi priecīgs būt ....par sevi pašu, turi gaišas savas domas un tīru sirdi. Ļauj cilvēkiem sevi mīlēt un atļauj savā siltumā uzkavēties.
OmShanti
piektdiena, 2018. gada 19. oktobris
Parāds Mīlestībai
Līga Šīrona par oktobri
Parāds Mīlestībai
Kopš 5.oktobra vakara līdz pat 16.novembrim mīlestības, vērtību un attiecību valdniece, iekšējā sieviete/dieviete/ragana Venēra debessjumā pārvietojas atpakaļgaitā (relatīvi, attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm), saucamajā retrogrādajā kustībā.
No 5.10 - 31.10 pašam vakaram - Skorpiona zīmē, pēc tam - Svaros. Astrologu vidū šādu Venēras pozīciju mēdz dēvēt (īpaši dzimšanas kartēs) par "parādu Mīlestībā".
Kā šo laiku izmantot pēc iespējas labvēlīgāk - SAVĀ labā!?
Mana ideja un viedoklis - šis ir lielisks laiks, lai atdotu savus "parādus". Un parādi, kurus mēs savā dzīvē veidojam, nav tikai materiāli - daudz vairāk mēs veidojam emocionālus un cita veida parādus.
Kā tādi veidojas?
Piemēram - saņēmām no kāda speciālista kādu pakalpojumu - no friziera, jurista, kredītu konsultanta, psihologa, astrologa utt. Vai sarunu ar draugu vai ģimenes locekli. Taču savu "paldies" nepateicām. Un, pat jau uzreiz pateicām, tad bieži vien ar šādiem pakalpojumiem ir tā, ka to vērtību pa īstam redzam tikai pēc laika. Un mūsos krājas emocijas (labas, sliktas, pateicība, dusmas - dažādas mēdz būt emocijas...), taču lidz šim konkrētajam speciālistam vai cilvēkam visbiežāk tas vairs neaiziet... Tā arī izveidojas šie "emocionālie parādi" - kad mūsos enerģija (emocijas) ir, bet realizāciju tie nedabū.
Tad nu šis laiks līdz oktbra beigām ir lielisks, lai šādus "parādiņus" atdotu - vai nu pateiktu šiem cilvēkiem, kādu svarīgu lomu viņi nospēlējuši vai kādu atklāsmi iedevuši, vai uzrakstītu, ja satikt nav iespējams - vai nu viņiem pašiem vai vienkārši uz papīra vai kādā elektroniskā veidā - lai norakstītu šīs sajūtas no sevis nost un izlaistu brīvībā.
Visjaukāk, protams, būtu šādi rīkoties ar labo (laika noligums šim īsti nav - pat ja šis svarīgais notikums bijis pirms gadiem 5, 15 vai 50), bet varat noteikti pateikt arī pārējo.
"Paldies, ka toreiz man pateici / izdarīji / parādīji / utt, man tas deva..." - tikai piemērs vienam no veidiem, kā to darīt.
Nebaidieties izskatīties vai izklausīties pēc dīvainīšiem - šoreiz galīgi nebūtu jābūt svarīgi, ko tas otrs par jums padomās (ja vispār padomās) - svarīgi ir tas, ka jūs tiekat vaļā no iekrātām sajūtām, domām, pārdzīvojumiem. Un atverat līdz ar to sev jaunus, tīrus apcirkņus, pa kuriem jūsos ienākt jaunai sajūtai, pieredzei, domām, informācijai utt. Un ar pateicību (PATEICĪBU!!) esat gatavi gan atlaist, gan pieņemt.
Īpaši svarīgi to izdarīt tad, ja šī situācija reāli mainījusi jūsu dzīves ceļu, pieeju, iekšēju sajūtu - respektīvi, transformējusi jūsu dzīvi.
Protams, ideāls laiks arī, lai tiktu vaļā no materiālajiem parādiem, ja tādi ir - cik iespējams. Kaut vai apņemties beidzot izlīst no kredītkartes mīnusiem 🙂 un spert pirmos soļus šajā virzienā, taču emocionālo parādu tīrīšana šoreiz būs Dvēselei svētīgāka.
Veiksmi! Kosmoss jums sagatavojis labu augsni šiem procesiem, izmantojiet to!
Parāds Mīlestībai
Kopš 5.oktobra vakara līdz pat 16.novembrim mīlestības, vērtību un attiecību valdniece, iekšējā sieviete/dieviete/ragana Venēra debessjumā pārvietojas atpakaļgaitā (relatīvi, attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm), saucamajā retrogrādajā kustībā.
No 5.10 - 31.10 pašam vakaram - Skorpiona zīmē, pēc tam - Svaros. Astrologu vidū šādu Venēras pozīciju mēdz dēvēt (īpaši dzimšanas kartēs) par "parādu Mīlestībā".
Kā šo laiku izmantot pēc iespējas labvēlīgāk - SAVĀ labā!?
Mana ideja un viedoklis - šis ir lielisks laiks, lai atdotu savus "parādus". Un parādi, kurus mēs savā dzīvē veidojam, nav tikai materiāli - daudz vairāk mēs veidojam emocionālus un cita veida parādus.
Kā tādi veidojas?
Piemēram - saņēmām no kāda speciālista kādu pakalpojumu - no friziera, jurista, kredītu konsultanta, psihologa, astrologa utt. Vai sarunu ar draugu vai ģimenes locekli. Taču savu "paldies" nepateicām. Un, pat jau uzreiz pateicām, tad bieži vien ar šādiem pakalpojumiem ir tā, ka to vērtību pa īstam redzam tikai pēc laika. Un mūsos krājas emocijas (labas, sliktas, pateicība, dusmas - dažādas mēdz būt emocijas...), taču lidz šim konkrētajam speciālistam vai cilvēkam visbiežāk tas vairs neaiziet... Tā arī izveidojas šie "emocionālie parādi" - kad mūsos enerģija (emocijas) ir, bet realizāciju tie nedabū.
Tad nu šis laiks līdz oktbra beigām ir lielisks, lai šādus "parādiņus" atdotu - vai nu pateiktu šiem cilvēkiem, kādu svarīgu lomu viņi nospēlējuši vai kādu atklāsmi iedevuši, vai uzrakstītu, ja satikt nav iespējams - vai nu viņiem pašiem vai vienkārši uz papīra vai kādā elektroniskā veidā - lai norakstītu šīs sajūtas no sevis nost un izlaistu brīvībā.
Visjaukāk, protams, būtu šādi rīkoties ar labo (laika noligums šim īsti nav - pat ja šis svarīgais notikums bijis pirms gadiem 5, 15 vai 50), bet varat noteikti pateikt arī pārējo.
"Paldies, ka toreiz man pateici / izdarīji / parādīji / utt, man tas deva..." - tikai piemērs vienam no veidiem, kā to darīt.
Nebaidieties izskatīties vai izklausīties pēc dīvainīšiem - šoreiz galīgi nebūtu jābūt svarīgi, ko tas otrs par jums padomās (ja vispār padomās) - svarīgi ir tas, ka jūs tiekat vaļā no iekrātām sajūtām, domām, pārdzīvojumiem. Un atverat līdz ar to sev jaunus, tīrus apcirkņus, pa kuriem jūsos ienākt jaunai sajūtai, pieredzei, domām, informācijai utt. Un ar pateicību (PATEICĪBU!!) esat gatavi gan atlaist, gan pieņemt.
Īpaši svarīgi to izdarīt tad, ja šī situācija reāli mainījusi jūsu dzīves ceļu, pieeju, iekšēju sajūtu - respektīvi, transformējusi jūsu dzīvi.
Protams, ideāls laiks arī, lai tiktu vaļā no materiālajiem parādiem, ja tādi ir - cik iespējams. Kaut vai apņemties beidzot izlīst no kredītkartes mīnusiem 🙂 un spert pirmos soļus šajā virzienā, taču emocionālo parādu tīrīšana šoreiz būs Dvēselei svētīgāka.
Veiksmi! Kosmoss jums sagatavojis labu augsni šiem procesiem, izmantojiet to!
ceturtdiena, 2018. gada 20. septembris
10 būtiski atmošanās principi
Šajā nelielajā sarakstā esmu apkopojis dažus no svarīgākajiem pamatprincipiem, ko mācu savos semināros un dziedināšanās. Šis ir sākums. Izbaudiet! ;)
Džefs Fosters
1. GALAMĒRĶA NAV; IR TIKAI ŠIS MIRKLIS
Pastāv tikai ŠĪ; tagadnes aina tavas dzīves kinofilmā. Izkāp no ierastā laika un telpas sižeta, pagātnes un nākotnes, šaubām un gaidām, un dažādu stāvokļu un pieredzes meklējumiem; atslābini ierasto koncentrēšanos uz ‘’jau pagājušo’’ un ‘’vēl nepiepildīto’’- to, ko nav iespējams kontrolēt mirklī, kurā šobrīd atrodies. Izkāp no ‘’Mana Dzīvesstāsta’’ un ļauj sevi valdzināt tam, kas ir dzīvs, šeit, tagad. Tiecies izzināt šo tik dzīvelīgo domu, sajūtu un impulsu virmojumu, kas notiek tev apkārt, lai kur tu būtu. Atceries, ka Tagad ir vienīgā vieta, kur spēj rasties patiesās gala atbildes. Tagadnes mirklis ir tavas īstās mājas, tas stāv pāri laikam un telpai.
2. DOMĀŠANA RADA CIEŠANAS
Sāpes nav problēma; problēma ir mūsu domāšana par sāpēm; mūsu pretošanās nemieram; mūsu mēģinājumi izbēgt no tā. Patiesā problēma rodas tad, kad sākam prātot par mūsu sāpēm, skumjām, bailēm, dusmām, domās pārcilājot traucēkļus, tinot filmu uz priekšu un atpakaļ! Mēs pārdomājam vakardienas un rītdienas bēdas, tā vietā, lai nekavējoties atklātu un piedzīvotu bēdas, kas mūs pārņem šodien. Mēs piešķiram dzīvei nevajadzīgu pārdomu un pretestības slāni, un tas rada ciešanas. Kāds ir aicinājums? Pārstāj atrasties pagātnē vai nākotnē, meklēt un tiekties, bet sastopies ar dzīvi dabiskā veidā, tieši tagad, bez nosodījuma un cerībām, ka ‘miers’, ‘atpūta’, ‘apgaismība’ vai kāds cits pacilātības veids sniegs rezultātu. Sastopies ar mirkli pēc tā nosacījumiem; lūkojies uz šo visu kā uz dāvanu. Atver sevi patīkamajam un nepatīkamajam, baudāmajam un sāpīgajam, dari to bez slēptiem nodomiem.
3. DOMAS UN SAJŪTAS NAV PERSONISKAS
Skaties uz domām un sajūtām kā neitrāliem un bezpersoniskiem notikumiem apziņā. Gluži kā skaņas, ko dzirdam, domas un fiziskās sajūtas uznirst un pagaist negaidīti, kā viļņi Tavas būtības okeānā. Tās nav iespējams kontrolēt, izdzēst vai aizbēgt no tām. Izkop pacietīgu attieksmi attiecībā uz domām un sajūtām, tāpat kā tev piemīt šāda attieksme pret skaņām. Tiecies ar tām, izjūtot laipnību un zinātkāri. Skaties uz tām kā uz gaidītiem viesiem tavā klātbūtnē.
4. TU ESI DOMU TELPA
Domas nedefinē tevi, un tās nav īstenība; tās ir tikai ierosinājumi, varbūtības, baumas, propaganda, spriedumi, balsis, tēli, notikumu pārtīšana prātā uz priekšu un atpakaļ - mākoņi tavas būtības plašajās debesīs. Nepūlies apslāpēt, apklusināt vai apstādināt domas, atmest, izdzēst vai kontrolēt tās. Esi kā telpa tām, pat, ja tās šobrīd ir pārāk aktīvas! Atceries, ja tu ievēro domas, tu esi piesardzīgs un neesi tajās ieslodzīts. Tās nenosaka to, kas tu esi. Tu klusībā saturi domas, nevis esi to izpausme. Esi tas, kas tu esi - ieskauj domas, paliekot nemainīgs savā būtībā.
5. IEELPO NEMIERU UN SĀPES
Ieelpo nepatīkamās sajūtas, sniedz tām cieņu. Godā tās, tā vietā, lai noslēgtos no tām, turot tās siltuma badā. Ieelpas brīdī, iztēlojies vai sajūti savu elpu iekļūstam novārtā pamestajā, vārīgajā vietā, piepildot to ar dzīvību un mīlestību. Piepildi nepatīkamo vietu savā ķermenī ar gaisu, siltumu un godu. Nepūlies ‘dziedēt’ sajūtas. Tās vēlas būt sastaptas, godātas un iekļautas pašreizējā dzīves ainā. Pieņem to, ka pat nemiers sevī ietver saprātu; ka tas nav ‘pret’ tevi.
6. PIEŅEMŠANA NAV VEICAMA DARBĪBA; TĀ JAU EKSISTĒ
Pieņemšana nenozīmē, ka kaut kas nepatīkams aizies. Tas var saglabāties tik un tā. Necenties pieņemt netīkamo, (tā reizēm ir slēpta pretestība) bet gan apzinies, ka tas JAU ir pieņemts, tas jau eksistē šeit. Izturies pret to tā, it kā tas šeit būs vienmēr. Šī nostāja atbrīvo no laika spiediena (pūliņi likt tam pazust, neizpratne, kādēļ ‘tas joprojām ir šeit’). Tas IR šeit, šobrīd. Bet pirms ŠĪS realitātes. Esi ziņkārīgs. Atļauj jebkādiem impulsiem, vilšanās sajūtai, garlaicībai, nepiepildītām cerībām vai pat izmisumam atnākt un būt iekļautiem. Tie visi ir daļa no tagadnes, nevis kavēkļi. Pat nosprostošanās sajūta ir daļa no situācijas.
7. ‘VIENMĒR’ UN ‘NEKAD’ NEPASTĀV
Patiesībā nepastāv nedz ‘vienmēr’, nedz arī ‘nekad’. Uzmanies no šiem vārdiem; tie ir meli, un var izraisīt neatliekamības un bezspēcības sajūtu; tie uztur ideju par nemitīgiem centieniem un trūkumu. Jēdzieni kā ‘atlikusī dzīve’, ‘gadu gadiem, ‘visas dienas garumā’ nav īsti. Ir tikai Tagad, un tā ir tava vienīgā vieta spēka izpausmei. Reizēm pat domāšana par rītdienu prasa pārāk daudz ieguldījuma. Esi šeit.
8. TU VARI NONĀKT ‘TUR’, VIENĪGI ATRODOTIES TAGADNĒ
Mēs bieži tik ļoti koncentrējamies mērķim/galapunktam, ka aizmirstam par paša ceļa būtību, nošķiramies no katra vērtīgā soļa, kas veicams, un sastopamies ar uztraukumu. Uzticies, ka pavisam vienkārša atrašanās tagadnē aizvedīs tevi tur, kur tev jābūt. Novirzi savu uzmanību no 10 000 soļiem, kas vēl ir priekšā, soļiem, ko vēl neesi spēris, uz soli, ko veic šobrīd. Reizēm mēs nezinām, kur atrodamies, bet tas nekas! Draudzējies ar nenoteiktību, šaubies; mācies mīlēt šo dievišķo vietu, kurā nepastāv atbildes. Tā ir dzīva, radoša un iespēju pilna.
9. ESI MIERĀ AR KLUPŠANU
Ja tu pēkšņi aptver, ka esi pazudis notikumā, ka esi it kā atvienots - līksmo! Tu nupat esi pamodies no sapņa. Tevī ir atdzīvojies milzu saprāts, spēja aptvert un savienoties. Tu esi izkļuvis no miljoniem gadu ilgas apstrādes. Nesodi sevi par aizmiršanu, bet līksmo par savu spēju atcerēties. Mirklis neiebilst, ka tiek aizmirsts! Aizmiršana ir izcila tava stāsta daļa. Atļauj sev aizmirst ik pa laikam! Esi pazemīgs sava ceļojuma priekšā, tā vietā, lai censtos būt nevainojams. Šaubas, nepatika un vilšanās būs tavi pastāvīgie draugi šajā neizpētītajā ceļā. Galamērķis neeksistē, tāpat kā ‘panākumu’ tēls, kam tiekties pretī. Tu nevari kļūdīties, kad ‘pareizi’ nemaz nepastāv.
10. NEKAD NESALĪDZINI SEVI
Tu esi neatkārtojams; tavs ceļojums ir pilnīgi oriģināls. Mēs visi varam būt viena un tā paša apziņas okeāna izteiksmes, bet tajā pat laikā katrs no mums ir unikāla šī paša okeāna izteiksme, kas ir neatkārtojama savā būtībā. Nesalīdzini sevi ar kādu citu! Kad tu sāc sevi salīdzināt, tu pazemini savu neatkārtojamo vērtību, savas neaizvietojamās spējas, talantus un patiesības un atvienojies no savas šī brīža vienreizējās pieredzes. Nesalīdzini šo mirkli ar kādu tēlu, kas parādītu, kā tas varētu būt vai kā tam būtu jābūt. Dziedināšana ir iespējama tad, kad tu saki JĀ vietai, kur šobrīd atrodies, pat ja savos sapņos to esi iztēlojies citādi. Uzticies, un reizēm uzticies arī tam, ka nespēj uzticēties. Varbūt pat tava nespēja uzticēties var tikt uzticēta tagadnei, tāpat kā sajūta, ka nespēj notvert mirkli..
Džefs Fosters
1. GALAMĒRĶA NAV; IR TIKAI ŠIS MIRKLIS
Pastāv tikai ŠĪ; tagadnes aina tavas dzīves kinofilmā. Izkāp no ierastā laika un telpas sižeta, pagātnes un nākotnes, šaubām un gaidām, un dažādu stāvokļu un pieredzes meklējumiem; atslābini ierasto koncentrēšanos uz ‘’jau pagājušo’’ un ‘’vēl nepiepildīto’’- to, ko nav iespējams kontrolēt mirklī, kurā šobrīd atrodies. Izkāp no ‘’Mana Dzīvesstāsta’’ un ļauj sevi valdzināt tam, kas ir dzīvs, šeit, tagad. Tiecies izzināt šo tik dzīvelīgo domu, sajūtu un impulsu virmojumu, kas notiek tev apkārt, lai kur tu būtu. Atceries, ka Tagad ir vienīgā vieta, kur spēj rasties patiesās gala atbildes. Tagadnes mirklis ir tavas īstās mājas, tas stāv pāri laikam un telpai.
2. DOMĀŠANA RADA CIEŠANAS
Sāpes nav problēma; problēma ir mūsu domāšana par sāpēm; mūsu pretošanās nemieram; mūsu mēģinājumi izbēgt no tā. Patiesā problēma rodas tad, kad sākam prātot par mūsu sāpēm, skumjām, bailēm, dusmām, domās pārcilājot traucēkļus, tinot filmu uz priekšu un atpakaļ! Mēs pārdomājam vakardienas un rītdienas bēdas, tā vietā, lai nekavējoties atklātu un piedzīvotu bēdas, kas mūs pārņem šodien. Mēs piešķiram dzīvei nevajadzīgu pārdomu un pretestības slāni, un tas rada ciešanas. Kāds ir aicinājums? Pārstāj atrasties pagātnē vai nākotnē, meklēt un tiekties, bet sastopies ar dzīvi dabiskā veidā, tieši tagad, bez nosodījuma un cerībām, ka ‘miers’, ‘atpūta’, ‘apgaismība’ vai kāds cits pacilātības veids sniegs rezultātu. Sastopies ar mirkli pēc tā nosacījumiem; lūkojies uz šo visu kā uz dāvanu. Atver sevi patīkamajam un nepatīkamajam, baudāmajam un sāpīgajam, dari to bez slēptiem nodomiem.
3. DOMAS UN SAJŪTAS NAV PERSONISKAS
Skaties uz domām un sajūtām kā neitrāliem un bezpersoniskiem notikumiem apziņā. Gluži kā skaņas, ko dzirdam, domas un fiziskās sajūtas uznirst un pagaist negaidīti, kā viļņi Tavas būtības okeānā. Tās nav iespējams kontrolēt, izdzēst vai aizbēgt no tām. Izkop pacietīgu attieksmi attiecībā uz domām un sajūtām, tāpat kā tev piemīt šāda attieksme pret skaņām. Tiecies ar tām, izjūtot laipnību un zinātkāri. Skaties uz tām kā uz gaidītiem viesiem tavā klātbūtnē.
4. TU ESI DOMU TELPA
Domas nedefinē tevi, un tās nav īstenība; tās ir tikai ierosinājumi, varbūtības, baumas, propaganda, spriedumi, balsis, tēli, notikumu pārtīšana prātā uz priekšu un atpakaļ - mākoņi tavas būtības plašajās debesīs. Nepūlies apslāpēt, apklusināt vai apstādināt domas, atmest, izdzēst vai kontrolēt tās. Esi kā telpa tām, pat, ja tās šobrīd ir pārāk aktīvas! Atceries, ja tu ievēro domas, tu esi piesardzīgs un neesi tajās ieslodzīts. Tās nenosaka to, kas tu esi. Tu klusībā saturi domas, nevis esi to izpausme. Esi tas, kas tu esi - ieskauj domas, paliekot nemainīgs savā būtībā.
5. IEELPO NEMIERU UN SĀPES
Ieelpo nepatīkamās sajūtas, sniedz tām cieņu. Godā tās, tā vietā, lai noslēgtos no tām, turot tās siltuma badā. Ieelpas brīdī, iztēlojies vai sajūti savu elpu iekļūstam novārtā pamestajā, vārīgajā vietā, piepildot to ar dzīvību un mīlestību. Piepildi nepatīkamo vietu savā ķermenī ar gaisu, siltumu un godu. Nepūlies ‘dziedēt’ sajūtas. Tās vēlas būt sastaptas, godātas un iekļautas pašreizējā dzīves ainā. Pieņem to, ka pat nemiers sevī ietver saprātu; ka tas nav ‘pret’ tevi.
6. PIEŅEMŠANA NAV VEICAMA DARBĪBA; TĀ JAU EKSISTĒ
Pieņemšana nenozīmē, ka kaut kas nepatīkams aizies. Tas var saglabāties tik un tā. Necenties pieņemt netīkamo, (tā reizēm ir slēpta pretestība) bet gan apzinies, ka tas JAU ir pieņemts, tas jau eksistē šeit. Izturies pret to tā, it kā tas šeit būs vienmēr. Šī nostāja atbrīvo no laika spiediena (pūliņi likt tam pazust, neizpratne, kādēļ ‘tas joprojām ir šeit’). Tas IR šeit, šobrīd. Bet pirms ŠĪS realitātes. Esi ziņkārīgs. Atļauj jebkādiem impulsiem, vilšanās sajūtai, garlaicībai, nepiepildītām cerībām vai pat izmisumam atnākt un būt iekļautiem. Tie visi ir daļa no tagadnes, nevis kavēkļi. Pat nosprostošanās sajūta ir daļa no situācijas.
7. ‘VIENMĒR’ UN ‘NEKAD’ NEPASTĀV
Patiesībā nepastāv nedz ‘vienmēr’, nedz arī ‘nekad’. Uzmanies no šiem vārdiem; tie ir meli, un var izraisīt neatliekamības un bezspēcības sajūtu; tie uztur ideju par nemitīgiem centieniem un trūkumu. Jēdzieni kā ‘atlikusī dzīve’, ‘gadu gadiem, ‘visas dienas garumā’ nav īsti. Ir tikai Tagad, un tā ir tava vienīgā vieta spēka izpausmei. Reizēm pat domāšana par rītdienu prasa pārāk daudz ieguldījuma. Esi šeit.
8. TU VARI NONĀKT ‘TUR’, VIENĪGI ATRODOTIES TAGADNĒ
Mēs bieži tik ļoti koncentrējamies mērķim/galapunktam, ka aizmirstam par paša ceļa būtību, nošķiramies no katra vērtīgā soļa, kas veicams, un sastopamies ar uztraukumu. Uzticies, ka pavisam vienkārša atrašanās tagadnē aizvedīs tevi tur, kur tev jābūt. Novirzi savu uzmanību no 10 000 soļiem, kas vēl ir priekšā, soļiem, ko vēl neesi spēris, uz soli, ko veic šobrīd. Reizēm mēs nezinām, kur atrodamies, bet tas nekas! Draudzējies ar nenoteiktību, šaubies; mācies mīlēt šo dievišķo vietu, kurā nepastāv atbildes. Tā ir dzīva, radoša un iespēju pilna.
9. ESI MIERĀ AR KLUPŠANU
Ja tu pēkšņi aptver, ka esi pazudis notikumā, ka esi it kā atvienots - līksmo! Tu nupat esi pamodies no sapņa. Tevī ir atdzīvojies milzu saprāts, spēja aptvert un savienoties. Tu esi izkļuvis no miljoniem gadu ilgas apstrādes. Nesodi sevi par aizmiršanu, bet līksmo par savu spēju atcerēties. Mirklis neiebilst, ka tiek aizmirsts! Aizmiršana ir izcila tava stāsta daļa. Atļauj sev aizmirst ik pa laikam! Esi pazemīgs sava ceļojuma priekšā, tā vietā, lai censtos būt nevainojams. Šaubas, nepatika un vilšanās būs tavi pastāvīgie draugi šajā neizpētītajā ceļā. Galamērķis neeksistē, tāpat kā ‘panākumu’ tēls, kam tiekties pretī. Tu nevari kļūdīties, kad ‘pareizi’ nemaz nepastāv.
10. NEKAD NESALĪDZINI SEVI
Tu esi neatkārtojams; tavs ceļojums ir pilnīgi oriģināls. Mēs visi varam būt viena un tā paša apziņas okeāna izteiksmes, bet tajā pat laikā katrs no mums ir unikāla šī paša okeāna izteiksme, kas ir neatkārtojama savā būtībā. Nesalīdzini sevi ar kādu citu! Kad tu sāc sevi salīdzināt, tu pazemini savu neatkārtojamo vērtību, savas neaizvietojamās spējas, talantus un patiesības un atvienojies no savas šī brīža vienreizējās pieredzes. Nesalīdzini šo mirkli ar kādu tēlu, kas parādītu, kā tas varētu būt vai kā tam būtu jābūt. Dziedināšana ir iespējama tad, kad tu saki JĀ vietai, kur šobrīd atrodies, pat ja savos sapņos to esi iztēlojies citādi. Uzticies, un reizēm uzticies arī tam, ka nespēj uzticēties. Varbūt pat tava nespēja uzticēties var tikt uzticēta tagadnei, tāpat kā sajūta, ka nespēj notvert mirkli..
Avots:
* tulkoja Diāna Nikiforoviča speciāli priekš @Gara vasara
otrdiena, 2018. gada 28. augusts
Dziļas mīlestības būtība
Leģendārais dzenbudisma skolotājs Thiķ Ņat Haņs par to, ka mīlēt, pirmkārt, nozīmē saprast otru cilvēku.
1. Ja ūdens krūzē izšķīdināsiet sauju sāls, tādu ūdeni nebūs iespējams dzert. Taču, ja iebērsiet šo sāli upē, tad no tās joprojām varēs ņemt ūdeni ēdiena gatavošanai, mazgāties un dzert. Upe ir neizmērojama, tai ir spēja pieņemt, aptvert un transformēt. Ja sirds ir maza, tad spēja saprast un būt līdzcietīgam ir ierobežota, un mēs ciešam. Mēs nevaram pieņemt citu nepilnības un pieprasām, lai viņi mainās. Bet tad, kad mūsu sirdis kļūst lielākas, tās pašas lietas vairs nerada ciešanas. Mums ir daudz sapratnes un līdzjūtības, un mēs esam gatavi savus apskāvienus atvērt arī citiem. Mēs pieņemam viņus tādus, kādi viņi ir, un tad viņiem parādās iespēja mainīties.
2. Patiesi dziļās attiecībās izzūd robeža starp jums un otru cilvēku. Viņš - tas esat jūs, bet jūs - tas ir viņš. Jūsu ciešanas ir viņa ciešanas. Kad jūs apzināties savas ciešanas, jūs palīdzat mīļotajam cilvēkam ciest mazāk. Ciešanas un laime jums vairs nešķiet kaut kas tāds, kas attiecas tikai uz vienu no jums. Tas, kas notiek ar mīļoto cilvēku, notiek arī ar jums. Patiesā mīlestībā nav nodalīšanas vai diskriminācijas. Viņa laime - tā ir jūsu laime. Jūsu ciešanas - tās ir viņa ciešanas. Jūs vairs nevarat teikt: "Tā ir Tava problēma".
3. Dziļas mīlestības būtība ir spējā piedāvāt mīlestību. Jūs varat kļūt par gaismas staru otram cilvēkam. Nav iespējams kādam piedāvāt laimi, kamēr pats to neizjūtat. Tādēļ uzceliet sevī ērtu namu, pieņemot sevi un mācoties mīlēt un dziedināt sevi. Praktizējiet apzinātību, lai varētu radīt laimes un prieka mirkļus, ar ko sevi uzlādēt. Tad jums būs, ko piedāvāt otram cilvēkam. Barojot un kopjot mūsu pašu laimi, mēs kopjam savu spēju mīlēt. Lūk, kādēļ mīlēt nozīmē apgūt savas laimes uzturēšanas mākslu. Ja jums ir pietiekoši daudz sapratnes un mīlestības, tad katra minūte, lai ko jūs dienas gaitā darītu - gatavojat brokastis, vadāt automašīnu, laistāt dārzu vai nodarbojaties ar jebko citu dienas laikā, - var kļūt par prieka mirkli. Saprast otra ciešanas - tā ir labākā dāvana, ko varat uzdāvināt citam cilvēkam. Sapratne - tas ir vēl viens vārds, kā saukt mīlestību. Ja jūs nespējat saprast, tad jūs nespējat mīlēt.
4. Bieži vien mēs iemīlamies ne jau tādēļ, ka patiesi mīlam un saprotam mūsu kaisles objektu, bet tādēļ, lai novērstu uzmanību no savām ciešanām - nepatikšanām, nepatīkamām emocijām. Kad mēs mācāmies mīlēt un saprast sevi un būt patiesi līdzcietīgi pret sevi, tad mēs spējam patiesi mīlēt un saprast otru cilvēku. Mīlēt, neapzinoties, kā mēs mīlam, nozīmē ievainot mīļoto cilvēku. Lai zinātu, kā mīlēt, mums ir jāsaprot otrs cilvēks. Lai saprastu, nepieciešams klausīties. Ja jūs mīlat, jums jābūt spējīgam atvieglot mīļotā cilvēka ciešanas. Tā ir māksla. Ja jūs nesaprotat viņa ciešanu saknes, tad jūs nespējat palīdzēt, tāpat kā ārsts nevar izārstēt jūsu slimību, ja nezina tās iemeslus. Lai sniegtu atvieglojumu, jums ir nepieciešams saprast mīļotā cilvēka ciešanu iemeslu. Jo vairāk jūs saprotat, jo vairāk jūs mīlat; jo vairāk jūs mīlat, jo vairāk jūs saprotat. Tās ir vienas realitātes divas puses. Spēja saprast un spēja mīlēt pēc būtības ir viens un tas pats.
5. Bieži vien teikdami: "Es tevi mīlu", mēs liekam uzsvaru uz "Es", kurš mīl, neaizdomājoties par pašu mīlestību, ko piedāvājam, - cik dziļa tā ir. Tas tādēļ, ka atrodamies sava ego gūstā. Mēs uzskatām, ka esam atdalīti no visa, bet pasaulē neeksistē kaut kas tāds kā atsevišķs "Es". Zieda sastāvā ir tādi ne-zieda elementi, kā hlorofils, saules gaisma un ūdens. To visu noņemot nost, no zieda nekas nepaliks pāri. Zieds nevar pastāvēt pats par sevi. Zieds var pastāvēt tikai kopā ar tiem - "kopābūt" jeb būt savstarpēji saistītiem. Tāpat arī cilvēks. Mēs nevaram eksistēt atsevišķi – paši par sevi. Mēs varam dzīvot tikai savstarpēji saistīti. Es sastāvu no tādiem ne-saviem elementiem kā zeme, saule, vecāki un senči. Ja jūs attiecībās spējat ieraudzīt savstarpējo saikni starp jums un mīļoto cilvēku, tad jūs jūtat, ka viņa ciešanas ir jūsu ciešanas, bet jūsu laime - viņa laime. Ar tādu mīlestības redzējumu jūs runājat un rīkojaties citādāk. Tas var atvieglot daudzas ciešanas.
Avots: Thich Nhat Hanh «How To Love».
* tulkoja Kristīna Zacesta speciāli priekš
* Korektore: Liene Lāce
@Gara vasara
@Gara vasara
trešdiena, 2018. gada 22. augusts
Tuvu attiecību jēga ir tajā, LAI TU PALIEC TU PATS
Dažreiz notiek tā, ka kāds cilvēks pēkšņi atvieglo mūsu dvēseles sāpes un nedaudz mīkstina mūsu rētas. Piemēram, sāk par mums ļoti rūpēties. Jeb redz un pieņem mūs tā, kā vecāki to nekad nav darījuši. Jeb arī sniedz tādu tuvības pakāpi, kāda mums ir nepieciešama.
Dažreiz kāds cits sniedz mums to, kas mums ļoti vajadzīgs, un, ko mēs paši sev nespējam sniegt.
Lūk, tad notiek tā, ka attiecības ar šo cilvēku kļūst supervērtīgas. Dažreiz tas tiek uztverts kā mīlestība vai kā liela pieķeršanās. Dažreiz - kā spēcīga draudzība vai atkarība.
Bet bieži vien tad, kad ir supervērtīgas attiecības, mēs pārstājam justies brīvi šajās attiecībās. Mēs sākam orientēties uz otru cilvēku un darīt visu, lai "nesabojātu" vai "saglabātu" kontaktu..
Metaforiski runājot - it kā kāds būtu turējis roku uz jūsu rētas, kas, pateicoties tam, tik ļoti nesāp un neasiņo.
Tādā gadījumā mēs orientētos nevis uz to, kur mēs vēlamies virzīties, bet uz to, kā izvairīties no šķiršanās ar šīm palīdzīgajām rokām. Mēs nekustīgi stāvam, lai tikai nejustu sāpes. Pielāgojamies un sākam kļūt atkarīgi.
Bieži supervērtīgās attiecībās mēs patiešām sākam piespēlēt otram cilvēkam, un zaudējam izvēles brīvību, jo tas mūs var novest pie sāpēm.
Ja mēs palieksimies uz savu vēlmju pusi, tad pastāv risks, ka vērtīgais cilvēks nevēlēsies mums sekot, un tad mēs atkal paliksim vieni ar savām problēmām, rētām, skumjām un sāpi. Un mēs sākam domāt, lai tikai nepasakām ko lieku. Lai tikai neaizvainojam, nesarūgtinām un nesatraucam. Lai tikai nesadusmojam. Un tajā mirklī mēs strauji zaudējam SPONTANITĀTI, DZĪVĪGUMU un BRĪVĪBU. Un, protams, pievelkam to, no kā tik ļoti baidāmies.
Arī mūsu partneris jūt aizturētas emocijas, jo mēs tās aizturam. Viņš zaudē interesi, jo mūsos nav radošuma. Viņš zaudē brīvības izjūtu, jo mēs negribot viņu kontrolējam.
Un tas var novest pie šķiršanās, no kuras mēs tik ļoti baidāmies.
Vēl daudz sāpīgākas tādēļ, ka kaut kur dvēseles dziļumos mēs to gaidījām. Un kopā ar šķiršanās sāpēm, lai arī cik dīvaini tas nebūtu, nāk arī atvieglojums.
Atvieglojums no tā, ka vairs NEVAJAG IZLIKTIES, un atkal vari būt tu pats. Un atkal savā brīvībā mēs esam gatavi satikt kādu, kuram blakus, šķiršanās baiļu ietekmē, riskējam pazaudēt savu radošo pamatu. Daudziem tā mēdz gadīties.
Taču patiesā tuvu attiecību sūtība nav tajā, lai atrastu kādu, ar kuru kopā nav tik sāpīgi dzīvot, un sastingtu blakus.
Pieaugšanas process ir saistīts ar to, lai SADZIEDĒTU SAVAS RĒTAS un iemācītos rūpēties par sevi patstāvīgi.
Lai satiktu cilvēku kā personību, nevis kā mums ērtu īpašību komplektu.
Palikt tam, kas esi, - tāda ir tuvu attiecību jēga, - pat, ja tas nestu sev līdzi dvēseles sāpes.
Būt ievainojamiem esot blakus tuviem cilvēkiem pat, ja mēs nezinām, kā viņi uz to reaģēs. Spert soli savā ceļā pat tad, ja neesam pārliecināti, ka otrs cilvēks mums pievienosies.
Ar katru nākamo dienu censties būt mazliet PATIESĀKAM, nevis ĒRTĀKAM.
Jēga ir tajā, lai attiecībās brīvības pakāpes attīstītu, nevis ierobežotu.
Un šajā situācijā ir liels risks, ka būs sāpīgi un vientuļi. Taču ir liela varbūtība, ka notiks patiesa mīlestība un tuvība. Kad bez visādiem mēģinājumiem un spriedzes no jūsu puses, cilvēks vēlēsies iet kopā ar jums. Notiks kaut kas, ko jūs nebūsiet gaidījis, prognozējis un nokontrolējis.
Starp cilvēkiem notiks patiesa mīlestība un satikšanās.
Kad otrs cilvēks nebūs neaizvietojams un supervērtīgs, bet būs vienkārši mīlēts un vērtīgs. Nevis vienīgais visā pasaulē, bet gan tāds, kuru jūs noteikti izvēlaties katru dienu.
Tad jūs varat būt pārliecināts, ka otrs cilvēks ir ar jums kopā nevis tādēļ, ka jūs viņu kontrolējat, bet gan tādēļ, ka viņš pats to vēlas katru dienu.
Vai tā nav patiesa kopīga laime?
Avots: Aglaja Datešidze, http://sobiratelzvezd.ru/
Tulkoja Kristīna Zacesta
Korektore: Vineta Kurgāne
@Gara vasara
Dažreiz kāds cits sniedz mums to, kas mums ļoti vajadzīgs, un, ko mēs paši sev nespējam sniegt.
Lūk, tad notiek tā, ka attiecības ar šo cilvēku kļūst supervērtīgas. Dažreiz tas tiek uztverts kā mīlestība vai kā liela pieķeršanās. Dažreiz - kā spēcīga draudzība vai atkarība.
Bet bieži vien tad, kad ir supervērtīgas attiecības, mēs pārstājam justies brīvi šajās attiecībās. Mēs sākam orientēties uz otru cilvēku un darīt visu, lai "nesabojātu" vai "saglabātu" kontaktu..
Metaforiski runājot - it kā kāds būtu turējis roku uz jūsu rētas, kas, pateicoties tam, tik ļoti nesāp un neasiņo.
Tādā gadījumā mēs orientētos nevis uz to, kur mēs vēlamies virzīties, bet uz to, kā izvairīties no šķiršanās ar šīm palīdzīgajām rokām. Mēs nekustīgi stāvam, lai tikai nejustu sāpes. Pielāgojamies un sākam kļūt atkarīgi.
Bieži supervērtīgās attiecībās mēs patiešām sākam piespēlēt otram cilvēkam, un zaudējam izvēles brīvību, jo tas mūs var novest pie sāpēm.
Ja mēs palieksimies uz savu vēlmju pusi, tad pastāv risks, ka vērtīgais cilvēks nevēlēsies mums sekot, un tad mēs atkal paliksim vieni ar savām problēmām, rētām, skumjām un sāpi. Un mēs sākam domāt, lai tikai nepasakām ko lieku. Lai tikai neaizvainojam, nesarūgtinām un nesatraucam. Lai tikai nesadusmojam. Un tajā mirklī mēs strauji zaudējam SPONTANITĀTI, DZĪVĪGUMU un BRĪVĪBU. Un, protams, pievelkam to, no kā tik ļoti baidāmies.
Arī mūsu partneris jūt aizturētas emocijas, jo mēs tās aizturam. Viņš zaudē interesi, jo mūsos nav radošuma. Viņš zaudē brīvības izjūtu, jo mēs negribot viņu kontrolējam.
Un tas var novest pie šķiršanās, no kuras mēs tik ļoti baidāmies.
Vēl daudz sāpīgākas tādēļ, ka kaut kur dvēseles dziļumos mēs to gaidījām. Un kopā ar šķiršanās sāpēm, lai arī cik dīvaini tas nebūtu, nāk arī atvieglojums.
Atvieglojums no tā, ka vairs NEVAJAG IZLIKTIES, un atkal vari būt tu pats. Un atkal savā brīvībā mēs esam gatavi satikt kādu, kuram blakus, šķiršanās baiļu ietekmē, riskējam pazaudēt savu radošo pamatu. Daudziem tā mēdz gadīties.
Taču patiesā tuvu attiecību sūtība nav tajā, lai atrastu kādu, ar kuru kopā nav tik sāpīgi dzīvot, un sastingtu blakus.
Pieaugšanas process ir saistīts ar to, lai SADZIEDĒTU SAVAS RĒTAS un iemācītos rūpēties par sevi patstāvīgi.
Lai satiktu cilvēku kā personību, nevis kā mums ērtu īpašību komplektu.
Palikt tam, kas esi, - tāda ir tuvu attiecību jēga, - pat, ja tas nestu sev līdzi dvēseles sāpes.
Būt ievainojamiem esot blakus tuviem cilvēkiem pat, ja mēs nezinām, kā viņi uz to reaģēs. Spert soli savā ceļā pat tad, ja neesam pārliecināti, ka otrs cilvēks mums pievienosies.
Ar katru nākamo dienu censties būt mazliet PATIESĀKAM, nevis ĒRTĀKAM.
Jēga ir tajā, lai attiecībās brīvības pakāpes attīstītu, nevis ierobežotu.
Un šajā situācijā ir liels risks, ka būs sāpīgi un vientuļi. Taču ir liela varbūtība, ka notiks patiesa mīlestība un tuvība. Kad bez visādiem mēģinājumiem un spriedzes no jūsu puses, cilvēks vēlēsies iet kopā ar jums. Notiks kaut kas, ko jūs nebūsiet gaidījis, prognozējis un nokontrolējis.
Starp cilvēkiem notiks patiesa mīlestība un satikšanās.
Kad otrs cilvēks nebūs neaizvietojams un supervērtīgs, bet būs vienkārši mīlēts un vērtīgs. Nevis vienīgais visā pasaulē, bet gan tāds, kuru jūs noteikti izvēlaties katru dienu.
Tad jūs varat būt pārliecināts, ka otrs cilvēks ir ar jums kopā nevis tādēļ, ka jūs viņu kontrolējat, bet gan tādēļ, ka viņš pats to vēlas katru dienu.
Vai tā nav patiesa kopīga laime?
Avots: Aglaja Datešidze, http://sobiratelzvezd.ru/
Tulkoja Kristīna Zacesta
Korektore: Vineta Kurgāne
@Gara vasara
otrdiena, 2018. gada 14. augusts
Kā pietuvoties savai iekšējai Saulei
Saules simboliskā nozīme mūsu dzīvesziņā ir daudzpakāpju. Gan kosmoloģiskā gan mitoloģiskā, gan citās. Paskatos Saulītē kā savā māmiņā… Tā ir beznosacījumu mīlestības, radīšanas simbols. Viss šajā Saules pasaulē ir viņas dāsnuma pieliets, neprasot, negaidot neko, pieņemoši, apņemoši sasildot. Varētu teikt – viss šeit tiek mīlestībā radīts. Katra būtne, katra radība (no mazākās daļiņas līdz galaktikai) top no sākotnējā enerģijas avota sevī, kas liek būt, izpausties, augt.
Visu radīšanu apraksta Austraskoks ar Sauli centrā. Tas ir arī stāsts par veselumu visā. Sakrālajā ģeometrijā tas ir toroīds. Cilvēka realitātē tā ir garīgā sirds – mirdzošs kodols, dvēseles spēks. Tas ir miera, radošo spēju, pašizpausmes un sevis apzināšanās avots. Ja cilvēks ir kontaktā ar savu būtību, tad bieži par viņu saka – gaišs, starojošs cilvēks, stipra dvēsele. Ja kāds ir noslēdzies no patiesā sevis, šis starojums apdziest, cilvēks satumst. Vairs nesaņemot pats savu radošo enerģiju, viņš to meklē ārpusē, gaidot no citiem, lai kāds sasilda, pažēlo, rūpējas, samīļo. Skumji gaida vai pieprasa to. Tad cilvēks dzīvo ar sajūtu, ka prieks, mīlestība un iedvesma ir kaut kā jānopelna, pieaug atkarība no ārējiem apstākļiem.
Jo mazāk cilvēks ir saskaņā ar sevi, jo svarīgāks kļūst citu novērtējums, atzinība, cieņa, imidžs un iekšējo apdzisumu pamazām nākas kompensēt ar citu cilvēku devumu un mākslīgu spožumu. Parādās sajūta, ka neeju savu ceļu, nedzīvoju savu dzīvi, ka paša darbībām nav nekādas jēgas. Rodas jautājums – kāds ir manas dzīves uzdevums, ir sajūta, ka esmu apmaldījies un nesaprotu, kur meklēt padomu. Pēc padoma vēršas pie citiem, jo aizgājis no sava iekšējā padomdevēja.
Tad pienāk brīdis, kad cilvēks saprot – ir jāatgriežas tur, no kurienes ir izstarojis. Tas ir likumsakarīgs attīstības ceļš. Būt savā starā, tā ir māksla, kura katram jāmācās no jauna – kā būt pašam, lai neaizaug šī taciņa no ārējās pasaules izpausmes uz iekšējo. Bērni piedzimst šajā stāvoklī, taču to neapzinās. Mums tas ir jāatklāj otrreiz – apzināti.
Pavēršoties atkal sevī, pietuvojoties Avotam, kur satiekas viss, sajūtam saplūstošu vienotību. Tā ir Saule kā veselums, kurā spēlējas gars un matērija. Saule gāja spēlēties ar to jūras ūdentiņu… Cilvēks, kurš attālinājies no sava veseluma, jūt, ka kaut kā trūkst, un sāk manipulēt ar apkārtni, lai trūkumu kompensētu. Ja cilvēks ir apzinājies savu pilnību, tad jūt, ka viņam visa ir gana, nevienam neko nevajag prasīt, nevajag vērtēt un iespaidot.
Šāds cilvēks ir radošs un oriģināls. Katrs notikums ir īpašs un dzīvi padara spilgtāku, negaidītāku. Ja cilvēks apzinās sevi, viņam nav vēlmes manipulēt ar citiem un citi nespēj manipulēt ar viņu – nevar piespiest rīkoties pret savu sirdi.
Ieteikums ikdienai – kā pietuvoties savai iekšējai Saulei:
Nosauksim to par metodi „Man patīk”! Ievies to savā ikdienā kā sportu – arvien vairāk atrodot un vērojot pateicībā, dabiskā priekā to, kas patīk. Ieraugot un atlaižot, nepieķeroties nekam. Tā var izvērsties kā lavīna, kas atver apziņu.
Katru reizi, kad parādās pretenzija vai nepieņemšana attiecībā uz to, kas apkārt notiek, jāsaprot, jāatceras, ka tā ir kā sarkanā lampiņa, kas liek pavērties atpakaļ sevī.
Dziļākā būtībā mēs prasām no pasaules to, ko īstenībā mums tai būtu jādod! Tāpēc katru reizi, jūtot nepatiku, esot kritiskiem pret dzīvi, mums ir iespēja iziet no vienpusīgas, savtīgas uztveres, tiecoties ieraudzīt notiekošo plašā kopumā, kur viss līdzsvarojas saskaņā.
Šādā veidā varam pārfokusēties uz saviem iekšējiem resursiem, savu spēku, kas ir lielāks par to prāta daļiņu, kur sanācis iestrēgt nepieņemšanā. Tad paveras iespēja ieraudzīt un izšķīdināt problēmu savā sirds gaismā.
Ja gribi iziet ārpus saviem ierobežojumiem, tad iespējas ir divas. Vieglākā un grūtākā. Ja spējam saslēgties ar saviem dvēseles resursiem, tad varam atklāt pietiekami daudz gaismas, lai spētu pārkausēt sāpes, bailes. Ja nē, tad atliek grūtais ceļš – pagriezties godīgi pret tām, izdzīvot un iziet cauri.
Mēģinājumi aizbēgt ir tikai plāksteri un ilūzijas! Neviens mūs neatbrīvos no sarežģītām situācijām, bet uzdevums ir tajās nepazaudēt sevi. Tāpēc gribot, negribot ir jānoiet ceļš, ko sauc par piedošanu un mīlestību.
***
no žurnāla TAKA 2017.g arhīva, autors: Jānis Vītols, holodinamikas pasniedzējs
Avots: baltataka.lv
piektdiena, 2018. gada 3. augusts
Pienācis pārmaiņu laiks
Zīmes: 6 mācība
Pastāvīgi cīnies ar savu galveno ienaidnieku
Kad jūs pakāpeniski sākat virzīties pareizajā virzienā, zināt, kurš būs jūsu pats galvenais ienaidnieks? JŪS PAŠI. Jūsu iekšējā balss periodiski čukstēs: kāpēc tas tev ir nepieciešams? Tu esi tik noguris šodien, atliekam uz rītdienu? Tev ir slikts garastāvoklis, galva pilna ar problēmām, paskaties labāk TV, Tu taču esi pelnījis vismaz pusstundu atpūtas.
Šeit ir jāsaka sev - STOP. Atceries: te tagad runā parastais SLINKUMS. Noklusiniet savu iekšējo balsi, saņemieties un turpiniet nodarboties ar noderīgām lietām. Vismaz pie sevis atkārtojiet pāris vārdus, kurus nesen iemācījies svešvalodā.
Vienmēr saprotiet: ja jūs neko nedarīsit, lai sasniegtu savu mērķi – neviens cits to jūsu vietā nedarīs. Rezultāts ir atkarīgs tikai no jūsu apņemšanās turpināt iet uz priekšu.
Aizmirsti, cik vecs tu esi, kāds ir tavs sociālais stāvoklis, ienākumu līmenis un citas muļķības. Es nerakstīšu, cik daudz pasaulē ir veiksmes stāsti par cilvēkiem, kuri sākumā bija bezpajumtnieki, vai kuri bija vecāki par 60 gadiem. Vienkārši domājat ar galvu, kā atrisināt šo vai citu problēmu.
Autors: Настя Рейн
Avots: thejizn.com
Tulkoja: Elita
trešdiena, 2018. gada 1. augusts
Pienācis pārmaiņu laiks
Zīmes: 5 mācība
Sagatavojaties daudz mācīties
Un kurš solīja, ka tas būs
viegli? Kurš apsolīja, ka ceļā uz mērķa sasniegšanu jūs nesitīsiet kājas līdz asinīm,
nesakodīsiet zobus, lai izlauztos uz priekšu? Lai kaut ko panāktu, jums
pastāvīgi jāpilnveidojas. Nepārtraukti jāmācās. Banāli, bet tā tas ir.
Vai jūs sapņojat ceļot?
Sāciet apgūt valodas. Vismaz piecus vārdus dienā. Bet regulāri. Vēlaties kļūt
par prezidentu? Sāciet lasīt profesionālo literatūru par partiju sistēmu,
ekonomiku, mācīties likumus, pierakstīties uz oratora kursiem, atrodiet
partiju, kas jūs interesē, un kļūstat par aktīvu tās locekli! Vai jūs vēlaties
nopelnīt daudz naudas, neizejot no mājām? Izejiet online kursus par
copywriting, web dizainu, jebkurā virzienā, kas jūs interesē. Nekavējoties
brīdinu: jāmācās būs daudz un pastāvīgi.
Autors: Настя Рейн
Avots: thejizn.com
Tulkoja: Elita
otrdiena, 2018. gada 31. jūlijs
Pienācis pārmaiņu laiks
Zīmes: 4 mācība
AIZMIRSTIET PAR BAILĒMJā, tas būs ļoti sarežģīti. Tas būs patiešām biedējoši. No tā, ka jūs sākat pilnīgi jaunu lapu savā dzīvē. No tā, ka visi apkārt kliegs: Stop, ārprātīgais, ko tu dari! Esi godīgs pret sevi. Tas palīdz pārvarēt jebkuras no ārpuses uzliktās bailes. Saņēmāties - Darāt. Un aizmirstiet bažas par neveiksmēm, par to, ka nekas nesanāks, par to, cik daudz pūļu tas var tev maksāt. VIENKĀRŠI AIZMIRSTIET.
Autors: Настя Рейн
Avots: thejizn.com
Tulkoja: Elita
ceturtdiena, 2018. gada 26. jūlijs
trešdiena, 2018. gada 25. jūlijs
Pienācis pārmaiņu laiks
Zīmes: 3 mācība
JŪS ESAT SAVAS REALITĀTES RADĪTĀJS
Bet, ja ievērojat 2.mācību. Protams, bez patiesas ticības savam sapnim, bez sava mērķa vizualizācijas, jūs varat vienkārši mīņāties vienā vietā, un starpposma rezultāti izskatīsies neticami lieli, vai pat varat aiziet ne tur.
Atcerieties reizi par visām reizēm: NEKLAUSIET nevienu. NE RADINIEKUS, NE DRAUGUS, NE KOLĒĢUS, NEVIENU. Jums ir mērķis - ejiet uz viņu. Bet padomdevējiem uzdodiet vienkāršu jautājumu: kāpēc tu neko no tā neesi izdarījis, ko iesaki? Kāpēc tu nemaini savu dzīvi, bet turpini vēl strādāt briesmīgo darbu, kas nepatīk, esi ar vīru – alkoholiķi, bez perspektīvām?
Zināt, ir brīnišķīgs zinātniski apstiprināts stāsts par kausu ar krabjiem. Ja jūs ievietojat krabjus spainī, un viens no viņiem mēģinās izkļūt ārā, citi velk to atpakaļ, tā vietā, lai palīdzot viens otram, izkļūtu kopā. Dzīvē ir tāpat.
Tev dos padomus visi, kam nav slinkums, būs "ar labiem nodomiem", šausmināsies, ka tu dari ar savu pelēko, neinteresanto dzīvi, būs pārsteigti, kur jūs mēģināt izrauties, jo "mazs cilvēks nevar sasniegt lielus augstumus". Es arī sniegšu padomu, jo man ir tādas tiesības: UZSPĻAUJIET UZ VISIEM NO AUGSTUMA, UN TURPINĀT VIRZĪTIES UZ SAVU MĒRĶI. Citā veidā tas nedarbojas. Godīgi Tikai jūs pats zināt, par ko vēlaties kļūt, un ticiet man, jūs noteikti par to kļūsiet.
Autors: Настя Рейн
Avots: thejizn.com
Tulkoja: Elita
otrdiena, 2018. gada 24. jūlijs
Pienācis pārmaiņu laiks
Zīmes: 2 mācība
JŪS VARAT KĻŪT PAR TO, PAR KO VĒLATIES
Mūsdienu sabiedrība mums uzliek stereotipus, kas ir nepieciešams, lai gūtu panākumus. Lai būtu ietekmīgi radinieki, daudz naudas, bagāts sponsors, brīvais laiks un tā tālāk... Kas ir muļķības! Jā, es tev to saku: es esmu vientuļā māte, kas pati audzina bērnu bez kādas palīdzības, ko pirms gada, skaitīja kapeikas, kas centās izkļūt no milzīgiem parādiem, un tusēja pa forumiem meklējot pa brīvu autiņbikses.Gads ir pagājis. Man ir savs mazs, bet diezgan veiksmīgi attīstošs bizness (nevis Amerikā, bet gan mūsu vietējā postpadomju valstī), un es droši skatos uz priekšu. Un vai jūs zināt, kas man palīdzēja? Cik tas banāli nebūtu - darbs, darbs un darbs. Līdz melnas mušiņas lidoja gar acīm, kad aizmirsu kas par nedēļas dienu, aizmirsu vai es mazgāju galvu vai nē, un vai es ēdu vispār. Tāpēc tagad ar smaidu es skatos uz tiem, kuri saka: "Es jau sāktu / darītu / nopelnītu / uzceltu, bet nav laika / naudas / paziņas". Muļķības! Galvenais, kas viņiem nav, tā ir patiesa motivācija. Bet slinkums ir pārpilnībā. Tāpēc atcerieties: JŪS VARAT KĻŪT PAR TO, PAR KO VĒLATIES, JA STRĀDĀSIET SAVAM MĒRĶIM. Griežot zobus. Līdz asarām un sāpēm. Ar neveiksmēm, kritumu un nodevību. Atkal un atkal pieceļoties, doties uz savu mērķi. Vai arī rāpot, ja nevarat piecelties. Tikai tad tu kļūsi veiksmīgs.
Autors: Настя Рейн
Avots: thejizn.com
Tulkoja: Elita
piektdiena, 2018. gada 20. jūlijs
Pienācis pārmaiņu laiks
Tūlīt jūs brīdināšu, ka tas nenotiks pēc burvju nūjiņas mājiena. Tās būs sarežģītas, reizēm sāpīgas pārmaiņas, kuras slāni pēc slāņa noņems no jums visu, kas ir sakrājies visu dzīves gadu laikā: mazvērtības komplekss, neapmierinātība ar dzīvi un vissvarīgākais - neveiksmes. Ceļā uz to, lai beidzot sāktu dzīvot laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi, jums vajadzēs iemācīties vairākas mācības. Un ne tikai izlasīt, bet iemācīties, uzņemt tās sevī, izlaist caur sevi, lai nekad neaizmirstu un nenovirzītos no pareizā ceļa. Vai esat gatavi? Veiksmi!
Zīmes: 1 mācība
JŪS VIENMĒR BŪSIET DAĻA NO DZĪVES
Neatkarīgi no tā, vai tas jums patīk vai nē, jūs nekad nevarēsiet kļūt veiksmīgs, ja nostādīsiet sevi pretī pasaulei. "Es esmu labs, bet pasaule man apkārt ir slikta." Tas ir tikai bērnišķīgs infantilisms, mazā bērna kaprīze. Ja jūsu apkārtnē ir cilvēki, apstākļi, kas negatīvi pret jums attiecas, negatīvi ietekmē jūs - tas nozīmē, ka esat to pats pieļāvis. Vainīgi nav ne vecāki, ne draugi, ne radinieki, ne valsts, ne gadsimts, bet jūs pats. Jo agrāk jūs pieņemat šo domu, jo vieglāk jums būs tālāk virzīties.
Jūs neesat apstākļu upuris, jūs esat savas dzīves daļas scenārists. Un tā jums izdevās ne ļoti labi. Un tikai jūsu spēkos ir visu mainīt. Ticiet man, es zinu, par ko es rakstu. Viss mūsu dzīvē, izņemot nāvi, var tikt mainīts. Galvenais ir pieņemt un iemācīties šo mācību: SAVU DZĪVI, KĀDA TĀ ARĪ IR, RADĀT JŪS PAŠI.
Dzīvot “pakaļā” (atvainojiet) vai dzīvot cienīgi? Visu dzīvi sūkstēties par visu un visiem, vai arī saņemties, godīgi atzīt sev, ka esat pats vainīgs visās savās kļūdās un izmainīt savu dzīvi uz labo pusi? Jums pašiem tas jāizlemj.
Autors: Настя Рейн
Avots: thejizn.com
Tulkoja: Elita
ceturtdiena, 2018. gada 19. jūlijs
Lai sasniegtu harmoniju
Lai sasniegtu harmoniju
Lai savā dzīvē, visās tās jomās, sasniegtu harmoniju, ir svarīgi atbrīvoties no tā, kas tevi iznīcina. Lai to izdarītu, ir jāiemācās pašnovērošana. Personīgā dzīve plūst no iekšpuses uz āru. Iekšējo stāvokļu novērošana var palīdzēt ieraudzīt to, kas tevi iznīcina iekšienē.
Vērot pasauli un vērot sevi – ir divas dažādas lietas. Abas pieprasa uzmanību. Bet, novērojot pasauli, uzmanība tiek vērsta uz āru caur jūtām un sajūtām. Pašnovērošanā uzmanība tiek vērsta uz iekšu. Šo prasmi nevar iegūt, izmantojot sajūtas, jo cilvēkam nav nekāds maņu orgāns, kuru var vērst uz iekšu un caur kuru viņš var vērot sevi tikpat viegli, kā skatīties dabu, zvaigznes, vai kaimiņu. Tas ir iemesls, kāpēc pašnovērošana ir sarežģītāka nekā novērošana.
Pirmais un svarīgākais solis, lai sevis novērotu – tā ir apziņas attīrīšana no viltus personības, kas pieņemta kā "ES". Jums jāiemācās saprast un nodalīt ārējos pārdzīvojumus un savu iekšējo reakciju uz tiem, lai redzētu, kas ir patiesais. Iemācīties ieraudzīt, kā iekšējā reakcija veido jūsu dzīvi. Ieraudzīt, piefiksēt, kur un kādā brīdī sākās "izkropļošana", pieņemot ārējo par "sevi".
Telpā, kas ir piesārņota ar “atkritumiem”, ir grūti iekļūt gaismai. Gaisma – tas ir tavs patiesais "ES". Atbrīvojieties no “atkritumiem” un gaisma ieplūdīs jūsu dzīvē.
Autors: Аму Мом
Avots: proza.ru
Tulkoja: Elita
trešdiena, 2018. gada 18. jūlijs
25 pazīmes tam, ka Tu dzīvo lieliski un esi veiksmīgs, pat tad, ja Tu pats to nejūti
Jau ilgāku laiku es domāju par to, kas tad īsti ir veiksmīgs cilvēks, jo bieži sabiedrībā valda uzskats, ka par veiksmīgu var uzskatīt to, kuram ir pietiekami daudz naudas un stāvoklis sabiedrībā. Ir jautājumi, vienmēr atnāk atbildes: Izlasīju un sajutos īstena veiksminiece!!!! Un tāds prieks par sevi!!!!!
Un es zinu, ka arī Tu sevī to visu ieraudzīsi!
Mums visiem ir bijušas dienas, mēneši, pat gadi, kuros esam jutušies nospiesti un depresīvi. Vai vēlamies krist ceļos no pašu slinkuma, vientulības vai nepašpārliecinātības? Centieni kļūt laimīgam, priecīgas dzīves alkas dažkārt liek mums justies briesmīgi.
Dažkārt cenšoties būt veiksmīgi, mēs nesaprotam, ka patiesībā jau esam sasnieguši ļoti daudz no tā, ko klusībā vēlējāmies. Daudzi no mums ir tik ļoti aizņemti, ka cenšoties izvairīties no dzīves lodēm, mēs aizmirstam apstāties, paskatīties un novērtēt savas dzīves mazās uzvaras.
Uz minūti aizdomājies par to, cik lielu darbu esi jau izdarījis. Dzīvot nav nemaz tik vienkārši, it sevišķi šajā laikā, kad viss notiek tik ātri, taču, ja sāksi redzēt visu labo, kas notiek un ir noticis un mazāk fokusēsies uz sliktajām lietām, Tu sajutīsies laimīgs.
Lūk saraksts ar pazīmēm, kuras liecina par to, ka Tu dzīvo lieliski!:
Tavas attiecības ģimenē kļuvušas daudz mierīgākas un patīkamākas kā agrāk.
Tev nav tik daudz naudas, cik gribētos, neskatoties uz to, Tu dzīvo piepildītu, aizraujošu dzīvi.
Tu nebaidies griezties pēc atbalsta vai palīdzības.
Tu atgriezies mājās ar lielu prieku un labpatiku.
Tu regulāri paaugstini savu “latiņu”.
Tu atbrīvojies no lietām, kas traucē Tev dzīvot.
Gadās, ka Tev ļoti patīk tas, kuru redzi spogulī.
Tu veiksmīgi tiec galā ar savu iekšējo kritiķi un dod priekšrroku pozitīvām domām.
Tev ir tuvu cilvēku loks, kuri Tavā labā ir gatavi izdarīt jebko.
Tu esi sapratis, ka neveiksmes un šķēršļi ir izaugsmes procesa neatņemama sastāvdaļa.
Tev izdodas dzirdēt vārdus „es mīlu Tevi” – pie tam no dažādiem cilvēkiem.
Tu pieņem to, ko nevari izmainīt un izmaini to, ko nevari pieņemt!!!!!
Tu vairs nežēlojies, tā vietā fokusējies uz darbībām.
Tu nevaino savus vecākus, vienkārši pieņem viņus tādus, kādi viņi ir.
Tu vairs neuztraucies par to, ko citi par Tevi domā.
Tu priecājies par saviem „bijušajiem”, ka viņi iet savu ceļu un ir laimīgi.
Tu esi spējīgs atzīt citu cilvēku veiksmi un priecāties par to.
Tu ļauj sev just un esi spējīgs savās jūtās padalīties ar citiem cilvēkiem.
Tev ir aizraušanās, kurām Tu velti savu laiku un spēku.
Tu esi spējīgs pareizi uztvert un pieņemt komplimentus.
Tev dzīvē ir lietas un notikumi, kurus Tu gaidi ar nepacietību.
Tev ir mērķi, kurus Tu esi sasniedzis.
Tu esi spējīgs uz līdzjūtību un līdzcietību.
Tu jūti saikni ar savu darbu.
Tu pats mīli un esi spējīgs pieņemt otra cilvēka mīlestību.
Avots: Kaut kur internetā
piektdiena, 2018. gada 8. jūnijs
1.diena. SARUNA AR SEVI
1.diena. SARUNA AR SEVI
Kopā ar sev mīļām un īpašām sievietēm uzsāku jaunu ciklu - 100 dienas sev! Pasaulē viss notiek ciklos....Mēness cikls, Saules cikls, Dienas cikls, Diennakts cikls utt...... Arī mums jauns cikls, kurš tapa pateicoties nopirktajai Ineses Prisjolkovas grāmatai. Radās ideja un dzima jauns projekts! Mēģināsim arī mēs 100 dienas pievērst mazliet vairāk uzmanības sev, savām sajūtām, lai būtu laimīgākas, priecīgākas, mīlošākas.....
Ja kāda lasa arī te, tad atceries: Domas vada enerģiju. Par ko domāsi - tur aizies Tava enerģija. Mēs taču visi gribam, lai mums pietiek enerģijas. Tāpēc sākam ar sevi. Sakārtojam sevi, un tad jau arī visi mīļie, kas ir apkārt mums jutīs mīlestības enerģiju. Jo tā jau nekur nepazūd...
1. Dienas uzdevums: ik pa laikam pievērst uzmanību sev un uzdot jautājumu "Kā es jūtos? vai jūtos labi?"
Dienas Afirmācija: Es Esmu Sev Ļoti Īpaša
Un, protams, es aicinu Jūs visas arī padalīties ar notiekošo.....varbūt kādai ir kāds īpašs veids, kā labāk atcerēties afirmāciju, vai kā pievērst uzmanību sev. Kādas ir sajūtas? Kas veicās un, kas ne tik ļoti? Palīdzam sev un viena otrai! 😉
Es, piemēram, ieliku afirmāciju kā atgādinājumu epastā. Ja nu dienas steidzīgajos ritmos tas aizmirstas :) Kā arī izveidoju Instagrammā jaunu lappusi ar savām fotogrāfijām https://www.instagram.com/explore/tags/100dienassev/
MĪLAM SEVI!
LAI MUMS VEICAS 😊
p.s. Vairāk lasīt Ineses Prisjolkovas grāmatā "Kā iemīlēt sevi" vai pievienoties Facebook grupā "100 apņemšanās dienas" 😊🙏
otrdiena, 2018. gada 5. jūnijs
Es Esmu Sev Ļoti Īpaša
Es Esmu Sev Ļoti Īpaša
Sen nebiju te ierakstījusi.
Biju ceļā uz sevi...... Ar sevi........ Sevī......Atkal....
Bet šobrīd gribu padalīties...Kā pie sevis smejos, grāmatas, informācija pašas atrod mani. Tā jau saka. Pajautā, un Tev tiks atbildēts. Tā arī vakar pie manis nonāca Ineses Prisjolkovas grāmata "Kā iemīlēt sevi". Protams, teiksiet, par to pašu.... Kas tad nemāk sevi mīlēt. Un citiem pat tas sanāk ļoti labi.
Ir daudz un dažādas literatūras, raksti, semināri....Un varbūt arī kādam tā sanācis....aizeju uz semināru, izlasu grāmatu un jā, atveras man acis un kļūstu laimīga/s. Bet ar mani tā nav. Ik pa laikam manas dzīves mācības liek atgriezties un atgriezties pie sev būtiskiem jautājumiem. Un tā arī šoreiz. Mans ķermenis lika atgriezties pie sevis, ieklausīties sevī, kāpēc ir tā, ka nejūties fiziski labi. Nepareizs laika sadalījums sev un citiem. Un arī no dažādām dzīves situācijām izrietošie vārdi, ka citiem varam dot tikai to, kas ir mūsos pašos.
Ir daudz un dažādas literatūras, raksti, semināri....Un varbūt arī kādam tā sanācis....aizeju uz semināru, izlasu grāmatu un jā, atveras man acis un kļūstu laimīga/s. Bet ar mani tā nav. Ik pa laikam manas dzīves mācības liek atgriezties un atgriezties pie sev būtiskiem jautājumiem. Un tā arī šoreiz. Mans ķermenis lika atgriezties pie sevis, ieklausīties sevī, kāpēc ir tā, ka nejūties fiziski labi. Nepareizs laika sadalījums sev un citiem. Un arī no dažādām dzīves situācijām izrietošie vārdi, ka citiem varam dot tikai to, kas ir mūsos pašos.
Un te, atverot Ineses grāmatu, pirmais teikums, ko izlasīju bija šis "Otram dot varam tikai to, kas mūsos ir". Tas arī bija stimuls nopirkt šo grāmatu un pievienoties Ineses 100 dienu projektam.... Nezinu, kas mani sagaidīs. Bet vēlos iet šo ceļu.
Varbūt vēl kāda/s to vēlas? Pievienojaties!😉
otrdiena, 2018. gada 20. marts
Pavasara sākums
20.marts plkst. 18:15 astronomiskā Pavasara sākums ….. Saulgriežu laiks. Citi to dēvē par Saulstāvjiem, astrologiem tas ir astroloģiskā gada sākums, jo Saule ieiet pirmajā Auna grādā. Šodien uzzināju, ka 20.martu ANO Ģenerālā asambleja ir ieviesusi kā Starptautisko laimes dienu. Lai nu kā šo dienu dēvētu, šajā dienā gaisma un tumsa ir sadalītas vienādi, tas ir, dienas un nakts ilgums ir vienāds. Sākot no nākamās dienas, dienas ilgums palielinās, un naktis, gluži pretēji, kļūs īsākas. Gaismas kļūst arvien vairāk un vairāk.
Šī diena simbolizē atjaunošanu un atdzimšanu. Tas ir enerģiski spēcīgs laiks - pamošanās laiks. Patiess pavasara sākums, kas palīdz īstenot mūsu vēlmes, jaunu spēku pamošanos un garīgo izaugsmi. Kopš seniem laikiem tiek uzskatīts, ka šī diena ir mistiska, piepildīta ar burvju enerģiju, un, ko cilvēks domās šajā dienā, tas arī neizbēgami notiks.
Tāpēc šajā dienā neiesaka skumt, būt dusmīgam, domāt sliktu, nevajag noskaidrot attiecības, uzsākt konfliktus, visas negatīvās domas var ļoti ātri piepildīties. Jo vairāk prieka un jautrības šajā dienā būs, jo labāk tas būs visu gadu.
✨
Šodien ir ļoti svarīgi atrast harmoniju un līdzsvaru, pateikties un atbrīvot visu, kas zaudējis savu aktualitāti, un padomāt par nākotni! Piedodiet tiem, kam vēl neesat piedevuši un Jūs redzēsiet, ka jūsu dzīve no tā mainīsies tikai uz labo pusi.
✨
Ir labi atbrīvoties no negatīvām domām, sliktiem ieradumiem, atkarībām, slinkumiem, psihosomatiskām slimībām, pārtikas iecirkņiem utt. Ja gribat rituālus, izveidojiet sarakstu ar visu, kas jums traucē, to uzrakstiet uz papīra un sadedzināt. Pozitīvi šajā dienā attīrīt savu ķermeni. Jūs varat vienkārši ieiet dušā vai gulēt siltā vannā ar smaržīgām putām. Lieliski, ja ir pirtiņa. Var fiziski tīrīt savu mājokli no vecās un nevajadzīgās enerģijas. Atbrīvot vietu savā dzīvē kam jaunam un pozitīvam.
✨
Negatīvo domu kontrole šodien ir ļoti svarīga!
✨
Esiet apzināti, šeit un tagad. Piepildiet sevi ar gaismu un prieku!
✨
Piepildiet savas vēlmēs ar enerģiju - vizualizējiet un izklāstiet savus sapņus un mērķus.
✨
Lai laba diena un labas domas, lai laba veselība, jautrs garastāvoklis un košas domas. Lai jaunas iespējas jaunajā gadā!
p.s. Protams, vajag atcerēties, ka katra jauna diena ir jauns sākums kaut kam, un katru dienu vajadzētu dzīvot ar gaišumu sirdī! :)
p.s. Protams, vajag atcerēties, ka katra jauna diena ir jauns sākums kaut kam, un katru dienu vajadzētu dzīvot ar gaišumu sirdī! :)
🌞 Mīlestībā, Elita
ceturtdiena, 2018. gada 8. marts
Sieviešu diena
Mīļās Sievietes! 💐
Lai arī par šo dienu katram ir savs viedoklis - svinēt vai nesvinēt, bet vienmēr var novēlēt - lai diena ir izdevusies, lai sirdī ir silti. Gribu jums vēlēt mīlestību ❤️, patiesu, īstu un iedvesmojošu!
Un, lai jūs priecātos par katru dienu, dzīvotu harmonijā ar sevi, savu iekšējo pasauli un lai vienmēr blakus ir īsti vīrieši!
Mīlestībā, Elita❤️
piektdiena, 2018. gada 19. janvāris
Līdzība
Sēdēdamas ap apaļo galdu, dvēseles izvēlējās nākamo savu mācību. Te piecēlās drosmīga un spēcīga dvēsele:
"Šoreiz es eju uz Zemes, lai iemācītos piedot." Kas man palīdzēs šajā?
Dvēseles ar līdzjūtību un pat mazliet nobijušās sāka runāt:
- Šī ir viena no grūtākajām mācībām.. Tu nevarēsi ar to tikt galā vienas dzīves laikā. Tu tik ļoti cietīsi.. Mums tik ļoti Tevis žēl. Bet Tu vari tikt galā. Mēs palīdzēsim.
Viena dvēsele teica:
"Es esmu gatava būt kopā ar Tevi uz Zemes un Tev palīdzēt. Es kļūšu par Tavu vīru. Mūsu ģimenes dzīvē daudzas problēmas būs manas vainas dēļ, bet Tu mācīsies man piedot."
Otra dvēsele nopūtās:
"Es varu kļūt par vienu no Taviem vecākiem, nodrošināt Tevi ar grūtu bērnību, pēc tam jaukties Tavā dzīvē un traucēt Tavās lietās, bet Tu mācīsies man piedot."
Trešā dvēsele sacīja:
"Bet es kļūšu par vienu no Taviem priekšniekiem, un es bieži pret Tevi izturēšos netaisnīgi un augstprātīgi, lai Tu varētu mācīties piedošanu."
Vēl vairākas dvēseles vienojās tikties ar viņu dažādos laikos, lai nostiprinātu mācību. Un tā katra dvēsele izvēlējās savu mācību, viņas izdomāja savstarpēji saistītu dzīves plānu, kurā viņas māca viena otrai, un pēc tam nolaidās, lai iemiesotos uz Zemes.
💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕💕
Bet tāda ir dvēseles apmācības īpatnība, ka dzimšanas brīdī atmiņa tiek attīrīta. Un tikai dažas aizdomājas par to, ka nejaušības nav nejaušas, bet ikviens cilvēks mūsu dzīvē parādās tieši tad, kad mums visvairāk nepieciešama mācība, ko viņš nes līdz.
svētdiena, 2018. gada 14. janvāris
2018
Ir jauns gads un daudziem ir jaunas apņemšanās. Tas ir jauki, bet jāatcerās, ka ikkatra diena ir tā vērta, lai to izdzīvotu pilnvērtīgi, katra diena var būt kā jauna sākums.
Šī lieliskā diena, tas burvīgais brīdis, ko mēs visi gaidām, ir tieši tagad.
Mēs piesaistam sev to, kas ir iekšā mūsos: katrs apstāklis, katrs cilvēks un katra situācija ir mūsu piesaistīta. Vai ir iespējams izgudrot lieliskāku un uzticamāku sistēmu? Jūsu dzīve ir iekšējās pasaules atspulgs. Un tā vienmēr ir jūsu pilnīgā kontrolē. Lai izdodas!
Mēs piesaistam sev to, kas ir iekšā mūsos: katrs apstāklis, katrs cilvēks un katra situācija ir mūsu piesaistīta. Vai ir iespējams izgudrot lieliskāku un uzticamāku sistēmu? Jūsu dzīve ir iekšējās pasaules atspulgs. Un tā vienmēr ir jūsu pilnīgā kontrolē. Lai izdodas!
Abonēt:
Ziņas (Atom)